Jogas pakāpes

<h2><b>JOGAS PAKĀPES</b> </h2><p>Pareizi līdzekļi ir tikpat svarīgi kā galamērķis. Patandžali uzskaita šos līdzekļus, saukdams tos par astoņiem jogas locekļiem jeb pakāpēm garīgās meklēšanas ceļā. Tie ir šādi: </p><p>1. Jama (vispārējās ētiskās prasības); <br /></p><p>2. Nijama (pašattīrīšanās ar disciplīnas palīdzību); <br /></p><p>3. Āsana (poza); <br /></p><p>4. Prānājāma (ritmiska elpas kontrole); <br /></p><p>5. Pratjāhāra (prāta novēršana un atbrīvošana no maņu un ārējo objektu varas); <br /></p><p>6. Dhārana (koncentrēšanās); <br /></p><p>7. Dhjāna (meditācija); <br /></p><p>8. Samādhi (pārapziņas stāvoklis, kas iestājas dziļas meditācijas rezultātā, kad praktizētājs (sādhaka) saplūst ar meditācijas objektu - Paramātmu jeb Visuma Garu). </p><p>Jama un nijama savalda joga kaislības un emocijas un palīdz dzīvot saskaņā ar līdzcilvēkiem. Āsanas uztur ķermeni veselu un stipru, saskaņā ar dabu. Galu galā jogs atbrīvojas no ķermeņa apziņas. Viņš pakļauj sev ķermeni, padarot to par cienīgu dvēseles mājvietu. Pirmās trīs pakāpes ir ārējā meklēšana (bahiranga sādhana). </p><p>Nākamās divas - prānājāma un pratjāhāra - māca praktizētājam regulēt elpu un tādējādi valdīt pār prātu. Tas palīdz atbrīvot maņas no verdzības iekāres objektiem. Šīs divas jogas pakāpes uzskata par iekšējo meklēšanu (antaranga sādhana). </p><p>Dhārana, dhjāna un samādhi ieved jogu viņa dvēseles dziļumos. Jogs nemeklē Dievu debesīs, zinādams, ka Viņš ir iekšienē, ka Viņš ir Antarātma (Iekšējais Es). Pēdējās trīs pakāpes palīdz viņam saglabāt saskaņu ar sevi pašu un savu Radītāju. Šīs pakāpes sauc par garīgo meklēšanu (antarātma sādhana). </p><p>Dziļa meditācija noved pie tā, ka izzinātājs, izziņa un izzināmais kļūst par vienu veselumu. Vērotājs, vērošana un vērojamais vairs nepastāv atsevišķi cits no cita. Tā izcils mūziķis saplūst ar savu instrumentu un ar mūziku, kas no tā plūst. Tad jogs mājo savā patiesajā būtībā un apzinās savu Es (Ātmanu) - Augstākās Dvēseles daļu sevī. </p><p>Cilvēks dodas pie sava Radītāja pa dažādiem ceļiem (mārga). Darbīgais cilvēks nonāk pie apjēgas caur Karma mārgu, darbā un pienākumā saskatīdams savu dievišķo būtību. Jūtīgais cilvēks to sasniedz caur Bhakti mārgu - uzticību un mīlestību pret personisku Dievu. Intelektuālais cilvēks iet pa Džņānas mārgu, un apjēga viņam nāk caur izziņu. Vērojošais un pārdomās gremdētais iet pa Jogas mārgu un apzinās savu dievišķo būtību, valdīdams pār prātu. </p><p>Laimīgs ir cilvēks, kas savas skaidrās uztveres un gudrības dēļ prot atšķirt īsto no neīstā, mūžīgo no pārejošā un labo no patīkamā. Divkārt svētīts ir tas, kurš pazīst patiesu mīlestību un spēj mīlēt visus Dieva radījumus. Trīskārt svētīts ir tas, kurš nesavtīgi strādā citu labā ar mīlestību sirdī. Bet tas, kurš savā mirstīgajā ķermenī apvieno izziņu, mīlestību un pašaizliedzīgu kalpošanu, ir svēts, un pie viņa dodas svētceļnieki kā uz vietu, kur satek Gangas, Sarasvatī un Džamnas upes. Tie, kas viņu ieraudzījuši, gūs sirdsmieru un tiks šķīstīti. </p><p>Prāts ir maņu valdnieks. Tas, kurš uzvarējis savu prātu, maņas, kaislības, domas un saprātu, ir valdnieks pār cilvēkiem. Viņš ir cienīgs Radža jogas - ķēnišķīgas vienotības ar Visuma Garu. Viņš ir ieguvis Iekšējo Gaismu. </p><p>Tas, kurš pakļāvis savu prātu, ir radžajogs. Vārds radža nozīmē valdnieks. Apzīmējums Radža joga norāda uz pilnīgu valdīšanu pār savu Es. Kaut arī Patandžali izklāsta prāta savaldīšanas paņēmienus, viņš nevienā no saviem aforismiem neapgalvo, ka šī zinātne būtu Radža joga; viņš to sauc par Aštanga jogu jeb astoņu pakāpju (locekļu) jogu. Taču, tā kā ir domāta pilnīga valdīšana pār sevi, to var saukt arī par Radža jogas zinātni. </p><p>Svātmārāma, Hatha jogas pradīpikas autors (hatha nozīmē spēks, mērķtiecīga piepūle), to pašu ceļu sauc par Hatha jogu, jo tas prasa stingru disciplīnu. </p><p>Pieņemts uzskatīt, ka Radža joga un Hatha joga ir pilnīgi nelīdzīgas, atšķirīgas un pat pretējas viena otrai - ka Patandžali Jogas sūtras runā par gara disciplīnu, bet Svātmārāmas Hatha jogas pradīpika nodarbojas vienīgi ar ķermeņa disciplīnu. Taču tas tā nav: Hatha joga un Radža joga papildina viena otru un veido vienotu ceļu uz atbrīvi. Tāpat kā alpīnistam, lai kāptu Himalaju ledainajās virsotnēs, vajadzīgas ne tikai trepes, virves un apavi ar radzēm, bet arī fiziska sagatavotība un disciplīna, tā jogas praktizētājam ir vajadzīgas Svātmārāmas Hatha jogas zināšanas un disciplīna, lai sasniegtu tās Radža jogas virsotnes, par kurām runā Patandžali. </p><p>Jogas ceļš ir pārējo trīs ceļu avots. Tas nes mieru un rāmumu un sagatavo prātu pilnīgai, neierobežotai padevībai Dievam, kurā visi četri ceļi saplūst kopā. </p>