Savasana (Līķa poza). Mritasana

<h2> Savasana. Mirušā poza. Mritasana</h2>"Šava" jeb "mrita" nozīmē mironis. Savasanas mērķis ir atdarināt mirušu ķermeni. Kad dzīvība ir atstājusi ķermeni, tas guļ vienā stāvoklī, nekādas kustības nav iespējamas. Kādu laiku saglabājot ķermeņa nekustīgumu un prāta mieru pilnā apziņā, jūs mācāties atslābināties. Šī apzinātā ķermeņa un prāta atslābināšana noņem visu sasprindzinājumu un dod jaunus spēkus gan dvēselei, gan ķermenim. Šis process atgādina akumulatora uzlādi.Lai gan Savasana šķiet vienkārša, tieši to ir visgrūtāk apgūt. Ķermenis un smadzenes ir savstarpēji saistīti. Introspekcijas mākslā tie ir nedalāmi. Savasana ir pavediens, kas saista ķermeni un dvēseli; tā savieno asanu un pranajamu un ved cilvēku uz garīgo ceļu. Savasanas īss apraksts 1. Izklājiet uz grīdas segu un apsēdieties Dandasanā. Izlīdziniet un izplaciniet sēžamvietu tā, lai audi šajā ķermeņa daļā nebūtu saspiesti, īpaši aizmugurē.2. Atlieciet rumpi atpakaļ un sāciet to laist lejup - vispirms atbalstiet elkoņus un apakšdelmus uz segas; laižot mugurkaulu lejup, noapaļojiet to, lai skriemeļi labāk, cits pēc cita, noguļas uz grīdas. Šīs kustības laikā nekustiniet sēžamvietu un kājas. Abām rumpja pusēm jāizplešas uz āru, no mugurkaula centra uz ķermeņa sāniem. Tagad ķermenis gulēs plakani uz segas, no papēžiem līdz galvai. Sēžas muskuļi nedrīkst virzīties uz krustu kaula pusi.3. Atslābiniet krūtis, bet nepadariet tās iekritušas.4. Tagad atslābiniet kājas un ļaujiet pēdām atkrist uz sāniem un nolaisties pret grīdu; netraucējiet kāju stāvokli.Galva5. Ar rokām novietojiet galvu uz grīdas ar pakauša vidu. Neļaujiet ausu aizmugurei virzīties uz kakla pusi. Izcilnim galvaskausa aizmugures pamatnē jābūt lejā. Turklāt:(I) nesaspringstiet kaklu un rīkli; (II) nespiediet zodu pie rīkles.Acis un ausis7. Aizveriet acis. Nolaidiet augšējos plakstiņus lejup, netraucējot acu zīlītes.8. Ausīm un bungādiņām jābūt atslābinātām. To var panākt, atslābinot apakšžokli.Rokas9. Izpletiet lāpstiņas uz sāniem, taču vienlaikus neceliet plecus - atvirziet tos prom no kakla. Pleciem jāpaliek guļam uz grīdas.10. Salieciet elkoņus un paceliet plaukstas pie krūtīm.11. Izstiepiet augšdelmus prom no padusēm un nolieciet tos uz grīdas, nemainot elkoņu stāvokli. Iztaisnojiet apakšdelmus un nolieciet tos uz grīdas tā, lai rokas ar rumpja sāniem veidotu 15-20° leņķi. Turklāt:(I) ja leņķis starp ķermeņa sāniem un rokām būs lielāks, pleci pacelsies no grīdas un savilksies kopā - šī savilkšanās radīs arī saspiedumu kaklā;(II) ja rokas būs pārāk tuvu rumpja sāniem, krūšu paduses daļa paliks saskarē ar augšdelmu iekšpusi - tas traucēs izplest krūtis un izjauks atslābināšanos.12. Pirkstiem jābūt atslābinātiem, bet plaukstu ādai - pasīvai.Deguns13. Turiet degunu taisni, nenolieciet to uz sāniem. Deguna gals ir vērsts pret krūšu centru.14. Elpošanas kustība nedrīkst traucēt ne rumpi, ne smadzenes.15. Palieciet šajā Savasanas gala stāvoklī vismaz 10-15 minūtes. Turklāt:(I) atslābiniet pieres ādu, vaigus, lūpas, rokas, ķermeņa sānus, sēžamvietu, augšstilbus; (II) ādai visur jābūt mīkstai; (III) atslābiniet visus muskuļus; (IV) nolaidiet krustu kaula malas uz grīdas, lai atslābinātu sēžamvietu; (V) neceliet jostas skriemeļus pārāk augstu virs grīdas; (VI) abām rumpja pusēm blakus mugurkaula stabam vienādi jāguļ uz grīdas; (VII) sekojiet, lai abas ķermeņa puses gulētu vienādi; (VIII) nolaidiet lāpstiņas uz segas, bet nespiediet tās lejup, jo spiediens saspringst smadzenes; (IX) plaukstām jābūt mīkstām;(X) pirksti atslābināti; (XII) ādai uz sejas muskuļiem jābūt atslābinātai, kas savukārt atslābinās uztveres orgānus; (XII) jebkurš maņu orgānu miera traucējums nekavējoties atspoguļosies sejā un pa nerviem izplatīsies pa visu ķermeni, saspringstot visu nervu sistēmu; miera traucējuma avots ir jāatrod un jāatslābina; (XIII) ja smadzenes nav mierā, bet ir aizņemtas ar domām, galvas priekšdaļa no zoda virzās augšup, it kā galva būtu atdalīta no ķermeņa; Savasanā jāiemācās apturēt domāšanu; (XIV) ja smadzenes ir aktīvā stāvoklī, acs āboli kļūst smagi un kairina acu fokusa punktu; (XV) virziet smadzenes un acis uz sirds centru; (XVI) saikne starp acīm, prātu un smadzenēm ir ļoti svarīga; ja prāts klejo, smadzenes virzās augšup un acis kļūst nemierīgas; tāpēc ir svarīgi saglabāt acis mierā; (XVII) ievelciet acis un ausis, pagrieziet tās uz iekšu un savienojiet tās vienā iekšējā punktā krūšu centrā, kur ārējās skaņas vairs netraucē; (XVIII) pakļaujiet sevi, savu ķermeni un prātu Mātei Zemei, lai jūs būtu mierīgi un pasīvi. Tā arī ir pilnīga atslābināšanās.Elpošana16. Nepadariet elpošanu dziļu. Elpošanai Savasanā jābūt tikpat vieglai, vienmērīgai un klusai kā ūdens tecējumam upē, lai prāts paliktu netraucēts.    Ieelpojot (puraka):(I) neraustiet galvu; (II) nesaspiediet rīkli; (III) neraustiet diafragmu; (IV) netraucējiet rumpja aizmugures muskuļu mieru; (V) neļaujiet krūšu kaulam nolaisties un nepadariet krūtis iekritušas; (VI) neizvirziet vēderu un(VII) nesaspringstiet plaukstas ieelpas laikā.    Izelpojot (rečaka):(I) izelpas laikā atslābiniet smadzenes; (II) neļaujiet gaisam skart rīkles sieniņas - tas izraisa kairinājumu; (III) neatslābiniet diafragmu pēkšņi; (IV) saglabājiet prātu pasīvu, lai tas vēro izelpas plūdumu un to regulē; (V) pareiza izelpa dod sajūtu, ka prāts un ķermenis mierīgi pakļaujas Mātei Zemei, nesot miera un vienotības izjūtu sevī.17. Pilnīgi pareizi izelpojot, prāts paliek netraucēts, jūtama iekšēja enerģijas plūsma. Rodas jauns apziņas stāvoklis - bez kustības un bez enerģijas izšķērdēšanas. Parādās sajūta, ka ķermenis kļuvis par dažiem centimetriem garāks. Tā ir prāta un ķermeņa brīvība.18. Palieciet pilnīgas atslābināšanās stāvoklī cik ilgi vien iespējams. No šī klusuma stāvokļa pakāpeniski atgriezieties aktīvā stāvoklī. Netraucējiet prāta mieru un nelēciet augšā, pēkšņi izjaucot ķermeņa mieru.19. Pakāpeniski izvediet prātu, apziņu un maņu orgānus no klusā, svētlaimīgā stāvokļa, kurā tie bija iegrimuši, un atjaunojiet saikni ar ārējo pasauli.20. Paceliet plakstiņus, bet nekustiniet acu zīlītes ne lejup, ne augšup. Skatieties taisni un, atjaunojot saikni ar ārējo pasauli, turpiniet izjust miera stāvokli.21. Tagad pagriezieties uz labajiem sāniem un lēni piecelieties. Piezīmes: Lai prāts apstātos un ķermenis apklustu, var būt nepieciešams zināms laiks. Ar regulārām nodarbībām jūs iemācīsieties noņemt sasprindzinājumu un izjust svētlaimi. Sākumā klusuma sajūta var pat novest pie tā, ka jūs aizmigsiet, bet vēlāk jūs iemācīsieties izjust miera stāvokli, neiekrītot miegā.Sākumā apzinātā ķermeņa izvietošana un tā pārdomātā pielāgošana var likties grūta, bet pamazām jums kļūs viegli aptvert visu ar vienu skatienu vienlaikus, tā ka prāts un ķermenis atpūtīsies ātrāk.Vēlāk, kad cilvēks apgūst Savasanu, viņš izjūt ķermeņa, prāta un apziņas nebūtības stāvokli un nonāk pie Es un Pašesamības izpratnes. Ārējā pasaule paliek savā vietā, bet šajā stāvoklī tā šķiet neesoša. Īpaši norādījumi: (1) Ja esat saaukstējies, jums ir klepus vai slimojat ar astmu, paņemiet spilvenu vai 8-10 cm biezu satītu segu, uz kuras var novietot galvu un muguru; šādā gadījumā krūtis ir paceltas un diafragma atrodas mazliet zemāk par krūtīm, kas veicina elpošanas vieglumu.(2) Ja sākumā jums ir grūti atslābināt acis, aptiniet ap galvu mīkstu melnu pārsēju vai auduma gabalu tā, lai aizsegtu acis, ausis un pakausi. Audums jāsaloka četrkārtīgi gareniski. Savasanas detalizēts apraksts Savasana ir «mirušā ķermeņa poza». Tā jāizskaidro pēc iespējas sīkāk, jo tās pareiza izpilde nodrošina ievērojamu daļu no visas prakses pozitīvā efekta, bet nepareiza dažkārt spēj nodarīt visai lielu kaitējumu.Tātad Savasanas mērķis ir atpūta un atslābināšanās pēc ķermeņa izstrādāšanas ar asanām. Bet, ja mēs pozas izpildām pareizi, ķermenis īpaši nenogurst - kur tad ir āķis?Kādus piecpadsmit gadus atpakaļ man nācās mācīt asanas akrobātikas sporta meistaram. Viņš spēja izpildīt, īpaši iesildījies, visai sarežģītus liekumus uz priekšu un atpakaļ. Taču locītavām darbam jogā ir vajadzīga specifiska attīstība, tāpēc šajā ziņā viņa iespējas neatšķīrās no vidusmēra. Bet visinteresantākais bija tas, ka puisis nespēja noturēt asanas formu kaut vai īsu brīdi! Saliekties un tūlīt atliekties - vēl kā necik, bet, kad es lūdzu viņu kaut uz neilgu laiku aizkavēties sasniegtajā stāvoklī, viņš acumirklī kaut kā izsīka, turklāt ne fiziski. Uz maniem jautājumiem par šī noguruma raksturu akrobāts ne visai skaidri atbildēja: «Tāds iespaids, ka galva pārsprāgs, it kā to kaut kas no iekšpuses spiestu uz āru...»Šajā dīvainajā atbildē bija dziļa jēga. Tā kā iesācēji jogā izpilda vienkāršas asanas, šķiet, ka tam nevajadzētu būt ķermenim nogurdinošam, īpaši ar relaksācijas pieeju. Bet pievērsīsim uzmanību dažiem momentiem: sākot apgūt Hatha jogu, katrs pirmo reizi sāk regulāri saskarties ar savas personīgās lokanības robežām - tas ir pirmkārt. Otrkārt: cilvēks kādu laiku uzkavējas šo robežu «tuvumā», kas viņa dzīvē nekad agrāk nav noticis. Tas viss balsta un kustību aparātā rada daudzus vēl nebijušus efektus, un informācija par tiem spēcīgā plūsmā traucas no perifērijas uz smadzeņu kustību struktūrām, veidojot tajās neierastas «konfigurācijas» uzbudinājuma mozaīku.Asanu prakse ir ķermenim un tā nervu un psihes struktūrām nepazīstama darbība, kurai cilvēks nemaz nav adaptējies, ja jogā viņš ir iesācējs. Galvas smadzenēs radušies kustību uzbudinājuma paterni (zīmējumi) atspoguļo asanu neparasto dabu, un tiem piemīt specifisks pozitīvs efekts - tie katrreiz pazemina pašreizējo nervu uzbudināmības līmeni, ko CNS un VNS izveidojuši parastās dzīves apstākļi. Kad tas notiek regulāri, pazeminās pats VNS simpātiskās daļas tonuss, un rezultātā cilvēks atbrīvojas no viņu pastāvīgi nomācošo problēmu spiediena, pat ja šīs problēmas viņa dzīvē paliek!Bet, kad iesācējs pabeidz treniņu, viņam noteikti jārada apstākļi, lai atjaunotos minēto, specifiski noslogoto CNS kustību struktūru normālais tonuss un lai izdzistu pārmērīgais uzbudinājums no asanu neparastās kustību ietekmes. Ja to nenodrošina, «jaunais» uzbudinājums var summēties ar iepriekšējo, palielinot, nevis novēršot iepriekš bijušos sasprindzinājumus.Tieši tajā ir Savasanas galvenā jēga: novērst centrālo kustību struktūru treniņa uzbudinājumu, lai tas, izzūdot, atstātu CNS attīrītu gan no sevis paša, gan no stāvokļa, kāds bija pirms nodarbību sākuma.Pieaugot meistarībai asanu praksē, notiek adaptācija, un tās vairs neietekmē CNS tik neierasti kā sākumā, tāpēc Savasanas laiks var saīsināties un tā kļūs kvalitatīvi citāda. Taču tradicionāli tiek uzskatīts, ka pēc nodarbībām, kas ilgākas par stundu, noslēdzošā atslābināšanās ir vajadzīga vienmēr.Iesācējiem, kuri šo specifisko atpūtu atstāj novārtā vai izpilda formāli, šādas paviršības negatīvās sekas var būt visai jūtamas - pat līdz bezmiegam un jau esošo problēmu saasināšanās.Kas tad notiek ar ķermeni un apziņu Savasanā, un kam nekādā gadījumā nevajadzētu notikt?Ja notikumu gaita ir tāda, ka jūs godīgi mokāties visas piecpadsmit minūtes ar pilnīgi (kā jums šķiet) atslābinātu ķermeni un caurspīdīgu kā stikliņš apziņu, kas neviļus «gremo» ārējos iespaidus, ar ilgām gaidot, kad tad beidzot beigsies šī nolādētā ceturtdaļstunda, - jūs dziļi maldāties. Tā nav «Savasana», bet gan «dvēseles nāvēšana un sirds satriekšana», kā mēdza teikt Veņička Jerofejevs.Viena no Savasanas secībām - lai gan patiesībā to ir daudz - var būt šāda. Izpildījuši visus priekšnoteikumus noslēdzošajai relaksācijai, secīgi atslābiniet: kaklu, rīkli, apakšžokli... Vaigus, vaigu kaulus, lūpas... Zemžokļa muskuli, zodu, augšlūpu... Mutes kaktiņus, mēli, apakšlūpu, degunu... Sajust, ka deguna āda pie tam it kā izlīdzinās, tajā parādās kaut kāda apslēpta kustība, dūrieni, spiediena sajūta, siltuma smagums, kas pārplūst dziļumā... Atlaist acis iekšpusē...Kad acis ir atslābinātas, tās pašas atrod ērtu stāvokli un kļūst nekustīgas, pārstāj raustīties un drebēt... Kad acis ir atslābinātas, tām ir ērti un negribas kustēties... Atslābināt acu plakstiņus, uzacis... Uzacu ādā parādās smagums, siltums, tās it kā «noslīd» uz deniņiem... Atslābināt pieri... Sajust pieres ādu... Sajust tajā spiedienu, dūrienus, siltumu, it kā kāds būtu uzlicis uz pieres karstu plaukstu... Atslābināt deniņus... Sajust visas galvas ādu un patīkamu vieglu smagumu tajā, visaptverošu siltumu... Atslābināt pakausi, kaklu, rīkli... (Tā ir noslēdzies loks «galva-seja-kakls», tagad pārejam pie rumpja).Atslābināt plaukstas, sajust siltumu un smagumu plaukstās... Rokas kļūst smagas... Sajust plaukstu ādu, ieklausīties sajūtās tajās... Tiklīdz esat pievērsuši uzmanību plaukstām, tūlīt pat to centrā, ādā, rodas neskaidra, gandrīz virtuāla kustība... Dūrieni... Smagums... Plaukstu ādā parādās karsti skudriņu skrējieni, patīkams, spiedošs siltums... Plaukstām ir karsti... Siltums izplatās pa tām un sāk plūst uz plaukstu locītavām... Atslābināt plaukstu locītavas... Elkoņus... Apakšdelmus... Atlaist plecus, lāpstiņas, atslēgas kaulus... Atslābināt muguru, sānus... Atslābināt vēderu, jostas daļu... Sēžamvietu, augšstilbus... Atlaist ceļgalus, ikrus... Potītes, pēdas... Sajust pēdu pazoļu ādu... Tāpat kā plaukstās, arī tajās parādās spiediens, dūrieni, siltums... Izlīdzināt pēdu pazoles ar plaukstām pēc siltuma sajūtas...Šo secību var attiecīgi sagatavot audiokasetē un ieslēgt uz Savasanas laiku, lai teksts skanētu ar pauzēm, bez steigas, pareizi, ar nepieciešamajām intonācijām. Ja jūs to klausāties, vēlams, lai balss nebūtu pašu, bet gan cilvēka, kurš ir labi pazīstams un ar kuru ir pietiekami līdzsvarotas un pozitīvas attiecības.Izpildot norādījumus, tos nevajag atkārtot pie sevis, dublēt; starp turpmākajām sajūtām un iepriekšējiem vārdiem nedrīkst būt starpposmu. Lai jūs dzirdat no ārpuses vai sakāt sev domās: «Atslābināt kaklu, rīkli...», un, tiklīdz uzmanības stars ir «izgaismojis» minēto vietu, tās ādā, muskuļos tūlīt pat, tieši, jārodas «atbildei»: smaguma, siltuma, atslābuma, spiediena sajūtai utt. Nekādu verbālu starpnieku vai starpposmu - uzreiz seko spontāna atbildes reakcija, bez jebkādas piepūles un notiekošā gribas «piekrāsojuma».Atslābinot ķermeni ar apziņas palīdzību, mēs darbojamies ar uzmanību, kas - par to jau tika runāts - ir apziņas aktīvā daļa, taču nav nekādas vajadzības to lietot ar tādu spēku, it kā veltu akmeņus.Vienlaikus ar atslābuma un siltuma zonas paplašināšanos ķermenis solis pa solim izzūd no uztveres (tas, kas ir atslābināts, paliek tikai kā patīkams, silts un viendabīgs fons), un pati apziņa «kūst», it kā sarukdama līdz vēl ar relaksāciju neaptvertā ķermeņa «izmēriem». Pēc tam, kad organisms ir pilnībā «applūdināts» ar relaksāciju, no apziņas paliek tikai viens tās fragments - «sargposteņa iecirknis». Ievērojiet, runa nav par to, ka apziņa aiziet pilnībā un iestājas miegs, - tieši tam notikt nedrīkst! Tā vienkārši pārstāj būt nomodā parastajā vārda nozīmē, periodiski pārceļoties pussnaudas stāvoklī.Pašā šīs nodaļas sākumā saistībā ar psihiskā miega jogu tika pieminēti smadzeņu garozas šūnu fāzu stāvokļi, kas raksturo dažādas tās kavēšanas pakāpes. Savasana būtībā ir saīsināts Jogas nidras variants, kur jūs ar muskuļu relaksācijas starpniecību iegūstat mentālu relaksāciju, ar izmainītu apziņu iegrimstat līdz robežai starp miegu un nomodu un pēc tam atgriežaties atpakaļ. Bet, ja Savasana norit neizmainītā apziņas stāvoklī, tas nozīmē, ka tā nav izdevusies.Rietumu tipa cilvēkam apgūt pilnīgu relaksāciju nebūt nav vienkārši. Tas ir nopietns uzdevums, no kura sekmīga atrisinājuma pilnībā atkarīga darba efektivitāte jogā gan sākumā, gan turpmāk. Nereti gadās, ka, apguvis vienu vienīgo patvaļīgo relaksāciju, cilvēks var atrisināt virkni būtisku savas dzīves problēmu.Tālāk jāatzīmē, ka parasti katram, kam Savasana «neiet» tikai un vienīgi apziņas problēmu dēļ, visdrīzāk (ja nav vispārējas pārslodzes) ir kāds problemātisks punkts - no uztveres apslēpta, ierasta kontraktūra sejā vai ķermenī, vieta, kas «tur» visu, neļaujot atslābināties līdz vajadzīgajai pakāpei. Šī vieta var būt jebkura, piemēram, kreisā uzacs. Ja izdodas atklāt problemātisko vietu un to «atlaist», viss būs kā nākas - atslābināšanās sāks izdoties. Nebūs lieki zināt, ka galvas apvidū ir daži muskuļi, kuri, nepiedaloties ķermeņa darbā, stipri ietekmē tā sasprindzinājuma pakāpi un jebkurā gadījumā ir apzināti jāatslābina. Tās ir divas saites, kas iet no pakauša lejup pa kakla aizmuguri, kā arī zemžokļa un pieres muskulis. Un vēl acis. Ja tās nav «atlaistas» un nepārtraukti raustās, apziņu atslābināt neizdosies.Ar acīm vispār ir saistītas daudzas problēmas, kas pašam cilvēkam ir apslēptas. Vairums cilvēku nenojauš, ka esošais iekšējā sasprindzinājuma līmenis atspoguļojas viņu acs ābolu uzvedībā, lai gan to ir viegli noteikt. Ja asanu izpildes laikā ar aizvērtiem plakstiņiem acs āboli pastāvīgi un bez apstājas raustās, tas ir tieši šis gadījums. Tam jāpievērš vislielākā uzmanība un pamazām jāiemācās šīs patvaļīgās kustības bremzēt asanu nodarbību gaitā. Tiklīdz tas sāks izdoties, kvalitatīva atslābināšanās visdrīzāk būs nodrošināta.Pat pie izklāstītās standarta shēmas noslēdzošā atslābināšanās katram tomēr norit citādi. Ja cilvēks tajā aizmieg, viņš vai nu ir pārgurdis, vai arī Savasana neizdodas kā nākas. Miegs nekad neaizstās īstu dziļu atslābināšanos, kas iespējama tikai nomodā, kaut arī ievērojami izmainītā apziņas stāvoklī.Apziņai Savasanā periodiski un daļēji izdziestot, var rasties fenomeni, kas labi zināmi no Šulca autogēnā treniņa - lidinājuma, lidojuma sajūta, atsevišķu ķermeņa daļu izplešanās, tā formas maiņa utt.; tas viss ir pilnīgi pieļaujams un nedrīkst mulsināt. Bieži vien, kad cilvēks jau apguvis dziļo atslābināšanos, apziņa tās gaitā te pazūd, te noskaidrojas, un relaksācijas dziļums ir mainīgs, ar viļņveidīgu, svārstīgu raksturu - tā ir normāla parādība.Ja esat pietiekami ilgi klausījušies standarta Savasanas vārdisko formulējumu kādā noteiktā formā, tad ar laiku tas iegaumējas, un to var īstenot patstāvīgi - ne tik daudz izrunājot pie sevis, cik vienkārši virzot uzmanību pa ķermeni iegaumētajā secībā. Turklāt, tāpat kā klausoties atslābināšanās algoritmu no ārpuses, blakus domas nerodas - tām apziņā vienkārši nav vietas; bet, ja nāk vizuāli tēli, tie neaizskar, vismaz tā tam vajadzētu būt.Un, visbeidzot, ārējās prasības Savasanai, kas šeit jāuzskaita. Tās ir šādas: stāvoklis guļus uz muguras. Kājas - plecu platumā. Rokas atvirzītas no ķermeņa tā, lai tās nepieskartos sāniem un paduses būtu atvērtas. Plaukstas pagrieztas ar iekšpusi uz augšu, cik vien tas iespējams; parasti tās novietojas slīpi, nevis ar savu virsmu pret griestiem. Dienā uz acīm jāuzliek kaut kas pārsēja vai šallītes veidā, lai gaisma neizietu cauri plakstiņiem.Apģērbs nesaistošs, vēlams - ne sintētika. Pulkstenis, brilles, gredzeni, brošas, kaklarotas, ķēdītes, metāls, plastmasa, stikls - tas viss uz atslābināšanās laiku no ķermeņa tiek noņemts. Atstāt - tāpat kā asanu praksē - drīkst tikai koka rotas, taču arī tās nedrīkst asanās traucēt. Apkārt jānodrošina klusums: nekādu asu skaņu; telefonu, piemēram, labāk vispār izslēgt.Vēl viena Krievijā ļoti sarežģīta problēma ir gaisa temperatūra telpā. Tāpat kā ir aizliegts, papildus neapģērbjoties, nodarboties ar asanām un citām jogas praksēm temperatūrā, kas zemāka par +20° C, arī prasības noslēdzošajai atslābināšanai ir līdzīgas. Nevajag gulties «Savasanā» uz aukstas virsmas, tāpat arī uz mīksta - mugurai jābūt taisnai. Nekādā gadījumā nedrīkst salt prakses un vēl jo vairāk atslābināšanās laikā; jāapsedzas ar vieglu un siltu pledu, jāuzvelk zeķes utt., tas ir, jārīkojas atbilstoši temperatūrai.Ar laiku katram praktizējošajam spontāni izveidosies individuāls Savasanas ilgums. Hipotoniķiem pēc atslābināšanās beigām var rasties drebuļi; tad var minūti otru enerģiski pakustēties, tomēr ne pārāk.Vēlreiz atgādināšu: Savasana nav miegs! Protams, pirmās dienas kompleksa vidū norādītajās piecās minūtēs pilnībā izpildīt standarta atslābināšanās secību nav iespējams - jāaprobežojas ar kādu tās fragmentu. Bet minēto tehnoloģiju jāizmanto tad, kad iespējama pilnīga noslēdzošā atpūta. (V. Boiko, JIK) Savasanas prakses ietekme "Hatha Jogas Pradipikas" pirmās nodaļas 32. pantā teikts: "Gulēt uz muguras, izstiepušies visā augumā uz zemes kā mironis, - to sauc par Savasanu. Tā noņem citu asanu radīto nogurumu un nes prātam mieru"."Gherandas Samhitas" otrās nodaļas 11. pantā Mritasana aprakstīta šādi: "Gulēt plakaniski uz zemes (uz muguras) kā mironim. Šī poza nogalina nogurumu un nomierina prāta satraukumu". "Prāts ir indriju (maņu orgānu) valdnieks, Prāna (dzīvības elpa) ir prāta valdnieks". "Kad prāts ir uzsūkts, to sauc par Mokšu (galīgo dvēseles atbrīvošanu). Kad uzsūkti ir Prāna un Manass (prāts), rodas bezgalīgs prieks" ("Hatha Jogas Pradipika", IV nod., 29.-30. pants).Savasanā visas ķermeņa daļas, āda, muskuļi un nervi ir atslābināti. Enerģijas plūsma, kas plūst no ķermeņa, pagriežas uz iekšu. Tādējādi enerģija tiek savākta, nevis izkliedēta. Savasana ir līdzīga nāves pieredzēšanai dzīves laikā. Uz īsu brīdi ķermenis, prāts un runa kļūst nekustīgi. Šo asanu sauc arī par Mritasanu, jo cilvēks izjūt blīvo un smalko ķermeni kā mirušu. Bet paliek dvēsele - tā pastāv tīrā veidā.Savasana dod jaunus spēkus un atsvaidzina. Tā palīdz atjaunot ķermeni un prātu pēc ilgstošām un smagām slimībām. Šī asana sniedz milzīgu labumu astmas slimniekiem un tiem, kas cieš no citām elpceļu slimībām; tā ir noderīga sirdsdarbības traucējumu, nervu sasprindzinājuma un bezmiega gadījumā, jo nomierina nervus un prātu. Savasanas prakse dod dziļu, atsvaidzinošu miegu bez sapņiem. Tā nav vienkārši izstiepšanās uz grīdas. Tas ir meditācijas stāvoklis. Savasana ir kontrole pār iekšējo pasauli un pakļaušanās Augstākajam.