Virasana (Varoņa poza)

<h2> Virasana. Varoņa poza</h2>
<h2> </h2>
"Vira" nozīmē varonīgs, drosmīgs, varonis. Šī poza atgādina karotāju sēdus stāvoklī. No pirmā acu uzmetiena Virasana šķiet vienkārša. Tomēr pirmajos prakses gados daudziem šis tradicionālais sēdus stāvoklis padodas grūti. Skolēni sūdzas par dedzināšanas sajūtu augšstilbos, sāpēm ceļgalos un potītēs.
Virasanu nevajadzētu atstāt novārtā, pat ja jums šķiet, ka tā sagādā vienīgi mokas. Lai gan tās ietekme nav manāma uzreiz, Varoņa poza ir ļoti noderīga. Virasanā mēs uzlabojam ceļgalu un potīšu kustīgumu, kā arī mācāmies griezt augšstilbus uz iekšu. Poza mazina spriedzi kājās, uzlabo gremošanu un atbrīvo no nepatīkamām sajūtām vēderā. Turklāt Virasana ir viens no tradicionālajiem stāvokļiem pranajāmai un meditācijai. Ja to izpilda pareizi, tajā var uzturēties vairākas minūtes, vērojot savas iekšējās sajūtas. Citiem vārdiem, šī asana attīsta apzinātību, kas ir visas jogas prakses stūrakmens.

Virasanas īss apraksts

1. Nolaidieties uz ceļgaliem, turot tos kopā.
2. Izpletiet pēdas un pagrieziet tās tā, lai pēdu pamatnes raudzītos griestos. Turiet pirkstus un pēdas taisnā līnijā, stiepjot tās atpakaļ.
3. Turiet pēdas tā, lai attālums starp tām būtu 30-45 cm. Laidiet sēžamvietu lejup, līdz tā nolaižas uz grīdas, bet ne uz papēžiem. Ieelpojiet un izelpojiet vienu vai divas reizes.
4. Turiet sēžamvietu tā, lai tā pieskartos grīdai. Tagad ikru iekšējā virsma piekļausies augšstilbu ārējai virsmai.
5. Pagrieziet plaukstas tā, lai tās raudzītos uz leju, un nolieciet tās uz ceļgaliem.
6. Turiet ķermeņa svaru uz augšstilbiem un paceliet vidukli un rumpja sānus augšup.
7. Atveriet krūtis, izstiepiet kaklu augšup un skatieties taisni uz priekšu.
8. Elpojiet normāli un palieciet šajā stāvoklī vienu minūti, bet vēlāk tik ilgi, cik varat. Turklāt:
       (1) ķermenis nedrīkst noliekties uz priekšu;
       (2) laidiet cirkšņu apvidu un augšstilbus lejup;
       (3) neļaujiet pēdām izslīdēt uz sāniem; 
       (4) nesēdiet uz papēžiem 
       (5) saglabājiet jostas daļas dabisko izliekumu
9. Nolieciet plaukstas uz grīdas, paceliet sēžamvietu un savienojiet pēdas. Tagad iztaisnojiet kājas.

Īpašas piezīmes:

(1) Šajā asanā spiediens gulst uz ceļgaliem un potīšu locītavām tā, ka dažkārt ir grūti nolikt sēžamvietu uz grīdas. Palieciet zem sēžamvietas satītu segu, lai ķermeņa svars vienmērīgi sadalītos starp ceļgaliem, pēdām un sēžamvietu. Pakāpeniski samaziniet segas biezumu.
(2) Ja pēdas nevar atliekt atpakaļ, turiet tās horizontāli.
(3) Ja jums ir grūti noturēt ķermeni taisni, stingri atspiediet plaukstas pret ceļgaliem un spiediet cirkšņus lejup tā, lai rumpis stieptos augšup no iegurņa pamatnes.

Virasanas detalizēts apraksts

Vienkāršots Varoņa pozas variants

Šīs Virasanas variācijas izpildei jums noderēs sega un ķieģelis, kas palīdzēs izvairīties no sasprindzinājuma ceļgalos. Atbalsts ir nepieciešams lielākajai daļai iesācēju. Turklāt nav izslēgts, ka pozas drošai izpildei ar šiem palīglīdzekļiem vien nepietiks. Pat ja klasiskajā Virasanas variantā jūs nejūtat neērtības, pamēģiniet to izpildīt ar palīglīdzekļiem - visai iespējams, ka tā jūs pozā varēsiet strādāt labāk. Pēc tam izpildiet asanu bez atbalsta.
Salokiet segu četrkārtīgi un novietojiet to paklājiņa vidū. Ķieģeli novietojiet cieši pie segas taisnās malas, šķērsām pāri paklājiņam. Sega palīdzēs mazināt spiedienu uz potītēm, bet ķieģelis - noņemt slodzi no ceļgaliem.
Nolaidieties uz ceļgaliem ķieģeļa priekšā tā, lai apakšstilbi būtu uz segas, bet pēdas - uz paklājiņa. Kāju pirkstiem jābūt vērstiem stingri atpakaļ, bet pēdu pamatnēm - pagrieztām pret griestiem. Ceļgalu iekšējās malas saskaras viena ar otru, bet papēži ir izpletti mazliet platāk par iegurņa platumu. Uzmanīgi nolaidieties uz ķieģeļa.
Vērojiet sajūtas kājās. Kas notiek ar pēdām, potītēm, apakšstilbiem, ceļgaliem un augšstilbiem? Ja jūtat pārāk stipru spiedienu uz potītēm vai ceļgaliem, palieciet zem apakšstilbiem vēl vienu vai divas segas. Ja ceļgalos jūtat dedzināšanu, asas vai punktveida sāpes, izpletiet tos iegurņa platumā tā, lai augšstilbu kauli būtu paralēli viens otram un paklājiņa malām, un pēc tam palieliniet atbalstu zem iegurņa.
Tiklīdz jutīsieties ērti, sāciet pozu izlīdzināt. Vispirms pārbaudiet pēdu stāvokli. Pirms kaut ko labojat, pārliecinieties, ka tās ir izvietotas simetriski: vienādi pagrieztas uz iekšu, papēži - vienādā attālumā no iegurņa, bet potītes paralēlas viena otrai. Turklāt pēdām jāatrodas vienā līnijā ar apakšstilbiem. Ievelciet potīšu ārējās malas un cieši piespiediet abus papēžus pie iegurņa. Palieciet plaukstas zem pēdām un ar pirkstiem virziet ādu uz āru - tā pēdas kļūs mazāk stīvas.

<table>

nepareizi 
Neļaujiet pēdām izslīdēt uz sāniem
</td>
<td>

nepareizi 
Nesēdiet uz papēžiem
</td>
<td>

pareizi 
Saglabājiet jostas daļas dabisko izliekumu
</td>
</tr>

</table>

Tagad pievērsiet uzmanību ceļgaliem. Pareizā stāvoklī tie saglabā savu kustīgumu un nesāp ne pozas izpildes laikā, ne pēc tās. Tomēr skolēni bieži ļauj ceļgaliem sagāzties uz iekšu un pārstiepj paceles saites, kas var novest pie traumas. Ja ceļgali sāp, sēdiet augstāk. No otras puses, viegls diskomforts ir pilnīgi dabisks - tas var rasties, ja Virasanu izpildāt pirmo reizi.
Ar plaukstām pavelciet ceļgalu ādu uz sevi, atbrīvojot tos no pārmērīga spiediena. Pavērojiet sajūtas ceļgalos - visticamāk, tās būs atšķirīgas.
Pēc tam pievērsiet uzmanību augšstilbu priekšējai virsmai. Vai jūtat stīvumu vai sasprindzinājumu? Augšstilbiem jāgriežas uz iekšu, bet apakšstilbiem labi jāpiekļaujas grīdai. Sajūtot spēku un stabilitāti kājās, elpojiet vienmērīgi. Sajūtiet, cik ļoti Virasana palīdz atdzīvināt un atslābināt kājas.

Izlīdzinām Varoņa ķermeni

Pareizs iegurņa stāvoklis ir spēcīga un vesela mugurkaula pamats. Iedomājieties, ka jūsu iegurnis ir ar ūdeni piepildīta bļoda. Novietojiet rokas uz iegurņa sānu daļām un uzmanīgi nolieciet ķermeni uz priekšu, iztēlojoties, ka ūdens plūst pret bļodas priekšējo malu. Pēc tam atlieciet ķermeni atpakaļ, it kā vēlētos, lai ūdens pietuvotos aizmugurējai malai.
Tagad atrodiet vidējo stāvokli, kurā ūdens vienmērīgi pieskaras bļodas sienām, un pēc tam nedaudz nolieciet ķermeni uz priekšu, lai tas tikko skartu priekšējo malu. Tas arī ir iegurņa neitrālais stāvoklis, kurā jostas daļa saglabā savu dabisko izliekumu.
Kad ieņemam neierastu stāvokli, dažās ķermeņa daļās var rasties sasprindzinājums. Īpaši tas attiecas uz vēdera muskuļiem. Veiciet dažus vienmērīgus, pilnus elpošanas ciklus, ieelpā paplašinot vēderu un izelpā to atslābinot.
Virasana kā neviena cita poza palīdz izveidot pareizu stāju. Pavērojiet mugurkaula dabiskos izliekumus. Kad iegurnis ir pareizā stāvoklī, jostas daļā izveidojas maigs izliekums. Nolieciet plaukstu uz jostas daļas, lai saprastu, vai tā ir ievilkta, noapaļota vai paliek plakana. Centieties mugurkaula stāvokli izlabot.
 
Atšķirībā no jostas daļas muguras vidusdaļai un augšdaļai nedaudz jāvirzās atpakaļ. Lai panāktu vajadzīgo formu, virziet krūšu kurvi muguras virzienā. Tā ir smalka kustība - jums jārodas sajūtai, ka muguras vidusdaļa un apakšdaļa pieskaras kreklam mazliet vairāk nekā ķermeņa priekšpuse. Veiciet šo kustību lēni un vērīgi, neļaujot pleciem celties augšup vai krist uz priekšu. Tagad iedomājieties, ka krūšu kurvis ir piepildīts ar hēliju, un ļaujiet tam tiekties augšup, vienlaikus paplašinot atslēgas kaulu apvidu.
Ievelciet augšdelmu kaulus plecu locītavās, virzot tos atpakaļ, - tas palīdzēs pacelt krūšu kurvi. Nolaidiet plaukstas uz augšstilbiem. Elpojiet vienmērīgi, sajūtot, kā plaušas piepildās ar gaisu.
Nobeigumā izlīdziniet galvas stāvokli - tai jāatrodas tieši virs iegurņa. Pagariniet kakla aizmugurējo virsmu tā, lai galvaskausa pamatne nedaudz paceltos, bet zods būtu paralēls grīdai. Padariet skatienu maigu un atslābiniet rīkli. Lai augšējās aukslējas virzās uz galvvidu, bet mēle kļūst smaga. Palieciet pozā tik ilgi, līdz sajūtat sasprindzinājumu un diskomfortu.
Izejot no asanas, nostājieties četrrāpus. Uzmanīgi iztaisnojot kājas, ieejiet Adho Mukha Svanasanā (Suņa pozā ar galvu uz leju) - tā palīdzēs noņemt spriedzi no ceļgaliem. (Yoga Journal)

Papildu apraksts par Virasanu

Virasana ir «varoņa poza». Galvenā kontrindikācija šīs pozas ilgai noturēšanai ir kāju vēnu varikoze, īpaši to lejasdaļā. Šādā gadījumā maksimālais noturēšanas laiks nedrīkst pārsniegt četrdesmit sekundes, taču ir pieļaujami divi trīs atkārtojumi.
Mugurai Virasanā jābūt pilnībā iztaisnotai gan posmā no krustu kaula līdz ribu sākumam, gan kakla un lāpstiņu daļā, krūšu kurvis ir izvērsts.
Jau agrāk tika runāts par to, ka jebkurā klasiski izpildītā lokanības asanā rodas premeditatīvs apziņas stāvoklis, starpstāvoklis starp miegu un nomodu, kas daļēji atgādina «Šavasanu». Virasana šajā ziņā ir ļoti raksturīga, tāpat arī pēc tā, kā tajā izpaužas mugurkaula vertikāles ievērošana. Ja potīšu un ceļgalu locītavas ļauj šo pozu noturēt pietiekami ilgi bez sajūtām, tad ap astoto vai desmito minūti - ja mugurkaula stāvoklis ir nepareizs - it kā no nekurienes, bez jebkāda redzama iemesla parādās elpas trūkums un sirdsklauves. Ja ar stāju viss ir kārtībā, bet vertikāle nav ievērota, tad, atslābstot, jūs sāksiet krist uz priekšu vai atpakaļ.
Ja potīšu locītavas nav izstieptas, sākumā kādu laiku vienkārši jāsēž uz papēžiem. Lai kādā veidā uzreiz izdotos apsēsties - uz papēžiem vai uz grīdas starp izpletām pēdām -, jāvēro sajūtas.
Ja tās ir - vienalga, kur un kādas, izņemot nepatīkamas sajūtas un sāpes -, jāiztaisno mugura un jāatslābst tā, lai tās izzustu, izkustu, lai nepaliktu nekas, izņemot apziņas tukšumu un ērtu uzturēšanos pozā. Pēc tam, kad no šī tukšuma sāks parādīties kaut kas - vienalga, kur -, ar rokām atspiežoties pret grīdu, lēni jānoliecas uz priekšu, paceļot «piekto punktu», un tādējādi jānoņem slodze no ceļgaliem un jāiziet no pozas. Pēc tam kājas jāizstiepj uz priekšu un jāatslābina.
Ja sajūtas pozas izpildes laikā nepāriet, bet arī nepastiprinās, Virasanā var palikt tik ilgi, līdz pamanāt to intensitātes pieaugumu vai sajūtā parādās nepatīkama nokrāsa. Ja ceļgali vai potītes ir pavisam sliktā stāvoklī, tad, izpildot šo asanu, sākumā zem «piektā punkta» jāpaliek pāris trīs grāmatas vai ne pārāk mīksts spilvens. Doma paliek tā pati: nodrošināt šodien pieļaujamu pozas formu ar minimālām sajūtām, kuras pēc kāda laika apzinātas ķermeņa un apziņas relaksācijas rezultātā pazūd no redzesloka.
Jāiekārtojas tā, lai potītes gulētu tieši uz pēdu pacēlumiem, nepagriežoties ne uz iekšu, ne uz āru, ar papēžiem stingri uz augšu, un katrai pēdai jābūt vertikālai, līdzīgi plaukstai, kas atbalstās uz šķautnes. «Piektais punkts» turklāt brīvi novietojas uz grīdas starp pēdām.
Tiem, kas nespēj apsēsties pat uz papēžiem, jāizpilda «Ardha Virasana», tas ir, pozas puse, ar vienu kāju izstieptu uz priekšu. Ja Virasanā uzturas pietiekami ilgi (protams, bez nepatīkamām sajūtām, tukšumā, kas tuvs «Šavasanai»), rodas interesantas sajūtas un efekti. Teiksim, pēc kādām desmit minūtēm ķermenī parādās nesaprotamas kustības - tas kaut kā turpina nosēsties gūžās un ceļgalos, kaut arī šķiet, ka nekādas formas rezerves vairs nav.
Ja pozu notur vēl ilgāk, tad viens no tās terapeitiskajiem efektiem, noturot to no divdesmit minūtēm līdz pusstundai (bez jebkāda sasprindzinājuma un nepatīkamām sajūtām), ir tas, ka tiek novērstas tā sauktās klasteru (saišķveida) galvassāpes, kas līdzinās migrēnai un no kurām jūs neatbrīvos nekādas zāles, jo to izcelsme, kā liekas, ir saistīta ar smadzeņu asinsvadu sistēmu.
Šī Virasanas efekta iemesls ir visai vienkāršs: ilgi noturot pozu, asins plūsma apakšstilbos būtiski ierobežojas, rodas un sāk pieaugt sastrēguma parādības. Tā kā asinsrite nav pilnībā apstādināta, ar skābekli nabadzīgās asinis, pamazām nokļūstot asinsritē, sasniedz smadzeņu ķīmijreceptorus, kuri «dod komandu» izdalīt asinsvadus paplašinošas vielas, lai likvidētu it kā perifērijā radušos asu asinsvadu stenozi (sašaurinājumu). Minētais mehānisms, kas iedarbināts ar mākslīgu asins plūsmas ierobežošanu, nostrādā automātiski, un galvassāpes pazūd.
Vispār noturēšanas laiks, kā jau tika atzīmēts, ir milzīgs jogas asanu efekta pastiprinājuma koeficients, ko nedrīkst atstāt bez ievērības. Var minēt vairākus interesantus gadījumus, kad asanās tika zaudēta laika kontrole, ar jūtamām sekām.
Reiz kāda dāma (nosauksim viņu par I.), kas regulāri praktizēja hatha jogu, konstatēja sev gripas priekšvēstnešus, kas viņu ļoti sarūgtināja, jo pie temperatūras virs 37°C asanas darīt nav ieteicams. Aiz bēdām viņa nolēma pasēdēt ilgāk kaut vai vienā Virasanā, lai labi atslābtu un kādu laiku nejustu pretīgo kutēšanu degunā un kasīšanos rīklē. Uzreiz piebildīšu, ka I. no dabas piemita izteikta locītavu hipermobilitāte. Tātad viņa ērti apsēdās Virasanā un drīz vien, atslābusi, «izslēdzās». Atguvusies pēc kādām četrdesmit minūtēm, I. ar izbrīnu atklāja, ka subfebrilā temperatūra un visi pārējie slimības simptomi ir laimīgi pazuduši - mazas laimīgas beigas.
Kādreiz mans paziņa līdzīgā veidā pa īstam aizmiga «Padmasanā», gan gluži normālā pašsajūtā. Pamodies apmēram pēc stundas, viņš bija stipri satraukts par sākušos sirds aritmiju, kas pēc tam viņu neatlaida veselu mēnesi.
Tiem, kam attīstītie ikru muskuļi traucē normāli apsēsties Virasanā, tie jāsatver ar rokām un jāatvirza uz āru, uz sāniem, lai pēc tam bez traucēkļiem varētu ar «piekto punktu» nolaisties uz grīdas. (V. Boiko, JIK)

Virasanas prakses ietekme

Virasana novērš reimatiskās sāpes ceļgalos, ārstē podagru, veido pēdas velvi un ir ideāla, ja sāp pēdas, ikri un papēži, ja uz papēža kaula ir izaugumi un ja pēdas salst vai jūtas nogurušas. Varoņa poza ir laba tiem, kas strādā ūdenī vai stundām stāv kājās, kā arī asinsvadu slimību gadījumā. Tie, kas cieš no papēžu sāpēm sāls piešu dēļ, gūs atvieglojumu, un piesi pamazām izzudīs. Virasana lieliski izstiepj potīšu locītavas un (kopā ar «stāvošajām» asanām) novērš to hronisku pusmežģījumu tendenci, ko izraisa šo locītavu saišu aparāta sliktā kvalitāte.