Salamba Sirsasana (Stāvs uz galvas)

<h2> Salamba Sirsasana. Shirshasana. Galvas stāja</h2>"Salamba" nozīmē ar atbalstu. "Shirsha" nozīmē galva. Šī ir galvas stāja, viena no svarīgākajām jogas asanām. Ir divi pamatvarianti: salamba, kas nozīmē «ar atbalstu», un niralamba - «bez atbalsta». Līdzsvaru Sirsasanā ir vieglāk un drošāk noturēt pēc tam, kad esat guvis panākumus Sarvangasanā un tās pirmajās piecās variācijās. Ja Sarvangasana tiek izpildīta nepareizi, Sirsasanu izlabot nav iespējams, un ir ļoti grūti atbrīvoties no kļūdām tās izpildē. Sirsasanas jeb Shirshasanas tehnikas apraksts Labi iegaumējiet sekojošo:1. Sirsasanā ir ļoti svarīgi turēt mugurkaulu taisnu.2. Kad Sirsasana kļuvusi par jūsu ierasto nodarbību daļu, izpildiet to pirms citām asanām, jo, ja citas asanas rada nogurumu, tiek traucēta elpošana un parādās trīsas. Tādā stāvoklī līdzsvaru noturēt ir grūti.3. Pēc Sirsasanas jāizpilda Sarvangasana. Tas ir ļoti svarīgi. Ja izpilda tikai Sirsasanu, bez tai sekojošas Sarvangasanas, tas novedīs pie psihes uzbudinājuma, aizkaitināmības, emocionālas nenoturības. Tātad praktizēt Sirsasanu vienu pašu nav labi.4. Abu asanu ilgumam jābūt vienādam. Nav nekas slikts, ja Salamba Sarvangasana tiek izpildīta mazliet ilgāk, taču otrādi būt nedrīkst.5. Iesācējiem jāizpilda tehnika A. Nevajag iznākt no pozas un pēc tam atkal un atkal tajā ieiet, mēģinot asanu izpildīt; tas ir nepareizs nodarbību veids. Asana jāmēģina izpildīt tikai vienu reizi vienā nodarbībā, lai gan to var izpildīt divas reizes dienā, ja nodarbojaties no rīta un vakarā.6. Šeit doti trīs šīs asanas tehnikas varianti, kas jāapgūst secīgi; vispirms jāapgūst tehnika A, tad B un, visbeidzot, C. Tehnika A 1. Sākuma posmā ir noderīgi, ja jums ir palīgs. Nepieciešama siena, vēl labāk - divu sienu krustpunkts jeb stūris. Ja Sirsasanu izpilda pie sienas, var izrādīties, ka, lai gan līdzsvaru jūs noturat, rumpis, kājas un galva tomēr neatrodas vienā līnijā. No šī pareizā stāvokļa pārkāpuma ir viegli izvairīties, izpildot asanu stūrī.2. Salokiet segu četrkārt un nolieciet to stūrī; lai tā pieskaras abām sienām. Nometieties ceļos kā Virasanā (Varoņa pozā), ar seju pret stūri.3. Pilnībā savijiet pirkstus, sakļaujot tos slēgā; īkšķi saskaras; plaukstas pie tam veido pusapaļu kausu. Nolieciet šādi sakļautās plaukstas 5-8 cm no stūra. Mazie pirkstiņi un īkšķi pie tam ir paralēli cits citam. Ja plaukstas atradīsies tālāk par 7-8 cm no stūra, beigu stāvoklī iespējamas šādas kļūdas:a) mugurkauls saliecas, zaudējot izstiepto stāvokli;b) vēders izvirzās uz priekšu; c) ķermeņa svars gulstas uz elkoņiem, un tajos rodas sāpīgas sajūtas; d) acis sasprindzinās un uztūkst; e) seja kļūst sarkana.4. Novietojiet apakšdelmus uz segas tā, lai elkoņi būtu vienā līnijā, bet plaukstas - vertikāli; elkoņa kauli pie tam pieskaras segai, bet spieķa kauli atrodas tieši virs tiem.5. Attālumam starp elkoņiem jābūt vienādam ar plecu platumu, turklāt rokām jāpaliek taisnām, tās nedrīkst sasvērties ne uz iekšu, ne uz āru. Ja attālums starp elkoņiem ir pārāk mazs, radīsies spiediens uz sānu ribām, kas savukārt izraisīs sāpes krūtīs; ja attālums ir pārāk liels, krūtis netiks paplašinātas un spiediens gulsies uz kakla skriemeļiem.6. Šajā stāvoklī plaukstas, apakšdelmi un attālums starp elkoņiem un krūtīm veido vienādmalu trijstūri. Nekustiniet elkoņus un apakšdelmus pēc tam, kad esat tos jau novietojis.7. Paceliet sēžamvietu tā, lai elkoņu locītavas un pleci būtu vienā līnijā, bet galva - vienā līnijā ar plaukstām. Elpojiet normāli.8. Ar izelpu nolieciet galvvidu uz segas tā, lai galvaskausa aizmugure būtu paralēla sienai un atrastos 1,5-2 cm attālumā no mazā pirkstiņa. Neturiet galvu plaukstu kausā - tā ir kļūda. Nespiediet galvu starp plaukstām. Ausīm jābūt paralēlām vienai otrai. Palieciet šajā stāvoklī un veiciet vairākas ieelpas un izelpas.9. Ar izelpu paceliet ceļgalus, kāju pirksti paliek uz grīdas. Tagad iztaisnojiet kājas un pavirziet pēdas uz iekšu. Rumpis atrodas taisnā leņķī pret grīdu.10. Padariet kājas stingras, ievelciet ceļa skriemeļus uz iekšu. Palieciet šajā stāvoklī dažas sekundes un elpojiet normāli.11. Lai jūsu palīgs stāv jums pa kreisi vai pa labi un ar rokām atbalsta jūsu apakšstilbus un augšstilbus. Izelpojiet un pavirziet sēžamvietu pret stūri, pie tam neliecot mugurkaulu. Palūdziet palīgam celt jūsu kājas un rumpi, līdz kājas Sirsasanā atduras pret sienu. Tagad noturiet rumpi, balstoties pret abām stūra sienām. Jūsu ķermeņa svaram jābalstās nevis uz palīga rokām, bet uz sienas. Papēžu ārējām malām jāpieskaras abām sienām.12. Tagad centieties atvirzīt sēžamvietu no sienas un pārnest svaru uz rokām, galvu un rumpi. Pastāvīgs sienas atbalsts pieradinās mugurkaulu liekties, tāpēc jums jāiemācās to nedarīt. Palieciet šajā pozā tik ilgi, cik varat, vismaz minūti, elpojot normāli. Turklāt:(1) paceliet krūšu kaulu tā, lai kakla skriemeļi netiktu saspiesti un jūs nejustu uz galvas visu ķermeņa svaru;(2) paceliet ribu sānu daļas augšup un paplašiniet krūtis tā, lai krūšu daļas skriemeļi paliktu ieliekti;(3) jostas skriemeļiem jābūt taisniem, lai vēdera muskuļi būtu izstiepti un vēders neizspiestos;(4) turiet sēžamvietu zināmā attālumā no sienas, lai kakls un jostasvieta varētu balansēt;(5) lai papēži balstās pret sienu tā, ka jūs nezaudējat līdzsvaru.13. Kad būsiet ieguvis kontroli pār pozu un sajutīsiet pārliecību, pakāpeniski palieliniet laiku līdz piecām minūtēm, elpojot normāli.14. Ar izelpu piebalstiet sēžamvietu pie sienas. Lai palīgs satver jūsu apakšstilbus un augšstilbus; maigi nolaidiet kājas un nolieciet tās uz grīdas. Pagaidiet dažas sekundes, paceliet galvu, atbrīvojiet rokas.Kad esat apguvis Tehniku A, pakāpeniski palieliniet pozā pavadīto laiku. Ja neparādās sāpes galvā, mugurā vai mugurkaulā, mācieties izpildīt Tehniku B. (Sāpes parādās tad, kad krūtis ir paceltas nepareizi.) Tehnika B 1. Sekojiet Tehnikas A norādījumiem no 1. līdz 10. punktam.2. Nedaudz salieciet ceļgalus, izelpojiet, ar lēcienu paceliet abas kājas un atbalstiet muguru un sēžamvietu pret sienu. Šajā stāvoklī mugurkauls var atliekties atpakaļ, un tas jāstiepj augšup. Šajā brīdī kājas ir saliektas ceļgalos.3. Paceliet pēdas augšup un atbalstiet tās pret sienu; iztaisnojiet kājas - tā ir Sirsasana. Šajā stāvoklī sēžamvietai, kāju aizmugurei un papēžiem jāpieskaras sienai. Kājas jāiztaisno dažu sekunžu laikā pēc lēciena.4. Tas ir beigu stāvoklis. Tagad izpildiet visus Tehnikas A 12. punkta norādījumus; elpošana normāla.5. Atvirziet vienu pēdu 7-10 cm no sienas, lai iemācītos noturēt līdzsvaru. Kājai jābūt taisnai. Sasprindziniet sēžas muskuļus un novietojiet otru kāju vienā līnijā ar pirmo. Mācieties noturēt līdzsvaru. Pašā sākumā jūs spēsiet noturēt līdzsvaru 10-15 sekundes. Tiklīdz sajutīsiet, ka zaudējat līdzsvaru, atbalstiet kājas pret sienu. Pēc tam atkal uz brīdi atvirziet kājas no sienas un balansējiet. Visu šo laiku elpojiet normāli.6. Pakāpeniski nolaidieties, izpildot paņēmienus apgrieztā secībā. Kad esat nolaidies, pagaidiet 5-10 sekundes, pirms paceļat galvu.Ar šīs tehnikas palīdzību jūs iemācīsieties (1) ar vienu lēcienu atrauties no grīdas un pacelt abas kājas augšup un (2) ieiet asanas beigu stāvoklī bez atbalsta pret sienu. Kad būsiet apguvis šo tehniku meistarīgi, mācieties Tehniku C. Tehnika C 1. Sekojiet Tehnikā A dotajiem norādījumiem, 1.-10. punkts, taču neizmantojot sienu.2. Nedaudz salieciet ceļgalus; izelpojiet un ar lēcienu paceliet abas kājas augšup. Ja mugurkauls nedaudz atliecas atpakaļ, tas jāpavirza uz priekšu, lai tas paliktu vertikālā stāvoklī. Paceliet ceļgalus augšup tā, lai augšstilbi būtu paralēli grīdai.3. Turiet rumpi vienā līnijā ar galvu. Neļaujiet sēžamvietai atvirzīties atpakaļ; turiet to vienā līnijā ar galvu, citādi jūs kritīsiet atpakaļ. Ja sēžamvieta noliecas uz priekšu vai atrodas vienā līnijā ar elkoņiem, vai ir atslābināta, jūs varat pakrist uz priekšu. Tātad, kad atraujat pēdas no grīdas, visai kustībai jābūt vērstai augšup - mugurkaulam, augšstilbiem, sēžamvietai, ceļgaliem un pēdām jāvirzās augšup tā, lai ķermeņa svars nespiestu uz galvu un rokām.4. Turpiniet kustību augšup, paceliet ceļgalus tā, lai tie raudzītos pret griestiem un ķermeņa daļa no nabas līdz ceļgaliem paliktu vertikāla. Kājas zem ceļgala tagad ir atliektas atpakaļ. Sasprindziniet sēžas muskuļus un ievelciet sēžamvietu uz iekšu. Ķermeņa daļai no galvas līdz ceļgaliem jābūt vienā līnijā. Palieciet šajā stāvoklī kādu brīdi, elpojot normāli.5. Turot ķermeni stingru no galvas līdz ceļgaliem, paceliet apakšstilbus augšup, lai tie būtu vienā līnijā ar augšstilbiem. Pilnībā izstiepiet apakšstilbus un ikrus Sirsasanā.6. Tādējādi kustība augšup Sirsasanā ir šāda: brīdī, kad pēdas atraujas no grīdas, virziet rumpi augšup, sākot no lāpstiņām līdz sēžamvietai, tad no cirkšņiem līdz ceļgaliem un, visbeidzot, no ceļgaliem līdz pēdām.7. Palieciet šajā beigu stāvoklī 5 minūtes, elpojiet normāli. Ja iespējams, pagariniet šo laiku. Sirsasana nav vienkārši balansēšana uz galvas. Tam jābūt tikpat dabiski kā stāvēt uz kājām. Turklāt:(1) iespiediet elkoņu locītavas un apakšdelmus lejup; turiet elkoņus stingri un nekustiniet tos; paceliet plecus un paduses tā, lai ķermeņa svars nespiestu uz ausīm; turiet plecus labā attālumā no plaukstām;(2) paplašiniet starpribu muskuļus un paceliet tos augšup; turiet paduses labi atvērtas un izstieptas augšup;(3) lai paceltu krūšu kaulu un paplašinātu krūtis, ievelciet uz iekšu mugurkaula krūšu daļu un lāpstiņas, netraucējot pie tam galvas un kakla stāvokli;(4) turiet rumpja sānu daļas paceltas augšup;(5) turiet augšstilbu vidusdaļas un ceļgalus vienā līnijā citu ar citu;(6) piespiediet sēžas puses vienu pie otras, turiet augšstilbus kopā un paceliet augšstilbu iekšējās daļas augšup;(7) lai potītes un pirkstgali saskaras; iztaisnojiet pēdas, lai tās būtu vienā līnijā ar kājām un negrieztos ne uz iekšu, ne uz āru, un vērsiet kāju pirkstus augšup.8. Izelpojiet, salieciet ceļgalus un pārejiet Tehnikas C 4. stāvoklī. Novietojiet augšstilbus paralēli grīdai. Neraustiet mugurkaulu, kaklu un galvu; nolieciet pirkstgalus uz grīdas. Salieciet ceļgalus un nostājieties ceļos uz grīdas. Palieciet šajā stāvoklī 5-10 sekundes. Paceliet galvu un atsvabiniet pirkstus. Sirsasanas padziļinātā tehnika Kad esat apguvis Sirsasanu tā, kā aprakstīts iepriekš, jums var rasties vēlme iet tālāk un apgūt metodi pieredzējušiem praktizētājiem. Tomēr šādas metodes apgūšanai vajadzīgs daudz laika. Šeit mēs sniedzam padomus tiem, kuri vēlas praksi padziļināt.Nepieciešamie priekšnoteikumi ir spēcīgs mugurkauls un spēcīgs viduklis, jo kājas tiek paceltas augšup bez lēciena un pie tam iztaisnotas.1. Sekojiet Tehnikā A dotajiem norādījumiem, 1.-10. punkts.2. Izelpojiet, iztaisnojiet kājas un paceliet tās augšup. Novietojiet tās tā, lai tās būtu paralēlas grīdai. Veiciet vairākas ieelpas un izelpas.3. Izelpojiet, uzreiz paceliet kājas augšup un pārejiet Sirsasanas beigu stāvoklī. Palieciet tā 5-10 minūtes, elpojot normāli.4. Izelpojiet un, turot kājas iztaisnotas, nolaidieties lejup, neraustot mugurkaulu. Atbrīvojiet rokas, pagaidiet dažas sekundes, tad paceliet galvu augšup. Īpašas piezīmes: (1) Iemācieties noturēt ķermeņa līdzsvaru, izmantojot galvvidu kā vienu polu, bet pēdu velvju centru kā otru polu. Abiem jābūt paralēliem vienam otram un perpendikulāriem grīdai.(2) Ķermeņa svaram jāgulstas uz galvu, nevis uz plaukstām vai elkoņiem.(3) Kad praktizējat Sirsasanu bez sienas atbalsta un jūtat, ka zaudējat līdzsvaru, salieciet ceļgalus vēdera virzienā un atbrīvojiet rokas. Noslīdiet lejup un atpakaļ no kakla uz rumpi, lai nenokristu ar blīkšķi.(4) Liekā svara, dzemdes iekaisuma un nobīdes vai citu menstruālo traucējumu, vai trūces gadījumā Sirsasanā papēži jātur atsevišķi, bet pirkstgali - saskaroties; tas atvieglos spiedienu uz dzemdi un cirkšņiem. Arī ceļgali jātur atsevišķi. Kontrindikācijas: Ir liels cilvēku loks, kam Sirsasanu nevajadzētu pat mēģināt. Tā ir kontrindicēta šādu kaišu gadījumā:<ul><li>Hipertonija.</li><li>Sirds mazspēja un sirds slimības.</li><li>Smadzeņu vai koronārā tromboze.</li><li>Ateroskleroze.</li><li>Vāji acu asinsvadi.</li><li>Hronisks konjunktivīts un glaukoma.</li><li>Jebkāda veida asiņošana galvā.</li><li>Otīts (vidusauss iekaisums).</li><li>Hronisks katars (Sirsasana var palīdzēt agrīnās stadijās, taču spēj pasliktināt stāvokli hroniskas slimības gadījumā).</li><li>Starpskriemeļu diska nobīde (šīs kaites gadījumā ķermeni ir ļoti grūti pacelt beigu pozā).</li><li>Stipri piesārņotas asinis, jo piesārņojums var nokļūt smadzenēs. Ja neesat pārliecināts par savu asiņu stāvokli, vērsieties pēc padoma pie speciālista. Acīmredzamas netīru asiņu pazīmes var būt hronisks aizcietējums un liels daudzums plankumu un pūtīšu uz ādas.</li><li>Nieru darbības traucējumi, jo to sekas var būt nepietiekama asiņu attīrīšana no sārņiem.</li><li>Kopējā ikdienas hathajogas vingrinājumu prakse mazāka par pusgadu.</li></ul>Šis ir tikai īss uzskaitījums. Pirms mēģināt apgūt Sirsasanu, pārliecinieties, ka nepiederat pie tiem, kam to darīt nevajadzētu.Pagaidu ierobežojumi:Sirsasanu nevajadzētu izpildīt šādos apstākļos:<ul><li>Pārmērīgi pilnas zarnas.</li><li>Fizisks nogurums.</li><li>Galvassāpes vai migrēna. Šīs parādības parasti saistītas ar nedaudz paaugstinātu galvaskausa iekšējo spiedienu; Sirsasanas izpilde var šo stāvokli pasliktināt.</li><li>Agrāk nekā trīs vai četras stundas pēc ēšanas.</li><li>Mazāk nekā trīsdesmit minūtes pēc enerģiskiem fiziskiem vingrinājumiem, jo šādā gadījumā asinīs būs pārmērīgi daudz piesārņojumu, kas saistīti ar muskuļu darbības blakusproduktiem. Vispirms šiem piesārņojumiem jātiek izvadītiem no asinīm parastajā ceļā - ar urīnu, sviedriem vai elpu. Sirsasanu var izpildīt pēc citām asanām, jo tās neizraisa toksīnu daudzuma pieaugumu organismā; patiesībā, pareizi izpildītas, tās pazemina piesārņojuma līmeni asinīs.</li><li>Grūtniecība vai menstruācijas.</li><li>Sirsasanas izpilde nekavējoties jāpārtrauc, ja parādās galvassāpes, reibonis, stipra svīšana, karstums, paātrināta sirdsdarbība vai vispārēja diskomforta sajūta. Turklāt pārtrauciet asanu, tiklīdz rodas kaut mazākā smakšanas sajūta</li></ul> Vispārīga informācija par apvērstajām pozām Tādas apvērstās pozas kā Sirsasana, Sarvangasana un Halasana ir aizliegtas tiem, kam ir problēmas ar kaklu, kā arī fiziski vājiem cilvēkiem. Sievietes pēc četrdesmit pie apvērstajām pozām var ķerties tikai pēc pusotra gada sistemātiskas asanu prakses, tostarp obligāti «stāvpozu».Kakla muskuļu iepriekšējai nostiprināšanai ir vienkāršs paņēmiens, kas starp citu novērš arī skriemeļu patoloģisko nestabilitāti, kura nereti sastopama bērniem un retāk pieaugušajiem; tā ir visai mokoša un nepadodas ārstnieciskajai vingrošanai. Traumatologi no tīras sirds iesaka nostiprināt muskuļus, taču ir problēma: lai noslogotu kaklu, vajadzīga kustība, bet, kad skriemeļi izlec bez pūlēm, jebkuras manipulācijas ar galvu noved pie kārtējās traumas - sanāk apburtais loks.Bet, ja kustība nav izmantojama, var izmantot galvas svaru, un tas darāms šādi: apgulties uz vēdera, ar seju uz leju, noliekot pieri uz plaukstām. Tad pacelt galvu burtiski par centimetru, lai tā paliek karājoties gaisā. Saglabāt šo stāvokli līdz brīdim, kad kakla muskuļos jūtams nogurums. Tas ir pirmais vingrinājums. Otrais: apgulties uz muguras un mazliet pacelt pakausi no grīdas, seja pie tam vērsta stingri uz augšu; stāvoklis tiek saglabāts līdz nepatīkamai sajūtai kakla priekšpusē un rīkles muskuļos.Trešā pozīcija: apgulties uz labajiem sāniem, pacelt galvu paralēli grīdai un tā palikt, lai strādātu kakla kreisās puses muskuļi. Ceturtā: guļot uz kreisajiem sāniem, veikt iepriekšējam analogu darbību. Pieradumam pieaugot, katru vingrinājumu atkārtot līdz piecām reizēm. Ar šiem vienkāršākajiem paņēmieniem kakla muskuļi tiek nostiprināti statikā; bērniem skriemeļu stabilizāciju var panākt divos trīs mēnešos. Tā pati metode noder arī, gatavojoties apvērstajām pozām.To izpildes laikā stingri jāievēro sekojošais:pilnīga ķermeņa un apziņas relaksācija (īpaši galvas stājā);minimāla muskuļu piepūle;brīva krūšu elpošana (nevis tikai ar vēderu!);taisns mugurkauls (Sirsasanā - pilnībā, Sarvangasanā - izņemot kakla daļu, Halasanā - pēc iespējas taisnai jābūt vidusdaļai, lai gan pastāv arī varianti ar maksimālu tās noapaļošanu - mugura «ritenī".Apvērstās pozas raksturīgas ar to, ka ķermenis pilnībā maina stāvokli attiecībā pret smaguma spēka vektoru. Mainot noturēšanas laiku, var regulēt slodzi uz sirds kreiso kambari (palielinās diastoliskās atslābšanas ātrums - R. Minvalejeva dati, 1999, Sanktpēterburga) un mitrālo vārstuli. Vienlaikus šīs pozas iedarbojas uz psihi nomierinoši un sedatīvi. Ņemot vērā to nozīmīgumu, kā arī bīstamās sekas, ko izraisa nepareiza prakse. Papildu Sirsasanas jeb Shirshasanas aprakstsSirsasanu (galvas stāju) nav ieteicams apgūt bez skolotāja, ja ir sirds slimības, stipras mugurkaula deformācijas, tīklenes atslāņošanās, glaukoma, pēc smagām galvas smadzeņu traumām, epilepsijas gadījumā, paaugstināta asinsspiediena gadījumā, ar psihes un asins slimībām un sliktā fiziskā formā. Lai cik ilgi jūs pirmajā mēģinājumā nostāvētu - dažas sekundes vai minūtes -, pēc tam kaklā nedrīkst palikt nekādas paliekošas sajūtas; tā skriemeļi tiek pakļauti neierastai kompresijai. Novietojot rokas uz grīdas pirms Sirsasanas izpildes, elkoņi veido leņķi, kas nav lielāks par deviņdesmit grādiem (bieži gadās tā: pirms ieiešanas pozā leņķis ir normāls, bet atgrūšanās brīdī no grīdas rokas izšķiras - no tā jāizvairās). Tās galvas vietas vidus, uz kuras jāstāv, tradicionāli atrodas četrus pirkstus augstāk par matu robežu uz pieres (ja tie aug kā parasti).Vai arī divus pirkstus zemāk (sejas virzienā) no galvas visaugstākā punkta, kad seja vērsta tieši uz priekšu. Sākumā uz galvas var celties, atgrūžoties no grīdas ar abām kājām vai ar vienas kājas ne pārāk strauju vēzienu (otra iepriekš pacelta augšup). Vēlāk, kad mugura un rokas sāks «izvilkt» ķermeņa lejasdaļas svaru, vēziens vairs nebūs vajadzīgs. Vispareizāk un visdrošāk Sirsasanu apgūt istabas stūrī, nostājoties pa diagonāli tā, lai vajadzības gadījumā varētu atbalstīt pēdas pret sienām.Nekad nevajag atslieties pret sienu! - izņemot pašā Sirsasanas apguves sākumā, citādi jūs nekad neiemācīsieties stāvēt bez atbalsta! Tiklīdz līdzsvars vairāk vai mazāk apgūts, Sirsasanā jāceļas pie sienas, taču tai nepieskaroties. Ja, stāvot istabas vidū, jūs pēkšņi zaudējat līdzsvaru un sākat krist uz muguru, jāsagrupējas kā kūlenī uz priekšu, kas, būtībā, arī sanāks. Ja laikus atsvabina «slēgā» savītos pirkstus, kūlenis būs pavisam vienkāršs.Pieņemsim, ka esmu iemācījies celties Sirsasanā un balansēt pie sienas. Sākumā, pieskaroties tai ar ceļgalos saliektām kājām (rumpis un augšstilbi veido vienu līniju), vienkārši jāpierod pie jaunā stāvokļa, turklāt elpošanai jāpaliek pilnīgi brīvai. Pēc tam, viegli atbalstoties pret sienu ar ceļgalos saliekto kāju pirkstiem (attālums no galvas līdz sienai ir vienāds ar rokas posma garumu no pirkstu galiem līdz elkonim; nostāties pavisam cieši nekādā gadījumā nevajag), un, izcēlis vienu kāju vertikālē, tāpat jāiztaisno arī saliektā, atvirzot to no sienas.Pazīme, ka ķermenis ir noķēris asi (perpendikulu pret grīdu), ir viegluma sajūta ķermenī - svars it kā izzūd, un tas liecina par pozas pareizību. Ja jostasvieta ir pārmērīgi izliekta un jūs stāvat lokā (iegurnis un kājas sasvērti atpakaļ) vai ķermenis nav līdz galam iztaisnots (kājas sasvērtas uz priekšu), mugurā un rokās uzreiz rodas jūtama piepūle. Kad vertikāle sāks iestāties automātiski, Sirsasanas noturēšanas laiks sāks spontāni pieaugt. Šajā procesā nekādā gadījumā nedrīkst iejaukties. Tiklīdz komforts tiek izjaukts un ķermenis sāk zaudēt stabilitāti, tūlīt pat jāiznāk no pozas.Iesācējiem, kam Sirsasana ir pieļaujama, poza nav jātur ilgi. Kāda cita noteikts «vislabākais» laiks ir blēņas - stāvēt vajag tikai tik ilgi, kamēr saglabājas vieglums, nekustīgums un komforts. Optimālu iedarbību Sirsasana dod, to noturot no desmit līdz (maksimums!) divdesmit minūtēm; stāvēt ilgāk vienkārši nav jēgas. Šajā pozā (kad tā ir apgūta) jābūt:<ul><li>pilnīgai relaksācijai un komfortam;</li><li>nekustīgumam (stabilogrammā redzama tikai sirds un elpošanas darbība);</li><li>acīmredzamas fiziskas piepūles neesamībai;</li><li>aizvērtām acīm;</li><li>sašķiebumu neesamībai - simetrijai;</li><li>pilnīga bezsvara sajūtai;</li><li>pilnīgi mierīgai un nemanāmai elpošanai;</li><li>apziņas stāvoklim, kas tuvs Shavasanai (Līķa pozai)</li></ul>Kad tas viss ir, galvas stāja ir apgūta. Parasti pēc ieiešanas Sirsasanā jūtama asins pieplūde sejai, tajā rodas spiediens, ausis mazliet aizkrīt. Ja viss ir kārtībā, tad pēc divām trim minūtēm tas viss izklīst. Ja nē, jāiznāk no pozas, jāapguļas uz muguras, jāatslābinās un rūpīgi jāanalizē savs stāvoklis. Protams, kad sākumā stāvat tikai dažas sekundes, spiediens vienkārši nepaspēj izlīdzināties.Pēc kādām desmit minūtēm Sirsasanā var rasties sajūta, ka asinis atplūst no pēdām - nevajag gaidīt, kamēr tā kļūst nepatīkama. Visās apvērstajās pozās jāelpo tikai ar degunu; tiklīdz parādās kaut mazākā elpas trūkuma vai sirdsklauvju pazīme, nekavējoties jāiznāk no pozas. Ja pēc kāda laika kaklā jūtams sašķiebums, to nedrīkst labot tieši pozā - tas var beigties bēdīgi. Vai nu jāiznāk un pēc tam jāceļas no jauna, vai arī jāpaceļas uz rokām tā, lai galva atrautos no virsmas - tikai tad drīkst mainīt galvas novietojumu.Pēc iziešanas no Sirsasanas tūlīt pat jāapguļas Shavasanā un jāpaliek tajā vismaz pusi no pozā pavadītā laika. (V. Boiko, JIK) Sirsasanas jeb Shirshasanas prakses ietekme Senajās grāmatās Sirsasanu sauc par visu asanu karali, un pierādījumus tam nav grūti atrast. Normālās dzemdībās pirmā parādās galva, bet ekstremitātes - pēc tam. Galvaskausā atrodas smadzenes, kas vada nervu sistēmu un maņu orgānus. Smadzenes ir prāta, zināšanu, izpratnes, gudrības un spēka mājvieta. Tās ir Brahmana, dvēseles, mājoklis. Kā valsts nevar plaukt bez laba valdnieka vai konstitucionāla pārvaldnieka, tā arī cilvēka ķermenis nevar labi pastāvēt bez veselām smadzenēm.Trim gunām ir savs avots smadzenēs: galva ir sātvisko spēju centrs, kas nosaka izpratni; rumpis - radžasa īpašību centrs, kas nosaka kaislības, emocijas un darbību; zem diafragmas ir koncentrētas tamasa īpašības, kas pārvalda jutekliskās baudas, piemēram, ēdiena un dzēriena baudīšanu un seksuālos satraukumus un priekus.Regulāras Sirsasanas nodarbības nodrošina veselīgu, tīru asiņu pieplūdi smadzeņu šūnām, kas tās atjauno, asinot prātu un skaidrojot domas. Galvas stāja palīdz tiem, kam ātri iestājas garīgs nogurums. Tā nodrošina pienācīgu asins apgādi tādiem svarīgiem smadzeņu orgāniem kā hipofīze un čiekurveida dziedzeris, no kuru pareizas darbības atkarīga cilvēka augšana, veselība un dzīvotspēja.Galvas stājas prakse, ja pozu izpilda pareizi, atjauno un atdzīvina visu ķermeni. Stāvoklis «ar galvu uz leju» neitralizē parastā vertikālā stāvokļa ietekmi uz iekšējiem orgāniem, kuriem ir tieksme nosēsties, slīdēt lejup un tāpēc kļūt kūtriem. Sirsasanas stāvoklis maigi pierunā tos atgriezties jaunā dzīvē. Ķermenis kļūst silts, līdz ar pastiprinātu asins apgādi palielinās hemoglobīna saturs asinīs, uzlabojas elpošana un gremošana.Tie, kas cieš no bezmiega, atmiņas zuduma vai dzīvības enerģijas vājuma, var atgūt veselību, regulāri un pareizi izpildot šo asanu. Enerģija tajos sitīsies kā avots, plaušas iegūs spēju pretoties jebkādai klimata iedarbībai un izturēt jebkuru slodzi. Tie, kas vingrinās šajā asanā, nepazīst saaukstēšanos, klepu, tonsilītu, smakojošu elpu un sirdsklauves, un viņu ķermenis saglabā siltumu. Sirsasana kopā ar Sarvangasanas variācijām izārstē aizcietējumu. Regulāru nodarbību rezultātā paaugstinās hemoglobīna saturs asinīs.Regulāri un pareizi vingrinājumi Sirsasanā attīsta ķermeni, disciplinē prātu un paplašina garīgo apvārsni. Cilvēks kļūst līdzsvarots, pārliecināts par sevi, mierīgi pieņem ciešanas un baudas, zaudējumus un ieguvumus, kaunu un slavu, sakāves un uzvaras. (B.K.S. Aijengārs)Ar Sirsasanas palīdzību tiek izārstētas visas slimības. Pēc savas iedarbības galvas stāja aizstāj visas daudzās jogas pozas (asanas). Sirsasana veicina normālas redzes atjaunošanos, matu izkrišanas un sirmošanas apstāšanos, blaugznu izzušanu; šī asana glābj no alerģijām, dod imunitāti pret spitālību, izārstē divdesmit piecus urīnvada un urīnpūšļa slimību paveidus, specifiskas sieviešu slimības, hemoroīdus, fistulas, klepu, saaukstēšanās slimības utt. Tā pilnībā atjauno prāta spējas un izārstē visas psihisko traucējumu formas.Sirsasanu izpilda pēc visiem pārējiem vingrinājumiem; tās fizioloģiskā iedarbība nav līdz galam izpētīta. Tomēr var izteikt dažus pieņēmumus. Galvas stājā lielākā ķermeņa daļa atrodas augstāk par sirds līmeni. Tas, no vienas puses, pastiprina asins pieplūdi tām ķermeņa daļām, kas šobrīd atrodas zemāk par sirds līmeni. Normālā stāvoklī sirdij, lai apgādātu ar asinīm augstāk esošos orgānus un ķermeņa daļas, nākas pārvarēt smaguma spēku.No otras puses, galvas stājā smaguma spēka ietekmē pastiprinās venozo asiņu aizplūšana no ķermeņa apakšējām daļām, kur parasti vērojama tieksme uz sastrēgumiem.Pastiprināta asins pieplūde sirdij veicina arī spēcīgāku sirds muskuļa izstiepšanos, un pēc šādas spēcīgas izstiepšanās tas maksimāli saraujas. Rezultātā palielinās sirds sistoliskais tilpums.Pastiprinoties sirds darbībai, palielinās galvas smadzeņu, kā arī pakauša un kakla apvidus asins apgāde. Smaguma spēks veicina asins cirkulāciju. Galvas un kakla venozajiem asinsvadiem raksturīgs tas, ka tiem nav vārstuļu. Pateicoties tam, normālā ķermeņa stāvoklī venozās asinis viegli un netraucēti aizplūst no galvas, bet apakšējās ekstremitātēs tās nereti sastrēgst, izraisot tā saukto vēnu nosprostojumu. Pastiprināta arteriālo asiņu pieplūde kopā ar paaugstinātu venozo spiedienu palielina ārpusasinsvadu un ārpusšūnu šķidrumu, kas satur barības vielas, izdalīšanos no kapilāriem.Visas ķermeņa daļas, kas galvas stājas laikā nonāk zemāk par sirds līmeni, tiek ievērojami tonizētas. Īpaši spēcīgi šāda strauja asiņu bagātināšanās ar barības vielām iedarbojas uz perifēro orgānu un veidojumu darbību. Matu saknes saņem vairāk dzīvībai svarīgu vielu, kā rezultātā uzlabojas matu augšana un stāvoklis. Nepieciešamība pēc īpašas galvas ādas masāžas pie tam atkrīt.Sirsasanā arī tāds dzīvībai svarīgs ķermeņa orgāns kā galvas smadzenes atrodas zemāk par sirds līmeni. Palielināta asins pieplūde smadzenēm lieliski stimulē gļotādas, vairogdziedzera un epitēlijķermenīšu funkcijas. (D. Brahmačari) Sirsasanas jeb Shirshasanas fizioloģija - Galvas smadzeņu nervu šūnu (neironu) darbība ir stingri atkarīga no skābekļa un glikozes nokļūšanas tajās, un tie tiek atnesti ar asinīm. "Galvas poza" - sirsasana (viduslaiku tekstos to bieži dēvē par "viparita-karani-mudru") - nodrošina šo šūnu vislabāko asins apgādi, barošanu un darbību. No tā arī ārstniecība. Jo caur galvas smadzenēm var ietekmēt jebkuru orgānu.- To pašu saka indiešu pētnieka Maharši mācības aizstāvji. Jau kādus trīsdesmit gadus. Viņu nostāja ir šāda: katra smadzeņu zona kontrolē noteiktu - "savu" - ķermeņa apvidu; un, ja smadzenes ir kārtībā, nebūs arī slimību.- Patiesībā idejas autori nav Maharši sekotāji, bet gan padomju zinātnieki, Ivana Petroviča Pavlova skolas piekritēji.- Tā paša Pavlova?- Tā paša. Kaut kad 40.-50. gados viņi izveidoja mācību par kortiko-viscerālajām attiecībām (kortiko.. - nozīmē "galvas smadzeņu garoza", viscerās - "iekšējie orgāni"), sastādīja smadzeņu karti.- Iznāk, ka saikni starp iekšējiem orgāniem un smadzenēm, par ko tik ļoti mīl runāt visi šie... Maharši, atklāja mūsu fiziologi?- Jā. Bet - teorētiski. Indiešu zinātnieki, acīmredzot, tam ir piegājuši no praktiskās puses.- Bet nostāvēt uz galvas... ir pa spēkam nebūt ne katram.- Pa spēkam ir katram. Cita lieta, ka dažiem galvas stāja ir kontrindicēta. Tas attiecas pirmām kārtām uz tiem, kas pārcietuši galvas smadzeņu traumas. Turklāt, ja mugurkaula kakla daļa ir vāja, arī nāksies iztikt bez šīs pozas. Visiem pārējiem tā ir pieejama. Taču, precīzi ievērojot ieteikumus. Tā, ja kāds iedomāsies pastāvēt uz galvas no rīta vai, vēl jo vairāk, "ar paģirām", viņš, maigi izsakoties, kļūdīsies.- Tas ir, ar alkohola lietošanu "galvas poza" nav savienojama?- Gluži otrādi. Sirsasana alkoholiķim ir glābiņš. Jo viens no "galvas pozas" tiešajiem efektiem ir šāds: pēc klasiskas izpildes veselu diennakti būs nepatīkami dzert alkoholu. Bet regulāra galvas stāja atbrīvo no atkarības. Taču izpildīt to vajag vakarā. Un ar skaidru galvu.- Bet kuram no "atturībniekiem" tā ieteicama vispirms?- Sklerotiķiem un cilvēkiem, kas cieš no senilas plānprātības, jo tā uzlabo smadzeņu asinsriti.- Jūs tagad, laikam, tāpēc tik veikli atbildat, ka stāvat ar kājām gaisā un jums ir laba smadzeņu asins apgāde.- Nē. Asins pieplūde galvai notiek tikai uzreiz pēc iziešanas no asanas - atslābināšanās (relaksācijas) laikā. Tagad asins pieplūdes nav. Gluži otrādi - izpildes laikā mēs novērojam arteriālās pieplūdes galvai pārtraukšanu. Jo galvaskausa tilpums ir ierobežots. Un tas nozīmē, ka papildu asinis nav kur uzņemt. Nav vietas.- Bet kāpēc tad, atvainojiet, vaigs ir purpursarkans?- Seja piesarkst nevis arteriālo asiņu pieplūdes dēļ, bet tāpēc, ka apgrūtināta venozo asiņu aizplūde. Tāpēc nav nemaz tik svarīgi, cik ilgi jūs šajā pozā nostāvēsiet. Galvenais ir tai sekojošā relaksācija.- Vai var stāvēt arī pusstundu?- Nē. Ilgāk par piecām minūtēm nevajag. Un arī tad tikai pilnmēness dienās vai "dilstošā Mēnesī". Bet jaunā mēnesī un "augošā Mēnesī" - ne vairāk par vienu minūti.- Tas jau smaržo pēc kaut kādas mistikas.- "Smaržo" tiem, kam nav priekšstata par Mēness ietekmi uz biosfēru. Kaut arī pētījumi ir veikti. To nav vienkārši izskaidrot. Nu, ja rupji, tad pilnmēness laikā Mēness mums ir tuvāk, tas it kā "pievelk" asinis, un šajās dienās ir noderīgi aktivizēt ķermeņa augšdaļu. Bet jaunā mēnesī asinis "jūtas labāk" iegurņa apvidū, kas arī būs jānoslogo.- Tiem, kas nekad nav mēģinājuši stāvēt uz galvas, sākumā vajadzētu pamēģināt pie sienas?- Nekādā gadījumā. Trenēties vajag, paļaujoties tikai uz sevi. Pretējā gadījumā jūs arī turpmāk vienmēr ar kājām meklēsiet "sienu".- Tā taču var nokrist.- Jā. Bet citādi nesanāks. Nāksies patrenēties.- Fiziski vingrinājumi prasa iepriekšēju iesildīšanos, turklāt ne tikai muskuļu. Pirms fiziskās kultūras nodarbībām nepieciešams sasildīt organismu, paaugstināt pulsu... Varbūt arī pirms galvas stājas - papietupties, paskriet, pavicināt rokas?- Jums taisnība. Pirms nostāties uz galvas, tā ir jāsagatavo. Šim nolūkam nebūs slikti iekāpt ar kājām bļodā ar ledainu ūdeni. Uz kādām 5 sekundēm. Asinis tieksies uz galvu. Skriet un pietupties nevajag. Ar to jūs tikai "pagriezīsiet asinis" uz kājām.Ūdens procedūras var aizstāt ar vieglu pieklauvēšanu pa galvu. Ar plaukstiņām. Līdz skaidrai sajūtai, ka vibrācija pārnesas galvaskausa iekšienē. To labāk darīt, stāvot ceļos (sēžot uz papēžiem), tieši pirms noliekšanās.- Un tomēr... Dažiem pat noliekties ir vesela lieta. Asinis "iesitas" galvā, gadās, ka sejā durstās. Bet apgriezties ar kājām gaisā šādiem cilvēkiem ir nedzirdēts pārbaudījums, ko pavada virkne nepatīkamu sajūtu.- Nepatīkamām sajūtām nav jābūt. Ja tādas parādījušās, no pozas jāiznāk. Tas nozīmē, ka neesat pienācīgi sagatavojies. Pamēģiniet visu no jauna: samitriniet kājas ar ledainu ūdeni un pieklauvējiet pa galvu. Drošības pēc. Turklāt netraucēs apēst karoti sinepju. Pēc Avicennas domām, tās paplašina galvas smadzeņu asinsvadus.- Nu labi. Pieņemsim, sagatavojāties. Noliecāties. Iztaisnojāt ķermeni, kājas. Nepatīkamu sajūtu nav. Bet vai gados vecākam cilvēkam pietiks spēka noturēties šajā stāvoklī?- Galvas smadzeņu nervu šūnu (neironu) darbība ir stingri atkarīga no skābekļa un glikozes nokļūšanas tajās, un tie tiek atnesti ar asinīm. "Galvas poza" - sirsasana (viduslaiku tekstos to bieži dēvē par "viparita-karani-mudru") - nodrošina šo šūnu vislabāko asins apgādi, barošanu un darbību. No tā arī ārstniecība. Jo caur galvas smadzenēm var ietekmēt jebkuru orgānu. Jāpierod koncentrēt uzmanību uz to, lai nebūtu koriģējošu kustību. Tas ir, kad jūs cenšaties nenogāzties, tas nozīmē, ka neesat apguvis sirsasanu.- Vai sievietēm stāvēt uz galvas ir grūtāk? Viņu ķermeņa lejasdaļa taču ir masīvāka.- Ja viņas sasprindzināsies un mēģinās "balansēt", tad, laikam, grūtāk. Bet, ja pozu izpilda pareizi, gabarīti nekādu lomu nespēlē.- Celties vajag uz pieres vai uz galvvidus? Vai uz pašas virsotnes?- Balsta punkts ir starp galvvidu un pieri - divu pirkstu attālumā no matu augšanas sākuma. Bet, lai kaulā nerastos sāpīgas sajūtas, vajadzīga "starplika" - starp galvvidu un grīdu - roku veidā ar savītiem pirkstiem. Daļa svara tiek pārnesta uz rokām. Tāds nu sanāk savdabīgs "punkts": galvas kauls plus plaukstas, kas aptver galvu mazliet aizmugurē. Bet divi pārējie balsta punkti ir elkoņi. Taču, atkārtoju, galvenais "galvas pozā" ir tai sekojošā relaksācija. Tajā izpaužas viss tas, ko mēs gaidām. To dara šādi: guļot uz muguras, izstiepuši rokas un kājas, pilnībā atslābstam, ieelpojam un izelpojam, iztēlojoties, ka gaiss pamet organismu nevis caur degunu, kā tas patiesībā notiek, bet caur kāju pirkstiem; nākamā izelpa - "caur potīti"; tad - "caur ceļgaliem", "caur cirkšņiem", "caur anusu", "caur plaukstām", "caur elkoņiem", "caur apkakles zonas apvidu", "caur nabas apvidu", "caur sirds apvidu", "caur zoda galu", "caur lūpām", "caur deguna galu", "caur punktu starp uzacīm", "caur galvas "avotiņa" apvidu", "caur galvvidu". Viss. Tagad ieklausīsimies savā ķermenī. Ja ir diskomforts un vēlme piecelties, tad relaksācija nav izdevusies. Bet, kad celties negribas - pavisam - tad darbs ir padarīts.- Cik reižu dienā jūs ieteiktu stāvēt uz galvas?- Vienu.- Un pēdējais. Gadās, ka cilvēkam galvas smadzeņu trauma savienojas ar tieksmi uz pudelīti. Bet mugurkaula kakla daļas vājums - ar senilu plānprātību.- Tad galvas stāja jāaizstāj ar ardha-kurmasanu (lūgšanas noliekšanās pozu). (R. Minvalejevs, AiF) Salamba Sirsasanas I jeb Shirshasanas I variācijas 1. variācija: Salamba Sirsasana II1. Izklāt uz grīdas četrkārt salocītu segu un nostāties tai blakus uz ceļiem.2. Nolikt uz grīdas labo plaukstu pie labā ceļgala, bet kreiso - pie kreisā, paralēli vienu otrai, ar pirkstiem galvas virzienā. Attālums starp plaukstām nedrīkst pārsniegt plecu platumu.3. Pavirzīt ceļgalus pie galvas un novietot galvvidu segas vidū.4. Pārliecinājies, ka galvas stāvoklis ir pareizs un stingrs, iztaisnot kājas, paceļot ceļgalus no grīdas. Kāju pirkstus pavirzīt vēl tuvāk galvai, papēžus iespiest grīdā, turot muguru taisnu.5. Izstiept mugurkaula dorsālo daļu, spiežot krūtis uz priekšu; palikt šajā stāvoklī dažas sekundes, veicot 3-4 elpas.6. Izelpot, maigi atgrūsties no grīdas un, saliecot ceļgalus, pacelt kājas no grīdas. Abas pēdas jāpaceļ vienlaikus. Nostiprinājies šajā stāvoklī, izstiept kājas augšup, izelpot, izstiept kāju pirkstus augšup, savilkt ceļgalus un balansēt.7. Balansēšanas laikā uz grīdas atrodas tikai galvvidus un abas plaukstas. Apakšdelmus no plaukstu locītavām līdz elkoņiem turēt perpendikulāri grīdai un paralēli vienu otram. Roku augšdaļas no elkoņa līdz plecam turēt paralēli grīdai un vienu otrai.8. Tālāk sekot Salamba Sirsasanas I norādījumiem tiem, kas apguvuši balansēšanu.2. variācija: Salamba Sirsasana III1. Nostāties uz ceļiem pie segas, izvirzot tos apmēram 30 cm plati.2. Plaukstas izgriezt un nolikt uz segas starp ceļgaliem, ar pirkstiem pret pēdām. Apakšdelmus no plaukstu locītavām līdz elkoņiem turēt perpendikulāri grīdai un paralēli vienu otram. Attālums starp plaukstām nedrīkst pārsniegt plecu platumu.3. Novietot uz segas galvvidu tieši aiz plaukstu locītavām, ar pieri pret to iekšpusi. Galva jānovieto tieši vidū starp plaukstām tā, lai galvvidus atrastos vienādā attālumā no uz grīdas guļošajām plaukstām.4. Stingri spiest plaukstu locītavas un plaukstas lejup. Izelpot, pacelt pēdas no grīdas, izstiept kājas augšup perpendikulāri grīdai un balansēt. Elkoņus neizplest, bet tuvināt tos, cik vien iespējams.5. Balansēt šajā stāvoklī vienu minūti, elpojot normāli, tad izelpot un maigi nolaist kājas uz grīdas.6. Iemācījies noturēt līdzsvaru šajā Sirsasanas veidā, pamēģināt tuvināt plaukstas, cik vien iespējams, tā lai plaukstu malas un mazie pirkstiņi saskartos. Tāpat jāiemācās turēt kājas taisnas, ceļot tās stājā un nolaižot, neliecot ceļgalus. Šis Sirsasanas variants māca stingri un droši noturēt līdzsvaru.