Masāžas eļļas: ko tās dara un kā izvēlēties

09.06.2026
Uz masāžas galda blakus dvieļiem gandrīz vienmēr stāv pudele ar eļļu, un lielākā daļa klientu tai nepievērš uzmanību. Tomēr eļļas izvēle ietekmē seansu vairāk, nekā šķiet. Tā nosaka, cik ilgi rokas var slīdēt bez pārtraukuma, cik precīzi var strādāt ar konkrētu vietu un kā āda jutīsies vakarā.

Sāksim ar pamatiem. Masāžā parasti izmanto tā sauktās bāzes jeb nesējeļļas - augu izcelsmes eļļas, kas veido pamatu. Biežāk sastopamās ir vīnogu kauliņu, saulespuķu, mandeļu, jojobas un kokosa eļļa. Tās atšķiras pēc blīvuma un pēc tā, cik ātri uzsūcas. Vīnogu kauliņu eļļa ir viegla un neatstāj smagu plēvi, tāpēc der cilvēkiem, kuriem nepatīk taukaina sajūta. Mandeļu eļļa ir mīkstāka un slīd ilgāk, tāpēc bieži izmantota garākos relaksējošos seansos. Jojoba pēc struktūras ir tuvāka ādas dabiskajam izdalījumam un parasti tiek labi panesta. Kokosa eļļa ir patīkama, bet daļai cilvēku šķiet pārāk smaga.

Atsevišķa tēma ir ziedes un balzami. Tie ir biezāki, slīd mazāk un tāpēc noder tur, kur vajadzīgs precīzs, dziļāks darbs ar nelielu laukumu, piemēram, plecu joslu. Savukārt gari, plūstoši seansi ar tiem būtu neērti. Daudzi speciālisti viena seansa laikā izmanto abus: eļļu vispārējam darbam un biezāku līdzekli konkrētām vietām.

Ēteriskās eļļas ir tas, kas piešķir aromātu. Tās vienmēr tiek atšķaidītas nesējeļļā, jo tīrā veidā uz ādas var izraisīt kairinājumu. Aromātam patiešām ir ietekme uz sajūtu - smaržas cieši saistās ar atmiņu un noskaņojumu, un daudziem cilvēkiem konkrēts aromāts palīdz ātrāk atslābināties. Lavanda tradicionāli tiek lietota mierīgākiem, vakara seansiem, citrusu aromāti šķiet spirdzinošāki, priede un egle daudziem Latvijā rada patīkamu, pazīstamu meža sajūtu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka tie ir aromāti, nevis zāles, un solījumi par ārstniecisku iedarbību jāuztver kritiski.

Svarīgākā daļa ir drošība. Ja tev ir jutīga āda, alerģija, ekzēma, psoriāze vai citas ādas problēmas, pasaki to pirms seansa. Riekstu izcelsmes eļļas nav piemērotas cilvēkiem ar riekstu alerģiju. Grūtniecības laikā daļu ēterisko eļļu izmantot nav ieteicams, tāpēc par to labāk vienoties iepriekš un neskaidrību gadījumā konsultēties ar ārstu. Ja neesi pārliecināts, kā āda reaģēs, var lūgt izmēģināt nelielu daudzumu uz apakšdelma pirms visa seansa.

Atsevišķi ir vērts pieminēt, ka aromāts nav obligāts. Cilvēkiem ar migrēnu, elpceļu jutīgumu vai vienkārši nepatiku pret smaržām neitrāla eļļa bez aromāta ir pilnīgi normāla izvēle, un neviens speciālists par to nebrīnīsies. Tas pats attiecas uz eļļas daudzumu: ja nepatīk sajūta, ka pēc seansa āda ir slidena, saki to - daudzi speciālisti seansa beigās var noslaucīt lieko ar siltu dvieli.

Vēl viens jautājums, ko klienti uzdod reti, ir par to, vai eļļu drīkst atnest pats. Drīkst, un dažreiz tas ir pat saprātīgi - piemēram, ja tev ir zināma jutība un jau esi atradis līdzekli, kas der. Pasaki par to pierakstoties, lai speciālists to ieplāno. Tāpat ir vērts zināt, ka daļa masāžas veidu eļļu neizmanto vispār: tos veic caur apģērbu vai palagu.

Un praktisks sīkums, kuru bieži aizmirst. Eļļa paliek uz apģērba. Ja nāc no darba un pēc tam jāatgriežas sanāksmē, paņem līdzi kaut ko, ko nav žēl notraipīt, vai plāno dušu. Tas nav liela problēma, bet zināt ir vērts. Un, ja pēc seansa āda kļūst sarkana, niez vai parādās izsitumi, nomazgā vietu un pastāsti par to speciālistam nākamajā reizē, lai eļļu var nomainīt.
Atpakaļ