Parivritta Trikonasana (Izgrieztā trijstūra poza)

<h2> Parivritta Trikonasana. Apgrieztā trijstūra poza</h2>

"Parivritta" nozīmē pagriezts, izvērsts apkārt vai atpakaļ, "trikona" - trijstūris. Šī ir izvērstā trijstūra poza. Tā ir pretēja Utthita Trikonasanai (Izstieptā trijstūra pozai).

Parivritta Trikonasanas īss apraksts

1. Nostājieties Tadasanā (Kalna pozā).
2. Ieelpojot ar lēcienu izpletiet kājas apmēram viena metra attālumā un paceliet rokas uz sāniem tā, lai tās būtu vienā līnijā ar pleciem.
3. Pagrieziet labo pēdu par 90° uz sāniem, bet kreiso - nedaudz uz iekšu. Saspringdiniet ceļgalus un augšstilbus. Veiciet vienu vai divas ieelpas.
4. Izelpojot pagrieziet rumpi pa labi tā, lai kreisā roka būtu vērsta pret labo kāju.
5. Novietojiet kreisās plaukstas pirkstus uz grīdas pie labās pēdas ārējās malas.
6. Paceliet labo roku augšup tā, lai tā būtu vienā līnijā ar kreiso roku.
7. Pagrieziet galvu un skatieties uz labo plaukstu.
8. Šī ir gala pozīcija. Elpojiet normāli, palieciet šajā stāvoklī 20-30 sekundes. Turklāt:
      (1) turiet abas kājas saspringtas; 
      (2) ievelciet uz iekšu kreiso lāpstiņu un saglabājiet plati atvērtu krūškurvi;
      (3) abām rumpja malām jābūt paralēlām un vienā līnijā ar labo kāju;
      (4) rumpim jābūt vienā līnijā no gūžām līdz galvai. 
9. Ieelpojiet, paceliet kreiso plaukstu no grīdas un pārejiet atpakaļ sākuma stāvoklī, pagriežot labo pēdu uz iekšu. 
10. Atkārtojiet vingrinājumu uz kreiso pusi un atgriezieties Tadasanā.

Īpašas piezīmes:

(1) Griežot rumpi, pagrieziet kreiso augšstilbu un ceļgalu uz iekšu, kā arī kreiso gūžas locītavu tā, lai mugurkauls pagrieztos vēl vairāk.
(2) Turiet abas kājas stingras, lai labi izvērstu iegurņa apvidu.
(3) Stiepiet rumpi galvas virzienā tā, lai vēdera muskuļi ne tikai grieztos, bet arī virzītos uz krūtīm.

Parivritta Trikonasanas izpildes smalkumi:

Lai pastiprinātu vingrinājuma iedarbību, gala fāzē var nedaudz pārnest ķermeņa svaru uz apakšējās rokas plaukstas locītavu un, balstoties uz tās, radīt papildu spēku mugurkaula skrūvēšanai, izvēršot rumpi plaknē, kas ir perpendikulāra grīdas virsmai.
Galva, rumpim noliecoties, pagriežas uz augšup paceltās rokas pusi, uzdodot mugurkaula skrūvējumu. Tā tiek izpildīta prasība novietot rokas vienā vertikālā taisnē un tiek radīts liels spriegums mugurkaula pamatnē un kāju gūžas locītavās.
Izpildot Parivritta Trikonasanu, sajūtiet enerģētisko saikni starp abām plaukstām.
Augšā esošā roka tiecas augšup, izstiepjot krūškurvi.
Ieelpas ilgums ir vienāds ar izelpas ilgumu, elpas aizture pēc izelpas ir maksimāla.
Ja lokanība ir vāja, roku balstiet uz nepieciešamā augstuma paliktņa.

Parivritta Trikonasanas detalizēts apraksts

Parivritta Trikonasana ir «apgrieztā trijstūra» poza. Sākumā to izdevīgāk izpildīt arī pie sienas, nostājoties pret to ar seju un krūtīm gandrīz cieši klāt. Ar izelpu jānoliecas, skrūvējot plecus par simt astoņdesmit grādiem, un, atkal ar lāpstiņām pieskaroties sienai, jānovieto kreisās rokas plauksta uz grīdas pie labās pēdas malas tā, lai to ārējās malas saskartos, turklāt pirkstu gali atrodas vienā līmenī. Ja līdz grīdai kaut kādu iemeslu dēļ aizsniegties nav iespējams, kreisā roka jābalsta pret labo kāju vai arī pret mākslīgu balstu, teiksim, uz zem tās paliktu grāmatu kaudzi.
Turklāt jostasvietā par simt astoņdesmit grādiem izskrūvētā rumpja mugura ar lāpstiņām un visu savu augšdaļu pēc iespējas ir piespiesta sienai, labā roka pa to aiziet zenītā. Ja abas lāpstiņas šādā stāvoklī nespēj nonākt saskarē ar sienu, tad vienkārši jāstāv, kā sanāk, ar ne līdz galam izgrieztu rumpi, piespiežoties vertikālajam balstam galvenokārt ar kreiso plecu.
Šajā asanā ir būtisks atspiediens ar plaukstu pret grīdu (vai ar roku pret kāju), lai rastos tendence rumpim atkal izvērsties kāju plaknē, tikai ar pilnībā izgrieztu augšējo joslu.
Liekties vajag kā parasti - bez steigas un ar izelpu. Pēc tam jāseko, lai spēks, kas rodas, balstoties uz rokas, netraucētu elpošanas dabiskumu, spontāni izmainījušos amplitūdu un biežumu. Vēders ir izgriezts, pilnīgi atslābināts un saskaras ar labās kājas augšstilba iekšējo virsmu. Ideālā gadījumā tas ir piespiests tai tā, ka starp tiem vispār nav atstarpes. Seja ir pagriezta uz augšu, tāpat kā «tiešajā trijstūrī», skatiens fiksē labās rokas īkšķi.
Vispār «stāvošajās» asanās var izmantot tā saukto pusprincipu, kura būtība ir tāda, ka, iegājis pozā, jūs, pat pieklājīgi izpildot šo formu, necenšaties uzreiz «ieplūst» tās galīgajā izpausmē. Pusi noturēšanas laika var pavadīt melnrakstiskās aprisēs, sekojot elpai un atslābinoties, bet, kad ķermenis ir «ietecējis», kļuvis plastisks, forma jāizsmeļ līdz šodien iespējamajai robežai.
Pēdu novietojums un to stāvoklis abās «Trikonasanās» ir praktiski identisks, ieskaitot tādu sīkumu, ka nedaudz vairāk noslogota ir tieši tā kāja, uz kuras pusi tiek veikta noliekšanās. Turklāt gūžas locītavu darbs «tiešajā» un «apgrieztajā» «trijstūrī» ir pilnīgi atšķirīgs. (V. Boiko, JIK)

Parivritta Trikonasanas prakses efekts

Fizioloģiskā iedarbība: Parivritta Trikonasana tonizē kāju muskuļus, stiprina skeletu, palielina krūškurvja kustīgumu. Padara lokanākus un elastīgākus augšstilbus un mugurkaulu. Stiprina un atjauno nervu sistēmu. Novērš skrimšļaudu pārkaulošanos un sāļu nogulsnēšanos. Izlabo nelielas apakšējo ekstremitāšu deformācijas. Stiprina potītes un attīsta krūtis. Trenē vestibulāro aparātu un uzlabo plaušu darbu, attīra asinis.
Terapeitiskā iedarbība: Mazina sāpes mugurā un kaklā, ārstē osteohondrozi. Pasargā no muguras lumbago un sēžas nerva neiralģijas. Paātrina atveseļošanos pēc infekcijas slimībām. Veicina organismā uzkrājušos indīgo vielu izvadīšanu. Sniedz atvieglojumu menstruālo traucējumu gadījumā. Novērš pinnes, augoņus un izsitumus, piešķir sārtumu ādai vispār un sejas ādai jo īpaši. Sniedz atvieglojumu galvassāpju un asinsspiediena traucējumu gadījumā.
Parivritta Trikonasanai ir terapeitiska ietekme skoliozes un muguras lejasdaļas artrīta, plecu locītavu artrīta, nelielas skriemeļu nobīdes, išiasa, visu veidu plakanās pēdas un paaugstināta skābuma gadījumā. Šo asanu sekmīgi izmanto, lai novērstu pārslimota poliomielīta sekas, un dažos cerebrālās triekas gadījumos, taču vienīgi tad, ja atlieku parādības ir pietiekami mēreni izteiktas, un pieredzējuša ķermeņa jogas speciālista vadībā.

Seane Corn par Parivritta Trikonasanu

"Man ir skolioze, tāpēc viena mugurkaula puse ir saspiesta. Kad es izpildu Parivritta Trikonasanu uz “problemātisko” pusi, man nākas balstīties uz grīdas ar pirkstu galiem vai izmantot ķieģeli, lai panāktu nepieciešamo mugurkaula izstiepumu. Turklāt es jūtu spēcīgu fizisku sastingumu un emocionālu diskomfortu. Tomēr, izņemot tās dienas, kad koncentrējos uz atjaunojošām asanām, es vienmēr iekļauju Parivritta Trikonasanu savā praksē, jo zinu, ka tā ir viens no maniem labākajiem skolotājiem.
Kā sagatavošanos pozai es izpildu Saules sveicienu (Surya Namaskar), lai sasildītu ķermeni, pēc tam izstiepšanas asanas un vienkāršu sēdus skrūvējumu sēriju. Dažkārt es pozā ieeju, iepriekš izpildot Parsvottanasanu ar rokām uz grīdas, vai vienu no pozas modifikācijām: saliecu priekšējo kāju ceļgalā, lai labāk koncentrētos uz rumpja izvēršanu. Parivritta Trikonasana neapšaubāmi ir iemācījusi man pazemību un pacietību. Agrāk, ja kaut kas sagādāja man neērtības, es labprātāk vienkārši aizgāju. Tagad, jo nopietnāku izaicinājumu man met dzīve, jo interesantāk ir meklēt atbildes uz jautājumiem: “Kāpēc es pretojos?” un “Ko šī situācija var man iemācīt?”." (Yoga Journal)