Rudens enerģijas kritums: kāpēc septembrī gribas gulēt agrāk

Augusta beigās gaisma sāk mainīties. Vakari pēkšņi kļūst tumšāki agrāk, no rīta ir vēsāks, un pēc pāris nedēļām parādās pazīstamā sajūta: gribas vairāk gulēt, mazāk runāt un noteikti mazāk plānot. Latvijā šī pāreja ir izteikta, jo dienas garuma svārstības starp vasaru un ziemu ir lielas, un ķermenis to pamana ātrāk nekā kalendārs.

Gaisma ir viens no galvenajiem signāliem, pēc kura orientējas mūsu iekšējais pulkstenis. Rīta gaisma palīdz nervu sistēmai saprast, ka diena ir sākusies; vakara tumsa pamazām sagatavo miegam. Kad rīti kļūst pelēki un mēs pamostamies pirms gaismas, šis signāls kļūst vājāks, un daudziem cilvēkiem tas izpaužas kā smagāka celšanās, lēnāka iesildīšanās un vēlme pēc pusdienām apgulties. Tā nav slinkuma pazīme, bet gan pilnīgi loģiska reakcija uz vidi.

Rudenī parasti mainās arī viss pārējais. Pēc atvaļinājumiem atgriežas darba ritms, bērniem sākas skola, sākas projekti, kas visu vasaru bija atlikti. Sanāk paradokss: prasības pieaug tieši tajā brīdī, kad ķermeņa dabiskā enerģija samazinās. Tieši šī neatbilstība, nevis pati tumsa, bieži padara septembri smagu.

Pirmais praktiskais solis ir gaisma no rīta. Iziet ārā divdesmit minūtes pirmajā dienas pusē - pat mākoņainā laikā - daudziem cilvēkiem palīdz vieglāk pamosties un vakarā ātrāk aizmigt, jo āra apgaismojums pat pelēkā dienā ir daudz spēcīgāks nekā telpās. Ja rīti ir pārāk tumši, palīdz vismaz atvērt aizkarus uzreiz un ieturēt brokastis pie loga.

Otrais solis ir pieņemt, ka ritms mainās, un attiecīgi pielāgot plānus. Rudens nav labākais laiks, lai sāktu piecas jaunas lietas vienlaikus. Daudz saudzīgāk ir izvēlēties vienu un pārējo atlikt uz janvāri. Tas pats attiecas uz miegu: ja ķermenis prasa gulētiesties pusstundu agrāk nekā jūlijā, ir vērts to atļaut, nevis cīnīties pretī ar kafiju un ekrānu līdz pusnaktij.

Siltums šajā sezonā kļūst neparasti vērtīgs. Silta pirts vai sauna, silta vanna, silta zupa un silti apģērbi ir vienkārši rīki, kas daudziem cilvēkiem palīdz justies labāk. Tāpat rudens ir laiks, kad daudzi atgriežas pie regulāras masāžas - ne tik daudz konkrētu sāpju dēļ, cik tāpēc, ka gribas siltumu, klusumu un stundu bez telefona. Ja izvēlaties saunu, atcerieties par šķidruma uzņemšanu un neejiet karstumā pēc smagas maltītes vai alkohola; sirds un asinsvadu slimību, paaugstināta asinsspiediena vai grūtniecības gadījumā vispirms pārrunājiet to ar ārstu. Uztura un kustību ziņā rudenī nav vajadzīgas dramatiskas pārmaiņas. Noderīgi ir regulāri ēst, nepalaist garām brokastis un neaizstāt nogurumu ar saldumiem, kas dod īsu pacēlumu un pēc tam kritumu. Kustība palīdz arī tad - un it īpaši tad -, kad negribas: bieži vien pastaigas pirmās piecas minūtes ir grūtākās, un pēc tam kļūst vieglāk. Rudenī noder arī paredzamība: ja pastaiga vai vingrošana ir piesaistīta konkrētam laikam, tā daudz retāk pazūd starp citām lietām, kad ārā tumšs kļūst jau piecos. Un, ja kādā dienā tas neizdodas, tas nav iemesls pārtraukt - šis gada ritms pieļauj arī izlaistas dienas.

Ja nogurums ir smags, ilgstošs un pavadīts ar interesi zaudēšanu, miega traucējumiem vai nomāktību, kas turas nedēļām, tas jau nav parastā sezonas pāreja - vērts konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš var izslēgt citus iemeslus, piemēram, dzelzs vai vairogdziedzera problēmas. Ikdienas rudens lēnums ir normāls; izsīkums nav.

Visbeidzot, ir vērts pamanīt, ka rudenim ir arī otra puse. Tas ir gada laiks, kas dabiski atļauj darīt mazāk, gulēt vairāk un pavadīt vakarus mājās. Ja pret to neizturas kā pret problēmu, ko atrisināt, bet kā pret ritmu, kam pielāgoties, septembris kļūst daudz patīkamāks.