Elpas aizturēšanas tehnika
<h2> Elpas aiztures</h2><p>pēc www.touching.ru materiāliem</p><p>Elpas aiztures (vispārīgi noteikumi)</p><p>Aizture pēc pilnas izelpas</p><p>"Vidus" aizture</p><p>Aizture ar trim sasprindzinājumiem</p><p>Aizture pēc pilnas ieelpas</p><p>Aizture pēc ērtas ieelpas</p><p>Apvienotā aizture</p><p>Elpas aizturu ikdienas izpildes varianti</p><p>Pēc prakses</p><p><strong> Elpas aiztures (vispārīgi noteikumi) </strong></p><p>Elpas aizture - tā ir spēcīga sevis pārveidošanas tehnika. Tā iedarbojas uz visiem cilvēka esamības līmeņiem un labprātīgi piespiedu kārtā iepazīstina praktizētāju ar tiem sevis aspektiem, kuri no citiem sevis izpētes instrumentiem parasti paslēpjas. Turklāt tehnika ir ārkārtīgi vienkārša - pēc būtības viss reducējas uz to, ka uz laiku jāpārtrauc elpot. Aizturu varianti un to ikdienas izpildes veidi tiks uzskaitīti tālāk, bet pagaidām aplūkosim tiem kopīgos noteikumus.</p><p>Aiztures atsedz tā saukto "karmisko materiālu" (nepārdzīvotus pārdzīvojumus, samskāras) - un tas bieži vien ir ļoti nepatīkami. Iespējamas psihosomatiskas saslimšanas, intereses zudums par dzīvi vispār un par aizturu praksi jo īpaši, taču tās visas ir tikai prāta spekulācijas. Labākais, ko šādos periodos varat darīt, ir turpināt aiztures ikdienā, nepārtraucot tās tāpēc, ka saniknotais prāts sarīko jums kādu īpaši smagu "pērienu". Nāve taču nerēķināsies ar jūsu stāvokli, veselību, nepiekrišanu vai negatavību mirt šeit un tagad...</p><p>Regulāri praktizējot elpas aiztures, notiek spēcīga visa organisma "tīrīšana", kas galu galā noved pie nevainojami funkcionējoša ķermeņa - uzlabojas imunitāte, normalizējas miegs, apetīte, vēdera izeja u.tml. Zināmā prakses posmā jūs pārstājat slimot. Ar visām slimībām. Pavisam. Zināmi gadījumi, kad aiztures praktizētājiem normalizējās asinsspiediens un sirds darbība, pārgāja astma un prostatīts, čūla un daudzas citas saslimšanas.</p><p>Elpas aizture ir lielisks vingrinājums, kas palīdz uzvarēt zināšanu cilvēka pirmo ienaidnieku - bailes. Jebkuri mēģinājumi "atturēties no bailēm" taču ir muļķība, kas jau no paša sākuma nolemta neveiksmei. Caur bailēm ir daudzkārt jāizet cauri un tās jāizdzer līdz dibenam - tas ir vienīgais veids, kā tās uzvarēt. Regulāri veicot aizturi un ejot cauri savām bailēm, jūs nekļūstat par drosminieku. Bailes vienkārši pārstās būt jums par traucēkli. Tās pārstās jums mest izaicinājumu. Un pienāk skaidrības kārta…</p><p>Tomēr vislabākā noskaņa praksei ir jebkādu gaidu trūkums. Attīrīšanās no nepārdzīvotās pagātnes pieredzes, ķermeņa kopējās enerģijas pieaugums, tā imūnsistēmas stiprināšana un pat uzvara pār bailēm - tās visas ir brīnišķīgas, bet pavadošas parādības. Nav vērts uz tām koncentrēt uzmanību. Negaidiet no prakses neko! Vienkārši dariet to dienu no dienas…</p><p>Elpas aiztures lieliski savienojas ar visām pārējām praksēm. Vēl vairāk - tā kā elpas aizturu praksē būtisks moments ir atslābinātība, tostarp ķermeņa atslābinātība, pirms aiztures ieteicams praktizēt cjigunu, anapanu, Radža-Budhi-Jogas prakses vai arī jebkuras citas tehnikas, kas palīdz jums ieiet mierīgas un atslābinātas klātesamības stāvoklī.</p><p>Aiztures jāveic tukšā dūšā, kad kuņģis jau ir tukšs. Atkarībā no ēdiena veida tas notiek aptuveni 3-5 stundas pēc ēšanas. Tāpat ieteicams elpas aizturi veikt "labākajā" no stāvokļiem, kādā spējat ieiet, piemēram, atcerējušies, ka esat mirstīga būtne, vai apturējuši iekšējo dialogu, vai koncentrējušies uz Mīlestības pārdzīvojumu u.tml.</p><p>Aiztures laika mērīšanai var izmantot pulksteni. Dažiem praktizētājiem ir vieglāk skaitīt savas sirds sitienus. Vai orientēties pēc skanošas mūzikas. Vai pēc savām sajūtām. Veids nav būtisks - laikam seko tikai tāpēc, lai pārbaudītu, vai praksē ir progress. Aiztures uzdevums ir virspūle. Svarīgs ir nevis tas, cik ilgi jūs šodien noturējāt, bet gan tas, vai jūs devāt visu, vai bija pāreja pār kādu robežu. Virspūle jāveic ar garu, bez fiziskā ķermeņa palīdzības. Ķermenim jābūt absolūti atslābinātam. Uzlūkojiet elpas aiztures praksi kā savdabīgu "garīgu" stieni.</p><p>Ar praksi jūsu ikdienas rezultāts augs. Palieliniet aizturu ilgumu lēni, bet nepārtraukti. Nedzenieties pēc rezultāta, bet arī neļaujieties sev. Meklējiet zelta vidusceļu un nejauciet pūli ar varmācību. Jāsaprot, ka diena dienai nav līdzīga - reizēm izdodas noturēt ilgāk, reizēm mazāk. Rezultātu var ietekmēt psihosomatiskas saslimšanas (prakses sākuma posmā), ķermeņa nogurums, karstums, smacīga telpa un citi neērti apstākļi.</p><p>Atcerieties - nozīme ir nevis laikam, bet vienīgi tam, vai bija virspūle. Lai jūs prakses beigās skaidri zinātu, ka šodien noturēt aizturi ilgāk jūs nevarējāt. Nav jēgas salīdzināt sevi ne ar "vakardienas sevi", ne, jo īpaši, ar citiem praktizētājiem. Un pavisam noteikti nekad nevajag sevi lamāt par to, ka šodien noturējāt mazāk nekā vakar. Labāk ietaupiet šo enerģiju rītdienas aizturei.</p><p>Pašas aiztures laikā izvairieties no "gala gaidīšanas" stāvokļa. Tas ir ne tikai nepieļaujams sevis lutināšanas veids, bet arī paņēmiens, kā praksi ātri pārtraukt, pastiprinot savas bailes no nosmakšanas. Tā vietā pārnesiet uzmanību uz āru: teiksim, uz mūziku, bet vislabāk - apzināti un atsvešināti ar uzmanību "uzsūciet" visas savas sajūtas. Māciet sevi atslābināties prakses laikā un pēc tās. Jo, jo vairāk esat atslābināts, jo ilgāk varat aizturi noturēt, un jo ilgāka aizture, jo stiprāk jūs atslābsiet pēc tās beigām.</p><p>Ja jums rodas spazmas - "izklaidiniet" tās ar savu uzmanību. Šim nolūkam koncentrējiet uzmanību uz to, lai modri gaidītu spazmu un izsekotu visu - kā un kur tā rodas, kādas tās ir sajūtas, kā tā attīstās…. Atrodiet ar savas uzmanības staru topošo spazmu un "izjauciet" to atsevišķās sajūtās... Nedodiet savām sajūtām nosaukumus un nekādi tās nevērtējiet - vienkārši vērojiet tās cieši un bezkaislīgi. Jūs varat topošās spazmas arī "sagaidīt" ar vieglu spiedienu lejup rīkles iekšpusē. Vai vienkārši norīt "pretim" spazmai. To ir vieglāk darīt, ja uzmanību tur rīšanas sajūtās. Vispār pēc iespējas vairāk paļaujieties uz ķermeni, uz to, ko tas pateiks priekšā, jo katru reizi viss būs citādi.</p><p>Ar praksi jūs iejutīsieties un uzzināsiet, kā tieši jums ir visvieglāk veikt elpas aizturi - apgūsiet daudzas "tehniskas" viltības. Bet jāatceras, ka visi šie paņēmieni ir tikai "kruķīši" un "balsti" un ka tam, lai šodien praksē ieguldītos maksimāli, vajadzīgs vienīgi attiecīgs nodoms.</p><p><strong>Uzmanību!</strong></p><p>Elpas aiztures slikti savienojas ar alkoholu - pat ja jūs retumis un nelielos daudzumos lietojat spirtotos dzērienus, tas var novest pie sāpīgām sajūtām ķermenī un citām nepatīkamām sekām.</p><p>Elpas aizturu praksi ievērojami apgrūtina jebkādas narkotikas - pēc tām vairāku dienu garumā prakse izdodas jūtami grūtāk, un tāpat iespējamas sāpīgas sajūtas.</p><p>Praksi apgrūtina arī kafija, melnā tēja un tabaka, īpaši ja lietojat tās bez jebkāda mēra.</p><p>Turklāt daudzās tradīcijās teikts, ka visas šīs vielas, maigi izsakoties, mūsu lietā nav noderīgas. Parasti aizturu prakses gaitā vēlme lietot visu iepriekš minēto vienkārši izzūd. Turklāt bez jebkādas cīņas.</p><p><strong> Aizture pēc pilnas izelpas </strong></p><p>Aizture pēc izelpas tradicionāli tiek uzskatīta par ideālu aizturu prakses sākšanai. Lai kādā - labā vai sliktā - formā būtu jūsu prāts, enerģija un ķermenis, praksi ieteicams sākt tieši ar šo veidu. Tā ir visuniversālākā elpas aizture no visiem veidiem. Ir jēga vispirms tikt vismaz līdz divu minūšu aizturei pēc izelpas un tikai tad piemērot sev citus veidus. Tas ir, ja jūs mierīgi, bez panikas vai nepatikas ejat pāri slieksnim un tā sēžat divas trīs minūtes, bet pēc tam tikpat lēni un mierīgi ieelpojat - tas nozīmē, ka jūsu kristalizācija ir pareiza un par aizturu veida maiņu var runāt nopietni.</p><p>Aizturi pēc izelpas vislabāk veikt uz podiņa - jo pēc kāda laika atslābst urīnpūšļa un pēc tam arī tūpļa sfinkteris, un viss, kas ir iekšā, iznāk ārā. Tā kā viens no prakses mērķiem ir visa organisma, arī ķermeņa, attīrīšana, tam nav vērts pretoties - jo vairāk no jums iznāks ārā, jo labāk.</p><p>Pirms prakses sākuma nepieciešams nomierināt prātu un izlīdzināt elpu ar dažām lēnām un plūstošām ieelpām un izelpām caur degunu. Izelpot pilnībā, līdz galam vienā lēnā un plūstošā izelpā - izelpot nepieciešams tik ilgi, līdz viss gaiss ir beidzies. Var sev palīdzēt, vienlaikus ar izelpu ievelkot vēderu un salocoties. Pēc tam atslābināt vēderu, apsēsties taisni, ar taisnu muguru, un neieelpot. Lai noteikti neieelpotu, jūs varat izdarīt rīšanas kustību, un mēle aizvērs deguna rīkli. Vai pavisam mazliet "paspiest" rīklē lejup, aizverot pieeju plaušām.</p><p>Ļoti svarīgs moments - viss ķermenis ir atslābināts, izņemot tos muskuļus, kas neļauj ieelpot un nokrist uz grīdas. Bet, ja jūs atslābsiet vēl mazliet - jūs nokritīsiet un ieelposiet. Nekādu lieku sasprindzinājumu! Aiztures laikā nepieciešams pastāvīgi atslābināt ķermeni pretim augošajām sajūtām.</p><p>Tālāk iestājas sajūtu virsotne, ko sauc arī par "nosmakšanas slieksni". Šis punkts ir raksturīgs ar to, ka pēc tā sliktāk vairs nekļūst - ķermeņa sajūtu spēka un intensitātes robeža jau ir pārieta. Organisms vairs nespēj radīt vairāk sajūtu. Tas līdzinās automašīnai, kura nekādos apstākļos nespēs braukt ātrāk par noteiktu ātrumu.</p><p>Nosmakšanas slieksnis sākas aptuveni 10-30 sekundes pēc izelpas. Tieši no šā brīža arī sākas aizture pēc izelpas. Jūs sēžat, uzmanīgi sajuzdami visu, ko sajūtat, atslābinādamies tajā. Paliekot atsvešinātam visu ķermeņa sajūtu lieciniekam, bet tai pašā laikā ļoti uzmanīgam pret šo sajūtu niansēm: Kādas tās ir? Kur tieši ķermenī? Kā tas jūtams? Kas ar šīm sajūtām notiek laika gaitā?</p><p>Aptuveni 1-2 minūtes pēc izelpas iestājas tā sauktais "sevis lutināšanas slieksnis". Šo punktu raksturo pašžēlas uzplūds un ass vēlējums aizturi pārtraukt, lai gan acīmredzami to var turēt tālāk. Sevis lutināšanas slieksni, tāpat kā baiļu slieksni, ir pilnīgi reāli pārvarēt. Tāpēc jāiedarbina savs saistošais posms ar nodomu - griba. Vienkārši jādod sev pavēle aizturi turpināt. Šā sliekšņa pāriešanas brīdī iekšējais dialogs vai nu apklust pavisam, vai kļūst jūtami "klusāks" un "retāks".</p><p>Aiztures laikam pieaugot, rodas arī jauni sliekšņi. Tomēr tos aprakstīt nav jēgas - to skaits un rašanās laiks ir visai individuāls. Turklāt tas, kurš iemācījies iet pāri sevis lutināšanas slieksnim, spēj praksē virzīties patstāvīgi. Atstāšu tikai pāris nelielus mājienus: pirmkārt, pat samaņas zudums ir tikai slieksnis, un var iemācīties iet vēl tālāk. Otrkārt, pat 5 minūtes aizturē pēc izelpas vēl nav robeža.</p><p>Jums beidzas visas iedomājamās un neiedomājamās iespējas aizturi noturēt, un jūs ieelpojat! Ieelpa jāizdara ārkārtīgi lēni! Minimālais ieelpas ilgums - 10-15 sekundes! Ieelpai it kā jābūt "ķircinošai" - spēka turēties vairs nav, bet jūs tik un tā ieelpojat vēl lēnāk. Ieelpu var izdarīt caur pie aukslējām piespiestu mēli vai caur vienu nāsi, viegli piespiežot nāsis ar rokas pirkstiem. Ja jūs neizturējāt un ieelpa notika pārāk ātri - neuztraucieties, tas nav bīstami. Bet nākamreiz noteikti veltiet ieelpai vairāk uzmanības!</p><p>Ja ieelpa izdarīta pareizi, tas ir, pietiekami lēni un bez panikas, tad ar šo vienu ieelpu jau pietiek - elpa uzreiz kļūst plūstoša un lēna, elpas trūkuma nav. Lēna ieelpa ir ārkārtīgi svarīgs prakses elements, tas, kam savu ķermeni jāiemāca jau no paša sākuma. Lēna ieelpa ir šīs prakses drošība jūsu ķermenim. Ja jūs ieelposiet ātri, izbijušies un impulsīvi un tas kļūs par ieradumu, tad pēc kāda laika šīs "kļūdas" krāsies un prakse sāks jūsu ķermenim kaitēt. Tāpēc vēlreiz - ārkārtīgi lēna ieelpa!</p><p><strong> "Vidus" aizture </strong></p><p>Šis aiztures variants ir domāts ne tikai visa organisma attīrīšanai, bet arī vienlaicīgai enerģijas uzkrāšanai. Šeit tiek izmantota "maigāka" pieeja praksei, un, ja jums aizture pēc izelpas šķita pārāk smaga, iespējams, šis veids jums derēs labāk.</p><p>Vidus aizturi nav obligāti veikt uz podiņa - tūpļa sfinktera sasprindzinājuma dēļ aiztures laikā no ķermeņa nekādi izdalījumi neiznāk - ja nu vienīgi pārtraukumā starp aizturēm. Tomēr, ja aizturu pēc izelpas prakses laikā esat pieradis aiztures veikt tikai uz podiņa, varat uz tā veikt arī vidus aiztures - tas nav grēks. Jebkurā gadījumā pirms prakses sākuma noteikti aizejiet uz tualeti.</p><p>Vidus aizturi labāk veikt sēdus. Pirms prakses sākuma nepieciešams nomierināt prātu un izlīdzināt elpu ar dažām lēnām un plūstošām ieelpām un izelpām caur degunu. Apzinieties, ka nav nekā, ko vajadzētu paspēt vai obligāti izdarīt, nav nekā, kas būtu jāsasniedz.</p><p>Sāciet ieelpā saspiest tūpļa sfinkteri. Izdariet dziļu, mierīgu ieelpu vēderā un ieelpas virsotnē saspiediet tūpļa sfinkteri, it kā to pievelkot pie galvvidus, tad mierīga, plūstoša izelpa - sfinkteris atslābst. Visā pārējā ķermenī saglabājas pastāvīga viegla atslābinātība. Izdariet 7-9 tādas ieelpas. Ievērojiet, ka saspringt vajag tikai tūpļa muskuļus, bet cirkšņa un starpenes muskuļi pēc iespējas ir atslābināti.</p><p>Aizturi veic vidū starp ieelpu un izelpu - krūtis ir atslābinātas, plaušas atvērtas, saistītas ar ārējo gaisu. Aizveriet plaušas tieši ar šo gaisa tilpumu. To nepieciešams darīt, saglabājot to pašu atslābinātību visā ķermenī. Aizvēruši gaisu, viegli pavelciet tūpļa sfinkteri uz augšu un noturiet šo sajūtu visas aiztures laikā, to nevājinot, bet arī nepārspīlējot. Sfinkterim jābūt saspringtam visu laiku, bet ne stipri!</p><p>Atšķirībā no aiztures pēc izelpas vidus aizturi veic nevis līdz iespējamajam maksimumam, bet līdz pašai neizturamākajai, pretīgākajai sajūtai. Aizture jātur ilgi, taču ar atslābināšanos, nepatīkamo sajūtu "izsmidzināšanu" ar savu uzmanību. Bez jebkādas cīņas jūs jūtat visu, ko jūtat. Jūs to "dzerat", it kā ar savu uzmanību to "sagremodami". Tiklīdz jums kļūst smagi, jūs sākat lutināt sevi tajā, ko jūtat, vai ar to cīnīties un vairs nespējat noturēt savu atslābināto uzmanību uz aiztures procesu - tātad ir laiks ieelpot.</p><p>Lūdzu, atcerieties - šajā tehnikā jūs neveicat virspūli. Bet, ja ar sajūtu pieņemšanu viss ir kārtībā un nav urinēšanas mudinājuma, tad ieelpot arī nevajag - pasēdiet tā vēl. Kad jūtat, ka pati pretīgākā sajūta ir iestājusies, vai arī ka tūlīt tūlīt apslapināsieties - jūs atslābināt tūpļa sfinkteri un izdarāt mierīgu un lēnu ieelpu. Ieelpa jāizdara ārkārtīgi lēni! Minimālais ieelpas ilgums - 10-15 sekundes! Arī šajā elpas aiztures veidā ārkārtīgi lēna ieelpa ir ļoti svarīga.</p><p>Pēc ieelpas vērojiet savu elpu. Neko ar to nedariet, vienkārši vērojiet! Vērojiet, kā ieelpu nomaina izelpa. Kā izelpu nomaina ieelpa. Nekādi neiejaucieties savas elpošanas procesā, lai to nomierinātu - tā vietā skatieties, kā jūsu elpa nomierinās pati. Un, kad elpa būs pilnīgi nomierinājusies, izdariet vēl vienu tādu aizturi. Kopā vienā piegājienā jāizdara piecas tādas aiztures.</p><p><strong> Aizture ar trim sasprindzinājumiem </strong></p><p>Šis aiztures variants ir domāts ne tik daudz visa organisma attīrīšanai vai enerģijas uzkrāšanai, cik jau esošās enerģijas "pacelšanai" "augšējos centros". Tas ir labs situācijās, kad jums vajag pārveidot smalkumā un apzinātībā no dažādām praksēm iegūto enerģiju vai "pārkausēt" seksuālu uzbudinājumu, lieku steidzīgumu un dusmīgumu vai nogurumu un trulumu.</p><p>Ceļoties augšup, jūsu enerģija, no kuras patiesībā sastāv visi jūsu pārdzīvojumi, aiziet "smalkākos" centros. Paliekot tur, ar pašu savas uzturēšanās šajos centros faktu tā vairo jūsu apzinātību. Šo veidu tradicionāli izmanto pēc dažiem prakses veidiem, lai iegūtā enerģija "neizslīdētu" pa ierastajiem kanāliem - ar uzbudinājumu, kustību aktivitāti, notrulināšanos un citām automātiskām reakcijām. Zināmā mērā šis elpas aiztures veids ir daoisma tradīcijas mikrokosmiskās orbītas griešanas analogs.</p><p>Pirms prakses sākuma noteikti aizejiet uz tualeti. Apsēdieties ērti, ar taisnu muguru, noteikti aizveriet acis. Iespējams, jums būs vieglāk šo aiztures variantu veikt, ja aizvērto acu "skatienu" vērsīsiet mazliet uz augšu, bet tā, lai acs ābolos nerastos nepatīkams sasprindzinājums. Nomieriniet prātu un izlīdziniet elpu ar dažām lēnām un plūstošām ieelpām un izelpām caur degunu. Atstājiet visas raizes, visus sasprindzinājumus, visus savus mērķus ārpus prakses robežām.</p><p>Aizturi ar trim sasprindzinājumiem veic vidū starp ieelpu un izelpu - krūtis ir atslābinātas, plaušas atvērtas, saistītas ar ārējo gaisu. Aizveriet plaušas tieši ar šo gaisa tilpumu. To nepieciešams darīt, saglabājot to pašu atslābinātību visā ķermenī.</p><p>Aizvēruši gaisu, viegli saspringiet starpenes muskuli - tas atrodas starp dzimumorgāniem un tūpli (tas saspringst netīši, ja tualetē, kad jūs urinējat, negaidīti ienāk kāds svešs). Tālāk viegli ievelciet un pēc tam saspringiet vēderu. Nolaidiet zodu lejup, norijot, un vienlaikus ar rīšanu saspringiet rīkli, neļaujot sev to pabeigt līdz galam. Ļoti svarīgi, lai viss pārējais jūsu ķermenī būtu ārkārtīgi atslābināts!</p><p>Tātad jūsu ķermenī ir izveidoti trīs sasprindzinājumi, trīs slēdži (bandhas) - starpene, saules pinums, rīkle. Šie sasprindzinājumi pēc savas formas "līdzinās" "bumbiņām". Tie jānotur visas aiztures laikā, sasprindzinājumu nevājinot, bet arī nepārspīlējot. Sasprindzinājumiem šajās vietās jābūt visu laiku, bet ne stipriem!</p><p>Aiztures laikā jūs veicat šādu vizualizāciju - apzinieties, ka kaut kas ļoti ļoti smalks, ļoti ļoti maigs, tikko tikko manāms ceļas cauri jums uz augšu. It kā kāda plūsma tecētu jums cauri, un jūs to jūtat ļoti neuzbāzīgi, tik tikko, it kā savas uzmanības malā. It kā pati šā Visuma būtība, pati telpa lēni plūstu jums cauri uz augšu.</p><p>Atšķirībā no vidus aiztures aizturi ar trim sasprindzinājumiem veic līdz maksimumam. Bet ķermenī nekādā gadījumā nedrīkst parādīties nekādi sasprindzinājumi, izņemot iepriekš aprakstītos. Nevajag saspringt sejas muskuļus, muguru, plaukstas vai vēl kaut ko. Šajā aizturē nepieciešams apvienot virspūli ar visa ķermeņa atslābinātību, izņemot trīs sasprindzinājumus.</p><p>Kad jūtat, ka spēka turēt vairs nav - jūs atslābināt rīkli, tad vēderu un tad tūpļa sfinkteri un izdarāt mierīgu un lēnu ieelpu. Ieelpa jāizdara ārkārtīgi lēni! Minimālais ieelpas ilgums - 10-15 sekundes! Arī šajā elpas aiztures veidā ārkārtīgi lēna ieelpa ir ļoti svarīga. Svarīgi arī, lai ieelpas laikā, kā arī pēc tās jūs turpinātu saglabāt apzinātību un just cauri jums augšup ceļošos telpu.</p><p>Pēc ieelpas vērojiet savu elpu. Neko ar to nedariet, vienkārši vērojiet! Vērojiet, kā ieelpu nomaina izelpa. Kā izelpu nomaina ieelpa. Nekādi neiejaucieties savas elpošanas procesā, lai to nomierinātu - tā vietā skatieties, kā jūsu elpa nomierinās pati. Un, kad elpa būs pilnīgi nomierinājusies, izdariet vēl vienu tādu aizturi. Veiciet šīs aiztures 5-10 minūšu laikā, tik daudz, cik paspējat. Parasti tās ir divas līdz piecas aiztures.</p><p><strong> Aizture pēc pilnas ieelpas </strong></p><p>Aizture pēc pilnas ieelpas ir domāta enerģijas uzkrāšanai. Un, ja aizture pēc izelpas rada kritisku situāciju, kurā organismam, lai izdzīvotu, pašam jāatsakās no liekiem sasprindzinājumiem, ieskaitot pašžēlu un iekšējo dialogu, tad aizturē pēc pilnas ieelpas tiek izmantota pavisam cita pieeja - tiek radīts spēcīgs enerģijas vilnis, kas kā ūdeņiem bagāta upe vienkārši "izskalo" šos šķēršļus savā ceļā.</p><p>Tomēr, ja praktizētāja ķermeņa automātisko sasprindzinājumu daudzums pārsniedz zināmu "kritisko masu", aizture šos sasprindzinājumus pastiprinās, dodot tiem enerģiju. Lai tā nenotiktu, praktizētājam jābūt noteiktam apzinātības līmenim. Praktiski tas nozīmē, ka nepieciešams atcerēties, ka jūs esat mirstīga būtne, un totāli pieņemt visu, kas aiztures pēc ieelpas laikā notiek. Pat ja aiztures laikā jūsu pašžēla pastiprinās - lai tā arī notiek. Lai tā uzsprāgst no enerģijas, kas to piepildījusi.</p><p>Saskaņā ar klasisko pieeju aizture pēc pilnas ieelpas jāveic līdz samaņas zudumam. Nav obligāti pie tam nokrist uz grīdas. Tomēr nepieciešams ikdienā aizturi novest līdz stāvoklim, kad nav vairs ne aiztures, ne jūsu, un jūs pēc tam neatceraties ne to, kā sākāt elpot, ne to, kurā brīdī tas notika. Tas ir, jābūt vismaz daļējam samaņas zudumam. Runa ir tieši par samaņu, nevis par apzinātību.</p><p>Aizturi pēc ieelpas vislabāk veikt uz podiņa - jo pēc kāda laika atslābst urīnpūšļa un pēc tam arī tūpļa sfinkteris, un viss, kas ir iekšā, iznāk ārā. Tam labāk nepretoties, jo prakse jāveic ārkārtīgi atslābinātā stāvoklī.</p><p>Ķermenis jāatslābina tā, it kā jūs aizmigtu un varbūt pat jau būtu aizmidzis, taču pie tam nezaudējot savu apzinātību. Izlīdziniet elpu ar dažām lēnām un plūstošām ieelpām un izelpām caur degunu. Tagad izdariet lēnu un ārkārtīgi dziļu ieelpu, līdz plaušas pārstāj ieelpot. Šīs ieelpas beigās ar muti "ierijiet" tik daudz gaisa, cik vien varat. Aizveriet muti un neizelpojiet.</p><p>Visu laiku atslābinieties vēl vairāk, ērti iekārtojieties notiekošajā, it kā aizmigdami, bet nezaudējot apzinātību. Jums var palīdzēt arī koncentrācija krūtīs, anahatā, un ārkārtīgi smalka, nesagraujama stāvokļa radīšana tur. Lai kas notiktu - kaut kas jūsos visu laiku ir absolūti atslābināts un apzinās - jūs jūtaties lieliski un varat aizturi turēt vēl tālāk.</p><p>Ja jums sākas spazmas - necīnieties ar tām, vienkārši pieņemiet tās. Skatieties uz savām spazmām un pie tam apzinieties - spazmas ir, bet tas nekādi netraucē jums atslābināties un aizmigt, nezaudējot apzinātību. Tā jūs sagaidāt visu, kas aiztures laikā rodas.</p><p>Kad jums vairs nav spēka turēt tālāk, jūs… tik un tā turat aizturi, turpinot atslābināties. Ķermenis izelpos un ieelpos pats, kad jūs zaudēsiet samaņu, tāpēc neuztraucieties. Kad ķermenis pats izdara izelpu, turpiniet saglabāt apzinātību, un tad izelpa un ieelpa būs lēnas un plūstošas. Pat tādā stāvoklī ķermenim jāizdara plūstoša izelpa un tikpat plūstoša ieelpa, katras ilgums - ne mazāk par 10 sekundēm! To panāk ar jūsu nodomu izelpot un ieelpot lēni. Vēlreiz - ārkārtīgi lēna ieelpa un izelpa.</p><p><strong> Aizture pēc ērtas ieelpas </strong></p><p>Šis ir viens no aizturu pēc ieelpas variantiem - jūs ieelpojat tik daudz, cik gribas, tā, lai jums būtu ērti, beidzot ieelpu pēc savas pašsajūtas. Parasti tas ir gaisa tilpums starp vidus aizturi un aizturi pēc pilnas ieelpas. Viss pārējais - tāpat kā aizturē pēc pilnas ieelpas.</p><p><strong> Apvienotā aizture </strong></p><p>Jūs varat arī veikt aizturi pēc ieelpas uzreiz pēc aiztures pēc izelpas:<br />Aizture pēc izelpas - Ieelpa - Aizture pēc ieelpas - Izelpa.</p><p><strong> Elpas aizturu ikdienas izpildes varianti </strong></p><p><strong>Aizture pēc izelpas:</strong></p><p>Viena aizture dienā - labāk veikt vakarā, jo šajā laikā ķermenis dabiskā ceļā kļūst atslābinātāks.</p><p>Centieties to izdarīt no pirmās reizes, bez "iesildīšanās" piegājieniem.</p><p>Piecas aiztures dienā - aptuveni vienādos laika starplaikos, teiksim, no rīta, pusdienlaikā, pusdienās, agrā vakarā un vēlā vakarā.</p><p>Trīs piegājieni pa piecām aizturēm - no rīta, pusdienās, vakarā. Aiztures veic "iešūpojot", ar atpūtu starp katru aizturi; katra nākamā aizture tiek turēta mazliet ilgāk par iepriekšējo. </p><p>Pieliekot pa vienai aizturei - pēc 10 dienām, kad veikta vienreizēja aizture, tiek pielikta vēl viena elpas aizture, ko veic uzreiz pēc pirmās: Izelpa - Aizture - Ieelpa - Izelpa - Aizture - Ieelpa. Pēc 11 dienām ar pāra aizturi tiek pielikta vēl viena, pēc 12 dienām - vēl viena, pēc 13 dienām - vēl viena un tā tālāk. Kopā jāizdara 40 tādas aiztures. Tam tiek doti 4 gadi.</p><p><strong>"Vidus" aizture:</strong></p><p>Trīs reizes dienā - no rīta, pusdienās un vakarā, pa piecām aizturēm vienā piegājienā.</p><p><strong>Aizture ar trim sasprindzinājumiem:</strong></p><p>Viens piegājiens dienā - labāk veikt no rīta, tieši pirms smalkināšanas praksēm. Pa 5-10 minūtēm, cik aizturu šajā laikā paspējat. Vai veiciet šo aizturi "pēc situācijas", tas ir, kad nepieciešams "sagremot" jau esošo enerģiju.</p><p><strong>Aizture pēc pilnas ieelpas:</strong></p><p>Vienu reizi dienā - labāk veikt vakarā, jo šajā laikā ķermenis dabiskā ceļā kļūst atslābinātāks. Centieties to izdarīt no pirmās reizes, bez "iesildīšanās" piegājieniem, un ieiet daļēja samaņas zuduma stāvoklī, taču nezaudējot apzinātību.</p><p><strong>Apvienotā aizture: </strong></p><p>Aizture pēc izelpas - Ieelpa - Aizture pēc ieelpas - Izelpa - tiek veikta vienu reizi dienā, labāk vakarā. Noteikti sekojiet abu aizturu kvalitatīvai izpildei, tostarp lēnām ieelpām un izelpām.</p><p>Elpas aizturu izpildes variantu ir diezgan daudz, uzskaitīti tikai galvenie. Un arī šeit, tāpat kā visur, katrs pats izlemj, tieši kuru aizturi un kādā veidā praktizēt. Kopā ar lēmumu cilvēks uzņemas atbildību par savu lēmumu. Turklāt var izveidot savu aizturu izpildes variantu - galvenais, lai tas jums derētu. Tāpēc meklējiet savu metodi, savu ceļu, nebaidieties izmēģināt dažādas pieejas. Pieņemot lēmumu par jebkādām izmaiņām savā praksē, atcerieties vārdus, ko dons Huans Matuss teica Karlosam Kastanedam: "Karotāja lēmumam jābūt brīvam no bailēm un godkāres. Uz jebkuru ceļu jāraugās tieši un bez svārstīšanās".</p><p>Lai jūsu lēmumu jums neuzspiež ne jūsu bailes, ne godkāre. Lai tas ir karotāja lēmums.</p><p><strong> Pēc prakses </strong></p><p>Katra aizture tādā vai citādā mērā dod jums visus efektus, kas aprakstīti pie citām aizturēm. Tāpēc neatkarīgi no tā, kādu aiztures veidu un kādā veidā jūs veicāt, pēc prakses ir neizbēgams spēcīgs enerģijas uzplūds. Harmoniskai attīstībai nepieciešams savu enerģiju ne tikai iegūt un atbrīvot, bet arī pareizi iztērēt - abstraktiem mērķiem.</p><p>Tieši tāpēc pēc aiztures ir ļoti svarīgi nelutināt sevi domās, tādās kā "cik smagi bija, tikko izdarīju… neizturēju… rīt atkal…" vai "oho, cik daudz es šodien noturēju… jā, es laikam esmu labs jogs un nevainojams karotājs…"</p><p>Nav vērts iegūto resursu tērēt savas pašnozīmības sajūtas vai pašžēlas lutināšanai, sava iekšējā dialoga vai iedzimtās agresivitātes pastiprināšanai. Lai atbrīvoto enerģiju "ieguldītu lietā", ir vairāki veidi:</p><p>1. Uzreiz pēc aizturu beigām sāciet veikt kādu no enerģijas smalkināšanas praksēm, piemēram, Budas Sešstaru Krustu. Šis veids lieliski savienojas ar tālāk aprakstītajiem, tāpēc šo praksi var veikt jebkurā gadījumā.</p><p>2. Apzinieties visu, kas notiek jūsos. Katru pārdzīvojumu, katru emociju, katru domu. Katru ķermeņa kustību (arī elpu). Ja jūs esat savas enerģijas liecinieks, tā "uzsūksies" tieši tur, kur vajag - apzinātībā. Tas ir kā ar labi strādājošām aknām - tām nav jāsaka: "aknas, es apēdu treknu, tagad izdaliet žulti". Aknas to dara pašas, bez piespiešanas.</p><p>3. Radiet nodomu. Ielejiet savā nodomā savu enerģiju. Tas vienkārši jāizdara. Ja jums nav apziņas, ka tas izdodas, jūs varat nodomu piesaukt skaļā balsī, kā Karlosa Kastanedas tradīcijā: "Es, (vārds), radu nodomu…". Labāk nodomājiet mistiskas un abstraktas lietas, piemēram, nevainojamību prakses izpildē. Bezzaudējuma variants - vienkārši iekliegties "Nodoms!" un sajust šo Nodomu. Kaut gan kliegt pēc aiztures ir mazliet grūti.</p><p>4. Vienkārši atjaunojiet vissmalkāko, visetalonāko stāvokli no jums zināmajiem. Dodiet sev pavēli atjaunot pārdzīvojumu par to, kas ir pāri robežai. Kaut ko, ko jums jau ir gadījies piedzīvot. Piemēram, ieejiet samādhi. Kaut vai uz neilgu laiku…</p><p>Šo metožu dalījums ir visai nosacīts - viena plūstoši pāriet otrā. Nevajag to atstāt novārtā pēc aizturu prakses. Lai kas jums arī liktos - ka esat noguris, ka jau tā viss ir lieliski un tā tālāk - tik un tā veiciet enerģijas pārdales praksi. Jo, pareizi pārdalot savu enerģiju, jūs mācāties nevainojamību.</p>