Tadasana (Kalna poza). Samasthiti
<h2> Tadasana. Kalna poza. Samasthiti</h2><p>'Tada' nozīmē kalns, 'sama' - vertikāls, taisns, nekustīgs, 'sthiti' - mierīga stāvēšana, nekustīgums. Tātad Tadasana ir poza, kurā jāstāv stingri un taisni kā kalnam. Šī ir viena no vienkāršākajām un vienlaikus pamatiskākajām pozām jogas asanu praksē.</p><p><strong> Tadasanas tehnikas apraksts </strong></p><p>1. Nostājieties taisni, pēdas kopā, lielie pirksti un papēži pieskaras viens otram. Sekojiet, lai ķermeņa svars nebūtu uz papēža vai pirkstgala, bet gan uz pēdas velves vidus.</p><p>2. Nesasprindziniet kāju lielos pirkstus, izstiepiet tos no pamatnes un turiet atslābinātus (Tāds ir lielo pirkstu stāvoklis visās stāvpozās).</p><p>3. Potītes turiet vienā līnijā vienu ar otru.</p><p>4. Savelciet ceļgalus, velciet ceļa skriemeļus uz augšu un sasprindziniet četrgalvu muskuli. <br />5. Savelciet augšstilbus un sasprindziniet sēžas muskuļus.</p><p>6. Mugura taisna, paceliet krūtis, paplašiniet krūšu kurvi. Vēderu neizvirziet uz priekšu, bet paceliet to uz augšu.</p><p>7. Turiet kaklu vertikāli, galva vērsta uz priekšu; neliecieties ne uz priekšu, ne atpakaļ. Skatieties taisni.</p><p>8. Rokas turiet gar ķermeni, stiepjot tās lejup; plaukstas vērstas pret augšstilbiem un atrodas ar tiem vienā līnijā. Neceliet plecus. Pirkstus turiet kopā.</p><p>9. Stāviet nekustīgi 20 vai 30 sekundes un elpojiet normāli.</p><p>Visas stāvasanas sākas un beidzas tieši ar šo Kalna pozu ar nolaistām rokām.</p><p><strong> Tadasanas prakses ietekme </strong></p><p>Pirms mēģināt balansēt uz galvas, ir svarīgi prast taisni nostāvēt uz kājām. Cilvēki nepievērš uzmanību pareizai stājai. Daži stāv, pārnesot ķermeņa svaru tikai uz vienu kāju vai pavisam atstatot vienu kāju sānis. Citi balstās tikai uz papēžiem vai uz pēdu ārējām vai iekšējām malām. To var pamanīt pēc tā, kā nodiluši apavu papēži un zoles. Ieraduma dēļ stāvēt nepareizi, nesadalot ķermeņa svaru vienmērīgi pa visu pēdu, mēs iegūstam raksturīgas deformācijas, kas traucē mugurkaula lokanību.</p><p>Pat ja kājas tur izvērstas, labāk, lai pirksti un papēži būtu paralēli, nevis leņķī viens pret otru. Šādā gadījumā augšstilbi savelkas, vēders ievelkas uz iekšu, bet krūtis izvirzās uz priekšu. Tas rada viegluma sajūtu ķermenī, un prāts kļūst možs. Ja mēs stāvam, pārnesot visu ķermeņa smagumu uz papēžiem, tad jūtam, kā mainās smaguma sadalījums: augšstilbi atslābst, vēders izvirzās uz priekšu, rumpis atliecas atpakaļ, mugurkaulā jūtams sasprindzinājums, un rezultātā mēs ātri nogurstam, bet prāts kļūst kūtrs. Tādēļ ir ļoti būtiski iemācīties stāvēt pareizi.</p>