Higiēna un sagatavošanās: standarti, kurus klients pamana

Higiēna ir vienīgā tavas prakses daļa, kuru klients novērtē pirmajās sekundēs un bez jebkādas apmācības. Viņš neredz tavu sertifikātu un nesaprot, cik precīzi tu strādā ar audiem, bet uzreiz pamana, vai palags ir svaigs, vai istaba smaržo pēc iepriekšējā apmeklētāja un vai tavas rokas ir tīras un siltas. Šie novērojumi nosaka, cik ātri cilvēks atslābst, un atslābums ir priekšnoteikums tam, lai darbs vispār strādātu.

Vienkāršākais standarts ir vissvarīgākais: tīra veļa katram klientam bez izņēmuma. Palagi, segas pārvalks, sejas atveres apvalks un dvieļi tiek mainīti pēc katra seansa un mazgāti karstā ūdenī. Ērtāk ir turēt vairākus komplektus, nekā cerēt uz veiksmi grūtā dienā. Ja izmanto vienreizlietojamos materiālus, izmet tos klienta klātbūtnē - šis mazais žests ir redzams apliecinājums, ka nekas netiek izmantots atkārtoti.

Rokas ir tavs instruments un vienlaikus lielākais risks. Mazgā tās pirms un pēc katra seansa, klientam redzot vai vismaz dzirdot, turi nagus īsus un noapaļotus, noņem gredzenus un rokas pulksteni. Ja āda uz rokām plaisā no biežas mazgāšanas, lieto krēmu starp klientiem, nevis atsakies no mazgāšanas. Ja tev ir svaigs griezums vai iekaisusi āda, nosedz to vai pārcel seansu; tas pats attiecas uz saaukstēšanos, drudzi un zarnu infekcijām - strādāt slimam nav ne drosmīgi, ne profesionāli.

Telpa prasa savu ritmu. Pēc katra klienta izvēdini istabu, noslauki virsmas, ar kurām bija saskare, sakārto krēslu un pakaramo, izmet izlietotos materiālus un pārbaudi grīdu. Eļļas pudeles noslauki no ārpuses, jo taukainas pudeles ir viena no tām detaļām, kas visvairāk sabojā iespaidu. Ja dozē eļļu, dari to no tīra trauka, nevis liec pirkstus atpakaļ traukā. Tualetei un izlietnei jābūt tikpat sakārtotai kā darba telpai; daudzi klienti spriež par visu praksi tieši pēc tā. Atsevišķa uzmanība pienākas veļas glabāšanai: tīrā veļa slēgtā skapī vai kastē, izmantotā - atsevišķā, aizverama grozā, nekad ne uz krēsla stūra. Ja telpā ir paklājs, aizkari vai mīksti spilveni, ieplāno arī tiem savu mazgāšanas ritmu, jo tieši tie uzkrāj smaržas. Ja lieto sildītājus, ūdens vannu eļļai vai karstos akmeņus, pārbaudi temperatūru uz sava apakšdelma pirms katras lietošanas reizes. Un reizi mēnesī ir vērts veltīt stundu pilnīgai sakārtošanai - nomainīt sūkļus, izmazgāt aizkarus, pārbaudīt eļļu derīguma termiņus un izmest to, kas stāv neizmantots.

Sagatavošanās sākas pirms klients ienāk. Piecas minūtes starp seansiem nepietiek - reālistisks buferis ir vismaz piecpadsmit. Tajā laikā tu pagūsti pārkārtot galdu, nomazgāt rokas, iedzert ūdeni, izlasīt piezīmes par nākamo cilvēku un pats nomierināties. Klients, kurš ienāk telpā, kur vēl tiek sakārtoti dvieļi, jūtas kā traucēklis; klients, kurš ienāk gatavā telpā, jūtas gaidīts.

Daļa no higiēnas ir arī saruna pirms darba. Īsi pajautā par veselības stāvokli, sāpēm, nesenām traumām, operācijām, ādas problēmām, grūtniecību un zālēm, kas ietekmē asinsriti. Ja parādās pazīmes, kas prasa piesardzību - drudzis, akūts iekaisums, aizdomas par trombozi, nezināmas izcelsmes pietūkums, aktīva ādas infekcija, onkoloģiska ārstēšana - pārcel seansu vai iesaki vispirms konsultēties ar ārstu. Atteikties ir profesionāli, un lielākā daļa cilvēku to novērtē.

Visbeidzot, pieraksti savus standartus un ieliec tos profilā vai īsā atgādinājumā klientam. Pāris rindas par to, ka veļa tiek mainīta katram, ka izmanto hipoalerģisku eļļu vai ka lūdz pārcelt vizīti saaukstēšanās gadījumā, izskatās kā rūpes, nevis kā birokrātija. Un tev pašam rakstīts standarts palīdz noturēt ritmu tajās nedēļās, kad esi noguris un kārdinājums saīsināt soļus ir vislielākais.