Utthita Parsvakonasana (Izstieptā sānu leņķa poza)

<h2> Utthita Parsvakonasana. Sānu leņķa poza</h2>"Parsva" nozīmē puse, sāns, bet "kona" - leņķis. Šī ir izstieptā sānu leņķa poza. Īss Utthita Parsvakonasanas apraksts 1. Nostājieties Tadasanā (Kalna pozā).2. Ieelpojot ar lēcienu izpletiet kājas 120-130 cm attālumā. Izstiepiet rokas uz sāniem.3. Pagrieziet labo pēdu uz āru par 90°, bet kreiso nedaudz uz iekšu. Savelciet ceļgalus un augšstilbus.4. Lieciet labo kāju ceļgalā tik ilgi, līdz augšstilbs un ikrs veido taisnu leņķi. Labais augšstilbs ir paralēls grīdai, bet apakšstilbs - perpendikulārs. Ieelpojiet vienu vai divas reizes.5. Izelpojiet un pagrieziet rumpi pa labi. Nolieciet labo plaukstu uz grīdas blakus labajai pēdai.6. Izstiepiet kreiso roku pāri ausij; pagrieziet kaklu un paskatieties uz augšu.7. Šis ir gala stāvoklis. Elpojiet normāli un palieciet šajā stāvoklī 20-30 sekundes, pievēršot uzmanību šādiem momentiem:(1) ievelciet uz iekšu labo sēžas muskuli, lai tas paliktu vienā līnijā ar labā ceļgala ārējo pusi;(2) savelciet četrgalvu muskuli un stiepiet kreisās kājas ceļa cīpslas;(3) ievelciet kreiso padusi, bicepsu, plaukstas locītavu un elkoni. Ķermenis no kreisās potītes līdz kreisajai plaukstai ir nostiepts kā viens vesels, tā, lai nebūtu šūpošanās;(4) ievelciet lāpstiņas; grieziet rumpja kreiso pusi uz augšu un atpakaļ tā, lai krūtis būtu paplašinātas un ķermeņa aizmugurējā puse paliktu vienā plaknē.8. Ieelpojot paceliet labo plaukstu no grīdas un paceliet rumpi, saglabājot labās kājas taisno leņķi. Ieelpojiet.9. Ieelpojiet, iztaisnojiet labo ceļgalu un pārejiet stāvoklī.10. Atkārtojiet to pašu pozu uz kreiso pusi, ievērojot visas norādes, bet nomainot vārdu «labais» pret «kreisais». Atgriezieties Tadasanā. Īpašas piezīmes: (1) Ir svarīgi noteikt pareizu attālumu starp kājām, citādi saliektajai kājai nebūs taisna leņķa. Ja attālums ir pārāk liels, sanāk neass leņķis, bet, ja tas ir pārāk mazs, leņķis būs šaurs. Attālums jāizvēlas atbilstoši cilvēka augumam. Kad pozu izpilda uz labo pusi, attālumu nosaka ar kreiso pēdu, kuru virza uz iekšu vai atbīda atpakaļ; labā pēda šajā gadījumā paliek nekustīga, un otrādi. Kāju, kas jau ir saliekta, tam neizmanto.(2) Kreisā plauksta paliek vērsta pret grīdu, kad jūs griežat kreiso sānu uz augšu.(3) Iesācēji (ja viņiem ir nepietiekama lokanība) var turēt uz grīdas pirkstu galus. Detalizēts Utthita Parsvakonasanas apraksts Utthita Parsvakonasana - «taisnais sānu leņķis». Šī poza pieder pie «stāvus» asanu paveida ar izklupienu, kad viena kāja paliek taisna, bet otra - tā, uz kuras pusi vingrinājums patiesībā arī tiek izpildīts - ir saliekta ceļgalā taisnā leņķī. Turklāt augšstilba augšējā daļa ir stingri paralēla grīdai, bet kājas posms no ceļgala līdz potītes locītavai - perpendikulārs. Pēdu stāvoklis ir standarta.Rumpis noliecas izklupiena virzienā, it kā ar tās pašas puses sānu uzgulstoties uz grīdai paralēlās augšstilba virsmas. Abas lāpstiņas arī šeit ir pieslietas vertikālai virsmai, tas ir, krūšu kurvis ir izvērsts kāju plaknē. Apakšējā roka balstās pret grīdu ar plaukstu vai pirkstiem, un tā ir novietota no ārpuses, aiz kājas, nevis blakus pēdas iekšējai pusei. Sāns vairāk vai mazāk pieskaras tās pašas puses kājai, taču patiesībā šī pieskāriena pakāpe ir atkarīga no roku garuma, kas katram ir individuāls.Izklupiens šajā asanā mums jāsaglabā ar saliektās kājas augšstilba muskuļu darbu. Tiem, kam ir labas locītavas un laba lokanība, pastāv iespēja izvairīties no šajā pozā nepieciešamā darba, un viņi, izpildot izklupienu, iekrīt, nosēžas ar gūžu tik zemu, ka ceļgalā rodas šaurs leņķis. Turklāt pozas shēma šķiet visai līdzīga prasītajai, taču vienīgi nepieredzējušam skatienam.Izklupienā esošās kājas augšstilba muskuļi šādi tiek izslēgti, tie vispār pārstāj strādāt, ķermenis «pakaras» uz ceļa locītavas. Tā ir kļūda. «Stāvus» pozas ir paredzētas nevis tam, lai izvairītos no derīgas slodzes, bet gluži otrādi - lai atrastu konkrētās formas piedāvāto maksimālo piepūli un tajā uzturētos, pilnībā atslēdzot fiziskās piepūles nervu komponenti un tos muskuļus, kas šajā procesā nepiedalās.Asanās, kuras izpilda ar izklupienu, ir viens neliels, taču noderīgs paņēmiens, par kuru astoņdesmito gadu beigās Maskavas semināros pastāstīja Faeks Birija. Lai slodze uz saliektās kājas muskuļiem netiktu izjusta tik stipri un netraucētu apziņas stāvokli, jāievēro tā sauktais «hinčs». Ja mēs paskatāmies uz brīvi uz grīdas stāvošas kājas pēdu, tad redzams: tur, kur atrodas pacēlums, tuvāk iekšējai pusei manāmi izvirzās cīpsla, kas pēc tam aiziet uz augšu pa stilba kaulu. «Hinčs» ir šīs cīpslas posms - tās atstatums no pēdas pacēluma beigām līdz tai vietai, kur kāja kļūst pilnīgi vertikāla. Būtībā «hinčs» jeb «inčs» nav nekas cits kā «colla», tas ir, apmēram trīs centimetri no minētā cīpslas posma garuma.Un, ja mēs ar zināmu piepūli atraujam no grīdas pēdas pirkstus, tad šis cīpslas posms saspringst un it kā kļūst «dzelžains». Saliektās kājas augšstilba muskuļu darbs vairs netiek izjusts, un tad, ievērojot «hinču», asanas ar izklupienu iespējams noturēt it kā pilnīgi bez piepūles. Bet tas nenozīmē, ka tā ir izzudusi un vairs neiedarbojas uz ķermeni un uztveri. Ja, izmantojot «hinču», asanu ar izklupienu pārtur pārāk ilgi, pat neizjūtot to, tad elpa apjuks pēc tam, kad jūs pozu būsiet pabeidzis, jau miera stāvoklī, tāpēc minētais paņēmiens jāizmanto ar prātu.Augšā novietotā roka ir izstiepta un arī pieskaras sienai kopā ar tās pašas puses augšējo lāpstiņu, vienlaikus būdama augšējā sāna līnijas turpinājums. Pagriežot galvu uz augšu, no rokas apakšas jāvēro griesti. Kad es saku «skatīties griestos» vai «uz augšā esošās rokas īkšķi», tas nenozīmē, ka tur jāblenž par katru cenu, izgriežot kaklu un acis, kuras, starp citu, pēc iespējas labāk aizvērt. Vienkārši jāievēro galvas stāvoklis, pagriežot to tik, cik tas ir iespējams, bez jūtama sasprindzinājuma,Kontrindikāciju šai pozai nav, izņemot vispārīgās, kas izklāstītas nodaļā «Asana». Efekts ir tāds pats kā no «trijstūriem», ar to vienīgo atšķirību, ka mainās locītavu darba diapazoni. Savukārt šī vingrinājuma pretējais variants sagādā iesācējiem neaizmirstamas sajūtas un saucas Parivrtta Parsvakonasana - «pagrieztā sānu leņķa poza». (V. Boiko, JIK) Utthita Parsvakonasanas prakses efekts Šī asana tonizē potītes, ceļgalus un augšstilbus. Tā izlabo ikru un augšstilbu defektus, attīsta krūšu kurvi, samazina tauku nogulsnes vidukļa un iegurņa apvidū, novērš išiasu un artrītu. Tāpat tā pastiprina zarnu peristaltiku un veicina vēdera izeju.