Virabhadrasana II (Kareivja poza II)

<h2>Virabhadrasana II. Karotāja poza II</h2>

"Virabhadra" - nozīmē karotājs; par godu viņam ir nosaukta šī asana.

Virabhadrasanas II īss apraksts

1. Nostājieties Tadasanā (Kalna pozā).
2. Ieelpā izpletiet kājas 120-130 cm attālumā un izstiepiet rokas uz sāniem plecu līmenī, plaukstas uz leju.
3. Pagrieziet labo pēdu par 90° pa labi, bet kreiso pēdu nedaudz uz iekšu. Turiet kājas taisnas. Ieelpojiet.
4. Izelpojot, salieciet labo kāju 90° leņķī.
5. Pagrieziet galvu pa labi; kreisajai acij jāraugās uz labo plaukstu.
6. Tas ir gala stāvoklis. Elpojiet normāli un palieciet šajā stāvoklī 20-30 sekundes, pievēršot uzmanību šādiem punktiem:
      (1) izplešiet krūtis; stiepiet abas rokas uz sāniem tā, it kā tās vilktu pretējos virzienos, kā virves vilkšanā;
      (2) sekojiet tam, lai anālā atvere un galvvidus paliktu vienā līnijā;
      (3) sasprindziniet sēžas muskuļus un izplešiet iegurņa apvidu.
7. Ieelpojiet un atgriezieties 2. stāvoklī.
8. Atkārtojiet to pašu uz kreiso pusi, sekojot 3.-7. punktam un mainot «labo» pret «kreiso», un atgriezieties Tadasanā,

Īpašas piezīmes:

(1) Neļaujiet rumpim noliekties pret saliekto kāju, kad saliecat labo ceļgalu, un otrādi.
(2) Sāniem jābūt paralēliem.
(3) Pagriežot galvu pa labi, nepagrieziet pa labi rumpi.

Vispārīgas piezīmes:

(1) Atcerieties: kad pozu izpildāt uz labo pusi, kreisajai kājai jābūt ļoti stingrai, un otrādi. Ja pēdas slīd, nostājieties ar sānu pret sienu un atspiediet kreiso kāju pret sienu, kad pozu izpildāt uz labo pusi, un otrādi.
(2) Korpulentiem cilvēkiem var būt grūti pagriezt rumpi, izstiept mugurkaulu un noturēt līdzsvaru. Šādā gadījumā izmantojiet sienu kā atbalstu. To var izdarīt divos veidos:
      a) nostājieties taisnā leņķī pret sienu un, izpildot pozu uz labo pusi, atspiediet pret sienu kreiso papēdi, un otrādi;
      b) nostājieties ar muguru pret sienu; izpildot visas asanas, papēžiem, gurniem un pakausim jāpieskaras sienai.
(3) Tiem, kas cieš no muguras sāpēm, starpskriemeļu disku nobīdes, išiasa vai lumbago, poza nav jāizpilda ar lēcienu - viņiem jāizmanto siena kā atbalsts.
(4) Gados vecākiem cilvēkiem, kam ir grūti lēkt, poza jāizpilda pie sienas.
(5) Lai gan pozu sauc par otro, to izpilda pirmo, jo tā ir mazāk sarežģīta.

Virabhadrasanas II detalizēts apraksts

Virabhadrasana II ir «karotāja pozas» variants. Pēc formas tā ir, ja tā var izteikties, ar savu vienkāršību pati trulākā «stāvošā» poza. Vienīgais, kas šeit nepieciešams, - izdarīt pareizu izklupienu, ievērot «hinču» un rūpīgi «vērot» elpu, atslābinot vēderu un diafragmu. Ķermenis - šajā gadījumā rumpis - atrodas kāju plaknē, mugurkauls kopumā ir perpendikulārs grīdai, nav noliekuma ne uz priekšu, ne atpakaļ, ne uz kādu no sāniem.
Ļoti aktīvi strādā tās kājas augšstilba muskuļi, kura atrodas izklupienā. Šajā asanā, ekspozīciju noturot pārāk ilgi, var sajust elpas sabrukumu vai apgrūtinātību tajā jau pēc iziešanas no pozas un atgriešanās sākotnējā stāvoklī. Šāda efekta parādīšanās praktizējošajam ir signāls skaidri koriģēt ekspozīcijas laiku.

Virabhadrasana II praksē

Šķiet - ko gan var dot tik vienkārši stāvokļi kā Virabhadrasana II? Ikdienā cilvēkam bieži nākas apsēsties un piecelties, tāpēc kājas pastāvīgi iziet cauri Virabhadrasanas II stāvoklim, taču kā starpfāze tas ilgst sekundes daļas. Bet, ja šo pozu notur pusminūti vai ilgāk, slodze uz muskuļiem, saitēm un locītavām pieaug desmitiem reižu. Tieši laika pastiprinājuma koeficients nosaka visu jogas asanu (un jo īpaši «stāvošo») spēcīgo iedarbību uz ķermeni, CNS un VNS.
Reiz pie manis vērsās pusmūža sieviete, kas gandrīz pusi mūža bija patstāvīgi nodarbojusies ar asanu praksi. Kādreiz šī kundze bija izlasījusi vai dzirdējusi, ka hatha jogas mērķis ir lokanības attīstīšana. Tam viņa arī veltīja ilgus patstāvīgas prakses gadus, pilnā mērā pieredzē izjūtot arī sekas, ko rada tikai un vienīgi pastāvīga ķermeņa un apziņas relaksācija. Lokanību kundze bija attīstījusi ļoti augstu - pārsteidzošs rezultāts individuālām nodarbībām bez skolotāja. Un tomēr, praktizējot asanas vienīgi relaksācijas atslēgā, viņa bija palaidusi garām pašus būtiskākos momentus.
Izstrādājusi apbrīnojamu mugurkaula un locītavu kustīgumu, viņa nemanot bija radījusi sev spēcīgu hipotonusu - pilnīgi diskomfortablu, astēnisku stāvokli ar pazeminātu asinsspiedienu, nepārejošu kūtrumu, ātru nogurdināmību pie augstas nervu uzbudināmības, bezmiegu un izteiktu fizisku vājumu. Un viss šis «jaukums» - par spīti regulārai, daudzu gadu hatha jogas praksei, sakārtotai dzīvei un veģetārai pārtikai - skumjš paradokss.
Minētā kundze pilnīgi neatzina spēka asanas - snobisms, radniecīgs tam, kāds piemīt Kijivas «sādhanas» jaunajiem pārstāvjiem. Es viņai uzreiz teicu: «Lokanības jums pietiktu trim; pārsteidzoši, kā jūs to panācāt, bet vieglāk no tā nedzīvojas, vai ne? Patiesībā jums ir vajadzīga ikdienas &bdquo;stāvošo“ pozu prakse pēc Ijengāra, tad jutīsieties kā cilvēks. Viņa sašuta: &bdquo;Tas taču ir neglīts primitīvisms, kāpēc lai man tās vajadzētu?!“
Jau pirmais «stāvošo» asanu prakses mēnesis pamatos sagrāva minētās pārlokanās kundzes skepsi. Vispirms viņas seja sāka pierozā - pazuda zemes pelēkais, astēniskais sejas tonis. Agrāk viņa no darba burtiski atrāpoja mājās, tagad pārvietošanās pa Maskavu viņu vairs neskāra. Notikušās pārmaiņas T. bija briesmīgi pārsteigušas, ko viņa izteica ar sev raksturīgo ekspresiju: «Velns parāvis, nu tā gan! Tādas stulbas pozas, bet kāds efekts!»
Šajā gadījumā viņa pilnā mērā izjuta atšķirību starp vienpusēju un līdzsvarotu pieeju asanām, daudzu gadu garumā saskaroties tikai ar vienas no tām augļiem. Viņai trūka parasta spēka un ikdienas nodarbībās trūka tādu asanu, kas ietekmētu ne tikai parasimpātisko, bet arī simpātisko VNS daļu.
Katrs cilvēks ieņem noteiktu vietu plašajā psihofizisko iespēju spektrā. Vienam mēs redzam aktivitātes, spēka pārpilnības, enerģijas un kustības pārsvaru, taču trūkst lokanības visās nozīmēs; tādi cilvēki gandrīz nespēj atjaunoties un kvalitatīvi atpūsties. Viņi ir lieliski darbinieki, bet slikti atslābinās, kas parasti noved pie priekšlaicīgas ķermeniskā apvalka nodilšanas un dzīves resursa izlietošanas. Hatha jogas praksei šādiem cilvēkiem jābūt vērstai vienīgi uz lokanības un relaksācijas spējas attīstīšanu, bet spēka asanām praksē jābūt bez uzsvara uz tām - kā līdzeklim, kas saglabā viņiem raksturīgo muskuļu tonusu.
Cilvēkiem ar pazeminātu enerģētiku - tas biežāk attiecas uz sievietēm - praksē nepieciešams tieši spēka pozu pārsvars. Tas ļauj pacelt dzīves tonusu līdz vajadzīgajam līmenim vai, kā saka teksti, izveidot nepieciešamo līdzsvaru starp veģetatīvās nervu sistēmas (VNS) simpātisko un parasimpātisko daļu. Prasmīgi veidota un sākotnējam stāvoklim pilnībā atbilstoša hatha jogas prakse dod katram tieši to, kā viņam trūkst līdzsvaram visos organizācijas līmeņos. Taču ar priekšstatu par to, kas jādara, vien nepietiek - jāzina arī, kā? Un turklāt - tas ir jādara. Ja kaut kas no šīs triādes izkrīt, vislabākie nodomi paliek bezjēdzīgi. (V. Boiko, JIK)

Virabhadrasanas II prakses ietekme

Šī asana stiprina kāju muskuļus un piešķir tiem skaistas aprises. Tā novērš krampjus ikru un augšstilbu muskuļos, padara kājas lokanas, kā arī tonizē vēdera dobuma orgānus. Saslimšanas, pie kurām Virabhadrasana II ir ieteicama, - visas mugurkaula saslimšanas. Nav ieteicama smagu sirds slimību gadījumā.