Kas notiek starp masāžām: kustība, kas notur rezultātu
Pazīstams stāsts: pēc masāžas divas dienas ir brīnišķīgi, trešajā sajūta sāk izplēnēt, un ceturtajā pleci atkal ir tur, kur bija. No tā mēdz secināt, ka masāža "nedarbojas". Precīzāk būtu teikt, ka viena stunda nedēļā nevar atsvērt to, ko dara pārējās simt sešdesmit septiņas.
Masāžas laikā audi tiek sasildīti, kustība kļūst brīvāka un nervu sistēma nomierinās. Šis stāvoklis ir labs sākumpunkts, bet ķermenis ļoti ātri atgriežas pie tā, ko dara visbiežāk. Ja visbiežāk viņš sēž astoņas stundas vienā pozīcijā, tieši šī pozīcija arī paliks par normu. Tāpēc jautājums nav par to, kā masāžas efektu "pagarināt", bet gan par to, ar ko to piepildīt.
Pirmā lieta, kas darāma tieši pēc masāžas, ir ļoti vienkārša: dzeriet ūdeni, nesteidzieties un neplānojiet uzreiz pēc tam smagu treniņu vai grūtu sarunu. Daudziem cilvēkiem pēc dziļākas masāžas nākamajā dienā ir viegla muskuļu jutība - līdzīga tai, kāda ir pēc neierasta treniņa. Tā parasti pāriet dienas vai divu laikā; ja parādās stipras sāpes, zilumi vai nejutīgums, par to ir vērts pastāstīt speciālistam un, ja nepieciešams, ārstam.
Nākamajās dienās vissvarīgākā ir regularitāte, nevis apjoms. Praktiski labi darbojas trīs īsi ieradumi. Pirmais - kustību pauze ik pēc stundas darba dienā: piecelties, izstaigāt, pastiept rokas uz augšu, pagriezt ķermeni uz abām pusēm. Otrais - piecas minūtes mierīgas stiepšanās vakarā, koncentrējoties uz tām vietām, kur speciālists atrada visvairāk saspringuma. Trešais - viena garāka pastaiga dienā, vēlams svaigā gaisā.
Konkrētāk: ja saspringums ir kaklā un plecos, noderīgas ir lēnas galvas noliekšanas uz sāniem ar dažu elpu aizturi katrā pusē, plecu rotācija un krūšu kurvja atvēršana durvju ailē. Ja problēma ir muguras lejasdaļā, daudziem palīdz gurnu locītavas mobilitāte - izklupieni ar mierīgu priekšējās gurna daļas stiepšanu - un vēdera preses maigs tonuss ikdienas kustībās. Ja darbs ir stāvošs, aina ir citāda: tad noderīgāka ir pēdu un ikru atslodze, kāju pacelšana vakarā un apzināta balsta maiņa no vienas kājas uz otru dienas laikā. Nevienā no šīm kustībām nav jājūt asas sāpes; stiepšanās sajūtai jābūt pieņemamai un jāļauj brīvi elpot.
Derīgi ir arī uzdot masierim vienu konkrētu jautājumu seansa beigās: kur, viņaprāt, ir vislielākais sasprindzinājums un ko ieteiktu darīt mājās. Labi speciālisti bieži var ieteikt vienu vai divas vienkāršas kustības, kas tieši jūsu gadījumā ir jēdzīgākas nekā vispārīgs vingrojumu saraksts internetā. Ja ir konkrēta diagnoze vai atkārtota trauma, precīzāku programmu var izveidot fizioterapeits.
Svarīgs ir arī tas, cik bieži masāža vispār ir vajadzīga. Uz to nav vienas atbildes: dažiem cilvēkiem ar sēdošu darbu labi der reize mēnesī, citiem intensīvākā periodā - reize divās nedēļās, bet daudziem pilnīgi pietiek ar dažām reizēm gadā, kad sakrājies nogurums. Biežāk ne vienmēr nozīmē labāk; svarīgāk ir, vai starp reizēm kaut kas mainās ikdienā. Uz šo jautājumu var atbildēt pats: ja pēc mēneša sajūta ir tieši tāda pati, visdrīzāk trūkst nevis vēl vienas masāžas, bet gan kaut kā cita.
Un visbeidzot par gaidām. Masāža nav ārstniecība un nelabo darba apstākļus, miega trūkumu vai hronisku pārslodzi. Tā ir laba atbalsta forma un daudziem cilvēkiem patīkams veids, kā atgriezties savā ķermenī. Vislabāk tā strādā tad, kad ir daļa no kaut kā lielāka - kustības, miega un saprātīga tempa. Pretējā gadījumā tā paliek patīkama stunda, pēc kuras viss atkal ir tāpat kā bija.