Ārstnieciskā masāža tiek izmantota kā papildinājums dažādu traumu un slimību ārstēšanā. Tās paņēmieni tiek pielāgoti atkarībā no organisma funkcionālo traucējumu rakstura. Tai ir sava metodika, indikācijas un kontrindikācijas. Ārstnieciskā masāža var būt gan vispārēja, gan lokāla, un to vēlams veikt pēc ārsta ieteikuma un sadarbībā ar viņu.
Ārstnieciskajā masāžā var izdalīt piecus pamatpaņēmienus:
• glāstīšana,
• izspiešana,
• berzēšana,
• mīcīšana,
• vibrācija,
kā arī izmanto aktīvi pasīvas kustības.
Rehabilitācijas masāžu izmanto funkcionālajā ārstēšanā un fiziskās darbaspējas atjaunošanā pēc ilgākiem treniņu pārtraukumiem vai pēc ķirurģiskām operācijām (menisku noņemšana, Ahileja cīpslas operācija u. c.). Šo masāžu apvieno ar ārstniecisko vingrošanu, mehanoterapiju un citām metodēm. Tā var būt gan vispārēja (2-3 reizes nedēļā), gan lokāla (katru dienu, bet ārstēšanas pirmajā posmā - 2-3 reizes dienā).
Traumu un slimību gadījumā masāžu ieteicams sākt pēc iespējas agrāk - lai atbalstītu asins un limfas apriti, mazinātu sāpju sindromu, veicinātu tūskas un hematomas uzsūkšanos, kā arī audu atjaunošanos un vielmaiņas procesu normalizēšanos. Konkrēto laiku un intensitāti nosaka ārstējošais speciālists.
Ārstēšanas pirmajā posmā masāžu bieži apvieno ar aukstuma, otrajā - ar siltuma procedūrām.
Pirmajā diennaktī pēc traumas parasti izmanto ledus masāžu (aplikācijas). Vēlāk auksto masāžu mija ar silto.
Ledus masāža
Aukstuma iedarbībā uz audiem novēro sāpes remdinošu un pretiekaisuma efektu. Tas notiek tāpēc, ka aukstums samazina nervu galu jutīgumu un līdz ar to mazina sāpju sajūtu. Pēc ledus masāžas masētajā locītavā parasti palielinās kustību amplitūda un mazinās audu tūska. Ledus masāža var uzlabot muskuļu asinsriti, veicināt vielmaiņas produktu izvadīšanu un atbalstīt audu atjaunošanos.
Šo masāžu veikt ir samērā vienkārši. Var izmantot ledus maisu vai celofāna maisiņu ar ledu. Lai iegūtu ledu, tos piepilda ar ūdeni un ievieto saldētavā uz 30-60 minūtēm.
Ziemā ledus vietā var noderēt arī sniegs. Ledus masāžu izmanto pirmajās stundās pēc balsta un kustību aparāta traumām, kā arī hronisku balsta un kustību aparāta slimību gadījumā kopā ar fiziskiem vingrinājumiem. Ledu nevajadzētu turēt tieši uz ādas ilgstoši, lai neradītu apsaldējumu.
Ledus masāžu parasti veic pēc treniņa vai sacensībām. To dara šādi: traumas (vai saslimšanas) zonu 2-3 minūtes masē ar ledu, pēc tam sportists baseinā vai lielā vannā peld vai, ja tādu iespēju nav, izpilda vienkāršus fiziskus vingrinājumus. Procedūru atkārto vairākas reizes.
Turklāt, piemēram, pleca un lāpstiņas periartrīta gadījumā pēc ledus masāžas var izpildīt vingrinājumu sēriju uz trenažieriem, ar elastīgo lenti vai izometriskā režīmā. Ledus masāžas ilgums ir 3-5 minūtes. Tas atkarīgs no traumas atrašanās vietas (vai slimības stadijas), dzimuma, vecuma un sportista vispārējās pašsajūtas.
Kausiņu (vakuuma) masāža
Saaukstēšanās slimību gadījumā (bronhīts, pneimonija u. tml.) pirmajās 2-5 dienās dažkārt izmanto kausiņu masāžu, vēlāk - perkusijas masāžu kopā ar inhalācijām, bet uz nakti - sasildošu masāžu. Šādas procedūras neaizstāj ārstēšanu un ir pieļaujamas tikai kā papildinājums pēc ārsta ieteikuma; pneimonija vienmēr prasa medicīnisku uzraudzību.
Kausiņu masāžas darbība balstās uz refleksu mehānismu (moturi viscerālo refleksu tipa reakcijām). Kausiņā radītais vakuums kairina ādas receptorus. Pirms kausiņu masāžas masējamo virsmu iesmērē ar sasildītu vazelīneļļu.
Perkusijas masāža
Perkusijas masāžu izmanto bronhītu un pneimoniju gadījumā, lai atbalstītu asins un limfas apriti un uzlabotu plaušu ventilāciju. To veic guļus vai sēdus stāvoklī. Uz noteiktu krūškurvja daļu novieto plaukstu, un pa to ar dūri veic ritmiskus sitienus. Pēc tam to pašu atkārto citās simetriskās vietās.
Perkusijas masāžu veic vispirms krūškurvja priekšpusē, pēc tam no muguras puses. Priekšpusē sitienus veic zematslēgas kaula apvidū un pie apakšējās ribu loka, mugurā - virs lāpstiņām, starp tām un zem tām. Pēc tam ar abām rokām veic krūškurvja saspiešanu. Masiera rokas atrodas krūškurvja apakšējā sānu daļā, tuvāk diafragmai. Ieelpas laikā rokas slīd uz mugurkaulu, izelpas laikā - uz krūšu kaulu (izelpas beigās krūškurvi saspiež). Pēc tam masieris abas rokas pārliek uz paduses bedrēm un atkārto tās pašas kustības.
Tam seko krūškurvja slīpā masāža: viena masiera roka (labā) atrodas klienta paduses apvidū, otra (kreisā) - krūškurvja apakšējā sānu daļā tuvāk diafragmai, un arī izelpas augstākajā punktā tiek veikta krūškurvja saspiešana. Pēc tam roku novietojumu maina. Šos paņēmienus veic 2-3 minūtes.
Lai cilvēks neaizturētu elpu, viņam dod komandu „ieelpa" (kad rokas slīd pa mugurkaulu) un pēc tam „izelpa" (kad rokas slīd uz krūšu kaulu). Izelpas beigās krūškurvi saspiež, tādējādi aktivizējot elpošanu.
Perkusijas masāžas laikā tiek radīti ārpusplaušu apstākļi, kas atvieglo elpošanu. Mehāniskais kairinājums stimulē elpošanu un veicina bronhu sekrēta (krēpu) atdalīšanos. Krūškurvja saspiešana kairina alveolu, plaušu saknes un pleiras receptorus, kas rada apstākļus elpošanas centra uzbudināmības paaugstināšanai un aktīvai ieelpai. Iedarbība uz starpribu elpošanas muskuļiem refleksīvi ietekmē elpošanas centru un stimulē elpošanas aktu.
Ārstniecisko masāžu drīkst veikt tikai sagatavots speciālists, un pirms kursa uzsākšanas jākonsultējas ar ārstu - īpaši akūtu iekaisumu, paaugstinātas temperatūras, trombozes, ādas slimību, grūtniecības vai onkoloģiskas diagnozes gadījumā.