Turaidas muzejrezervāts un Turaidas pils

<p>Turaidas muzejrezervāta teritorija ir bagāta ar arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļiem, kas stāsta par notikumiem vairāk nekā tūkstoš gadu garumā, sākot ar 10. gadsimtu. Nosaukums Turaida nācis no lībiešu valodas, un tā nozīme ir „dievu dārzs".</p><p>Turaidas pils, celta 1214. gadā, ir viena no vecākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Pils paceļas aptuveni 80 metru augstumā, un no tās 27 metrus augstā torņa paveras skats uz mežaino Gaujas ieleju. Līdz 16. gadsimta beigām pils bija Rīgas arhibīskapu - novada valdnieku - rezidence. Gadsimtu gaitā pili uzlaboja un pārbūvēja.</p><p>Senākā Turaidas vēstures daļa saistīta ar Latvijas otrās pamattautas - lībiešu - vēsturi: līdz 13. gadsimta sākumam Turaida bija nozīmīgs Gaujas lībiešu centrs. Senās pagātnes liecības var aplūkot izstādē, kas veltīta Gaujas lībiešiem.</p><p>Kopš 1776. gada pils vairs netika apdzīvota un pamazām pārvērtās drupās, līdz 20. gadsimta otrajā pusē sākās tās atjaunošana tūrisma un kultūras izglītības vajadzībām. Mūsdienās Turaidas pils komplekss pieder pie interesantākajiem un iespaidīgākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem, un to uzskata arī par arheoloģiski vislabāk izpētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs.</p><p>Blakus mūra pilij, Baznīckalnā, atrodas koka baznīca, kas 1750. gadā celta Turaidas luterāņu draudzes vajadzībām, - viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Bet pie baznīcas simtgadīgās liepas pakājē uzstādīts piemineklis Maijai, Turaidas Rozei, kas Turaidā dzīvoja 17. gadsimta sākumā; viņas dzīves stāsts un traģiskā nāve pārtapa romantiskā leģendā par mīlestību, drosmi un uzticēšanos.</p>