Sporta masāžu izmanto, lai uzlabotu sportista funkcionālo stāvokli un sporta formu, mazinātu nogurumu, paaugstinātu fizisko darbaspēju, kā arī novērstu un palīdzētu ārstēt balsta un kustību aparāta traumas un slimības. To iedala treniņu masāžā, sagatavojošajā masāžā, atjaunojošajā masāžā un masāžā sporta traumu un dažu ar sportu saistītu saslimšanu gadījumā.
Treniņu masāža
Treniņu masāžas vispārējais mērķis ir sagatavot sportistu augstiem sasniegumiem īsā laikā un ar mazāko iespējamo psihofizisko enerģijas patēriņu. Tā ir treniņu procesa sastāvdaļa un pieskaitāma sporta treniņu līdzekļiem.
Treniņu masāžas uzdevumi:
- uzlabot sportista nervu un muskuļu aparāta stāvokli, īpaši to muskuļu, uz kuriem gulstas vislielākā slodze;
- paaugstināt sportisko darbaspēju;
- palīdzēt ātrāk iekļūt sporta formā.
Treniņu masāžas seanss ilgst 40-60 minūtes. Būtiski ir ņemt vērā, kāda slodze katrā sporta veidā gulstas uz konkrētajām muskuļu grupām un locītavām. Piemēram, riteņbraucējiem un ātrslidotājiem saīsina krūšu un roku muskuļu masāžas laiku, bet pagarina kāju muskuļu masāžu. Kopējais treniņu masāžas laiks tomēr paliek nemainīgs.
Sagatavojošā masāža
Sagatavojošā masāža ir īslaicīga masāža, kuras mērķis ir pēc iespējas labāk sagatavot sportistu sacensībām vai treniņnodarbībai.
Sagatavojošās masāžas uzdevumi:
- maksimāli mobilizēt organisma funkcionālās iespējas pirms gaidāmās fiziskās slodzes;
- novērst muskuļu atdzišanu pirms sacensībām vai treniņa;
- paaugstināt organisma vispārējo tonusu vai mazināt tā saukto starta drudzi.
Šo sporta masāžas veidu veic 5-20 minūtes ilgi, 10-20 minūtes pirms iesildīšanās pirms sacensībām vai treniņa, vai arī pēc tās.
Izšķir šādus sagatavojošās masāžas paveidus: iesildošā masāža, masāža pirmsstarta stāvokļos (nomierinošā un tonizējošā), sasildošā un mobilizējošā masāža.
Atjaunojošā masāža
Atjaunojošo masāžu izmanto pēc jebkāda veida slodzes (fiziskas un garīgas) un pie jebkādas noguruma pakāpes, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu dažādas organisma funkcijas un paaugstinātu darbaspēju.
Atjaunojošās masāžas uzdevumi:
- atjaunot kustību darbaspēju;
- mazināt noguruma sajūtu;
- sagatavot organismu gaidāmajai fiziskajai slodzei.
Atjaunojošo masāžu veic pēc sacensībām vai treniņiem, kā arī pārtraukumos starp tiem. Seansa ilgumam, kā arī masāžas dziļumam un intensitātei jābūt individuālai katram sportistam. Nosakot to, jāņem vērā sporta veids, izmantotās slodzes, sportista fiziskais stāvoklis, masējamās virsmas lielums un muskulatūras attīstība. Vispārējas atjaunojošās masāžas seanss vidēji ilgst 40-60 minūtes.
Atjaunojošā masāža ir visefektīvākā, ja to veic katru dienu, vismaz divas reizes dienā. Tādos sporta veidos kā vieglatlētika, cīņa, peldēšana, bokss un citos īsu atjaunojošo masāžu veic pārtraukumos starp sacensībām.
Masāža sporta traumu un dažu saslimšanu gadījumā. Racionāli veidota sporta sagatavošanas sistēma, kurā ietilpst arī masāža, palīdz mazināt daudzu traumu un ar pārslodzi vai pārtrenēšanos saistītu problēmu risku, kā arī atbalsta to ārstēšanu. Masāža ir sporta traumu un saslimšanu kompleksās ārstēšanas neatņemama daļa un tai ir liela nozīme darbaspējas atjaunošanā jeb rehabilitācijā. Izplatītākās sporta traumas ir sasitumi, saišu sastiepumi, dažādi muskuļu un cīpslu bojājumi, mežģījumi.
Masāžas pamatpaņēmieni traumu un saslimšanu gadījumā ir tie paši, kas treniņu, atjaunojošajā un citos masāžas veidos. Atsevišķos gadījumos, īpaši lokālā masāžā, izmanto ieberzējamos līdzekļus un ziedes, ko parasti lieto muskuļu (mialģija, miozīts) un perifērās nervu sistēmas sūdzību (neiralģija, radikulīts, išiass) gadījumā. Šādi līdzekļi var atbalstīt locītavu un saišu funkciju atjaunošanos pēc mežģījumiem, sasitumiem un citām traumām.
Pēc nopietnākas traumas pirms masāžas kursa vienmēr jākonsultējas ar ārstu, un masāžu nevajadzētu veikt akūta iekaisuma, paaugstinātas temperatūras vai svaiga audu bojājuma vietā.