Sivananda joga

<h2>ŠIVANANDAS JOGA</h2><p>Svami Šivananda (1887-1963) - viens no pazīstamākajiem un mīlētākajiem Indijas jogas skolotājiem. Ārsts pēc izglītības, 37 gadu vecumā viņš ieradās Rišikešā. Tieši tur viņš nolēma kļūt par vientuļnieku. Meditējot 12 stundas dienā un praktizējot jogu kopā ar savu skolotāju, Svami Šivananda vienlaikus turpināja arī ārsta praksi. 1932. gadā viņš Rišikešā nodibināja ašramu, kas lika pamatus viņa jogas skolai. Savam laikam Šivananda bija teju vai revolucionārs: viņš aicināja savā mājā un ašramā neaizskaramos un aizstāvēja sieviešu tiesības mācīties jogu. Pēc Svami aiziešanas 1963. gadā daudzi viņa skolnieki devās mācīt jogu uz Eiropu un Ameriku.</p><p>Šivanandas radītā jogas sistēma ir statiska prakse. Tās galvenā atšķirība no Ajengāra jogas ir tā, ka skolniekiem vispirms māca nevis asanas un pranajamu, bet gan dziļu atslābināšanos. Tiek uzskatīts, ka asanas dos labumu un patiešām kalpos ne tikai ķermeņa, bet arī gara pārveidei vienīgi tad, ja esat pilnībā atslābinājies. Atkarībā no skolnieka individuālajām īpatnībām, psihiskās uzbūves un fiziskās formas instruktors izvēlas piemērotu atslābināšanās praksi. Piemēram, sākumā jūs iemācīs pilnībā atslābināt seju un tikai pēc tam - Kobras vai Arkla pozu.</p><p>Pieci Šivanandas jogas pamatprincipi ir šādi: pareizi vingrinājumi (asanas), elpošana (pranajama), atslābināšanās (šavasana), uzturs (veģetārs) un meditācija (Vēdu svēto rakstu studēšana un pārdomas par tiem).</p>