Klasiskā masāža ir viena no plašāk lietotajām un vislabāk pazīstamajām manuālajām metodēm, ko izmanto gan labsajūtas uzturēšanai, gan dažādu ikdienas sūdzību mazināšanai. Tā var palīdzēt mazināt sāpes un pietūkumu, uzlabot audu kustīgumu pēc traumām un atbalstīt organisma dabiskos atjaunošanās procesus. Masāža palīdz nogurušiem muskuļiem atgūt spēkus, uzlabo to darbaspēju un atbalsta locītavu un saišu veselību.
Galvenie šajā masāžas veidā izmantotie paņēmieni ir glāstīšana, berzēšana, izspiešana, mīcīšana un vibrācija. Atsevišķu paņēmienu atkārtojumu skaits ir atšķirīgs un atkarīgs no cilvēka individuālajām īpatnībām, kā arī citiem faktoriem (vecums, veselības stāvoklis u. tml.). Dažus paņēmienus atkārto līdz četrām piecām reizēm, citus retāk. Nemainīgs princips ir kustību virziens: tās seko limfas ceļiem uz tuvākajiem limfmezgliem. Klasisko masāžu sāk ar lielākiem ķermeņa apvidiem un tikai pēc tam pāriet uz sīkākiem - šāda secība atbalsta limfas un asins apriti organismā.
Klasiskās masāžas pamatnoteikumi
Klasisko masāžu parasti sāk ar apkakles zonu un kaklu, pēc tam masē seju. Izmanto glāstīšanu, berzēšanu, ļoti vieglu mīcīšanu un saudzīgu vibrāciju. Procedūras ilgums ir no 5 līdz 10 minūtēm, kurss - aptuveni 12-15 procedūras katru dienu. Sejas masāžā parasti neizmanto ieziežamos līdzekļus (krēmus, losjonus, eļļas), jo tie apgrūtina smalko mīmisko muskuļu sataustīšanu.
Atsevišķu paņēmienu atkārtojumu skaits ir atšķirīgs un atkarīgs no cilvēka individuālajām īpatnībām un citiem faktoriem (vecums, veselības stāvoklis u. tml.). Dažus paņēmienus nākas atkārtot līdz četrām piecām reizēm, citus retāk.
Labas klasiskās masāžas pamatnoteikums ir virzīta kustību secība - pa limfas ceļiem uz tuvākajiem limfmezgliem. Masāžu sāk ar lieliem ķermeņa apvidiem un pēc tam pāriet uz sīkākiem; šāda secība atbalsta limfas un asins apriti organismā.
Klasiskās masāžas paņēmieni un tehnika
Klasiskajā masāžā izmanto noteiktus paņēmienus, kurus var iedalīt piecās pamatgrupās:
glāstīšana; berzēšana; izspiešana; mīcīšana; vibrācija.
Savukārt pēc iedarbības dziļuma paņēmienus var iedalīt vidēji dziļos (glāstīšana, berzēšana, izspiešana), dziļos (mīcīšana) un sitienveida (vibrācija).
Masāžas laikā paņēmienus mija, neieturot starp tiem pauzes. Pašus limfmezglus masēt nevajag.
Sākot apgūt masāžas paņēmienus, tos var izmēģināt uz savas kājas - tā vienlaikus var sajust, kādas sajūtas rodas masējamajam cilvēkam.
Klasisko masāžu sāk maigi un saudzīgi, pēc tam iedarbība pakāpeniski pastiprinās, bet noslēgumā atkal atgriežas pie mīkstiem, atslābinošiem paņēmieniem. Atkārtojumu skaits katram paņēmienam ir atšķirīgs un atkarīgs no cilvēka individuālajām īpatnībām un citiem apstākļiem (vecums, veselības stāvoklis u. tml.): dažus paņēmienus atkārto līdz četrām piecām reizēm, citus retāk.
Masāžas spēkam un dozējumam ir liela nozīme. Rupjas, sasteigtas, nesistemātiskas un neritmiskas kustības, kā arī pārmērīgi ilga procedūra var izraisīt sāpes, muskuļu krampjveida saraušanos un nervu sistēmas pārmērīgu uzbudinājumu. Šādi veikta masāža var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.
Masāžu nevajadzētu sākt ar asām kustībām vai pārtraukt pēkšņi. Pirmajiem seansiem nevajadzētu būt gariem un intensīviem - muskuļiem nepieciešama pakāpeniska sagatavošanās spēcīgākai iedarbībai, un masējamā muskuļiem jābūt atslābinātiem. Ir svarīgi mainīt pirkstu spiediena stiprumu un uzmanīgi sekot radušajām sajūtām. Šādi treniņa seansi palīdz izveidot ritma izjūtu, kad rokas kustas nepārtraukti, vienu paņēmienu nomainot ar citu.
Jāatceras, ka masāžas kustības virza pa limfas ceļiem uz tuvākajiem limfmezgliem. Masējot augšējās ekstremitātes, kustības virzās no plaukstas uz elkoņa locītavu un pēc tam no elkoņa locītavas uz paduses bedri.
Masējot apakšējās ekstremitātes, kustības virza no pēdas uz ceļa locītavu un pēc tam no ceļa locītavas uz cirkšņa apvidu. Masējot rumpi, kaklu un galvu, kustības virza no krūšu kaula uz sāniem - uz paduses bedrēm, no krustu kaula augšup uz kaklu, no galvas matainās daļas uz atslēgas kaula apakšas mezgliem. Masējot vēderu, taisnos muskuļus masē virzienā no augšas uz leju, bet šķērsvirziena muskuļus - otrādi, no apakšas uz augšu.
Klasisko masāžu sāk ar lielākiem ķermeņa apvidiem un pēc tam pāriet uz sīkākiem - šāda secība atbalsta limfas un asins apriti organismā.
Masāža nav piemērota visiem. Akūta iekaisuma, paaugstinātas temperatūras, trombozes, ādas slimību, grūtniecības vai onkoloģiskas saslimšanas gadījumā pirms procedūras noteikti jākonsultējas ar ārstu.