Parighasana (Vārtu aizbīdņa poza)
<h2> Parighasana. Aizbīdņa, šķērskoka poza</h2>
<p>Vārds "parigha" nozīmē šķērskoku, sija, ko izmanto vārtu aizslēgšanai. Ķermenis šajā pozā atgādina aizbīdni, ar kuru aizslēdz vārtus, - no tā arī nosaukums.</p>
<strong> Parighasanas īss apraksts </strong>
<p>1. Nostāties ceļos, savienojot potītes.</p>
<p>2. Izstiept labo kāju pa labi un turēt to vienā līnijā ar rumpi un kreiso ceļgalu. Labo pēdu pagriezt pa labi, turot kāju stingru un neliecot ceļgalā.</p>
<p>3. Ar ieelpu izplest rokas uz sāniem. Veikt divas ieelpas un izelpas.</p>
<p>4. Izelpot, virzīt rumpi un labo roku lejup pretī izstieptajai labajai kājai. Labo apakšdelmu nolikt uz labā apakšstilba, labo plaukstu - uz potītes, plaukstu uz augšu. Labā auss tad gulēs uz labās rokas augšpuses. Novietot kreiso roku pāri galvai un ar kreiso plaukstu aizsniegties līdz labajai. Kreisā auss tad pieskarsies kreisās rokas augšpusei.</p>
<p>5. Palikt šajā stāvoklī 30-60 sekundes, elpot normāli.</p>
<p>6. Ieelpot, atgriezt rumpi un rokas 3. pozīcijā. Saliekt labo kāju un nostāties uz abiem ceļgaliem, atkal savienojot potītes.</p>
<p>7. Atkārtot pozu uz otru pusi, vārdu "labais" aizstājot ar "kreisais" un otrādi. Poza tiek noturēta vienādu laiku uz abām pusēm.</p>
<p>Kontrindikācijas: cirkšņa trūce un starpribu neiralģija.</p>
<strong>Parighasanas detalizēts apraksts </strong>
<p>Asanu praksē mēs galveno uzmanību veltām ķermeņa priekšējai un aizmugurējai virsmai, bieži atstājot novārtā rumpja sānus. Tā krūškurvi mēs aktīvi atveram atliecienos atpakaļ un stāvpozās, bet ķermeņa aizmugurējo virsmu pagarinām noliecienos uz priekšu. Turpretī rumpja sānu muskuļi nodarbības laikā bieži tiek iesaistīti tikai “starp citu”. Šāda netīša izvēlība ir likumsakarīga: ķermeņa priekšpusi mēs regulāri redzam spoguļa atspulgā, bet aizmugure nereti atgādina par sevi ar sāpēm jostasvietā. Taisnīgumu palīdzēs atjaunot regulāra Parighasanas (Aizbīdņa pozas) izpilde. Tajā palielinās starpribu muskuļu elastība, kā rezultātā ribas kļūst kustīgākas, tātad rodas papildu telpa plaušām un elpošana kļūst pilnīgāka un dziļāka.</p>
<p>Turklāt, atšķirībā no citām stāvpozām - tieši šai asanu klasei pieder Parighasana, - balsta laukums šeit ir lielāks. Šādā stāvoklī ir ievērojami vieglāk saglabāt līdzsvaru un pilnībā koncentrēties uz iegurņa atvēršanu. Tieši tāpēc Aizbīdņa poza tiek uzskatīta par lielisku sagatavošanos Utthita Parsvakonasanai (Sānu izstiepuma pozai) un Trikonasanai (Trijstūra pozai). Vēl viens Parighasanas nopelns ir tas, ka intensīvs mugurkaula izstiepums šeit apvienojas ar vieglu skrūvējumu, kas sākas vēdera apvidū un vienmērīgi izplatās pa visu mugurkaulu. Šo smalko kustību ir svarīgi iemācīties izpildīt pareizi, jo tā ir klāt visos skrūvējumos un nosaka to efektivitāti.</p>
<p>Aizbīdņa pozu ir vērts iekļaut ikdienas kompleksā, ja muguras muskuļi vēl nav pietiekami elastīgi. Asana palīdz stabilizēt muguras lejasdaļu, tādējādi novēršot sāpīgas sajūtas jostasvietā. Parighasana labi izstiepj vēdera slīpos muskuļus, padarot vidukli slaidāku. Turklāt poza palielina gūžas locītavu kustīgumu, pagarina augšstilba aizmugures muskuļus, aktivizē vēdera dobuma orgānu darbību un padara mugurkaulu lokanu.</p>
<table>
<tr>
<td>
<p><strong>nepareizi </strong><br />
Neizvirziet gūžu uz sāniem.</p>
</td>
<td>
<p><strong>nepareizi</strong><br />
Neļaujiet krūškurvim saspiesties.</p>
</td>
<td>
<p><strong>pareizi </strong><br />
Stiepiet roku tieši virs auss.</p>
</td>
</tr>
</table>
<p>Pirms sākat apgūt Parighasanu, izpildiet vienkāršu vingrinājumu. Apgulieties uz muguras, salieciet kājas ceļgalos, pēdas uz grīdas. Novietojiet plaukstas uz apakšējām ribām. Aizveriet acis un vērojiet elpas plūdumu. Sajūtiet, kā ieelpā ribas paceļas un izplešas uz sāniem, bet izelpā - maigi nolaižas. Palieciet tā vairākus elpas ciklus. Pēc tam, palīdzot sev ar rokām, izejiet no pozas.</p>
<strong>Parighasanas apguve</strong>
<p>Kā iesildīšanos izpildiet saiti Kaķis - Govs. Nostājieties četrrāpus, ar izelpu noapaļojiet muguru, bet ar ieelpu izlieciet to. Pēc tam vairākas reizes pārejiet no Balasanas (Bērna pozas) Suņa pozā ar galvu uz leju. Tas palīdzēs sasildīties un izstiept roku un kāju muskuļus. Pēc tam atpūtieties Bērna pozā vairākus elpas ciklus.</p>
<p>Lai sāktu apgūt Parighasanu, novietojiet uz paklājiņa salocītu segu un nolaidieties uz ceļgaliem, izvietojot tos iegurņa platumā. Pārliecinieties, ka gūžas locītavas atrodas tieši virs ceļgaliem, bet augšstilbu kauli ir paralēli viens otram un perpendikulāri grīdai. Piespiediet pēdas pacēlumu un apakšstilbus pie grīdas. Stiepiet kāju pirkstus. Maigi virziet vēdera lejasdaļu augšup un pretī mugurkaulam, bet astes kaulu - lejup. Ar izelpu piespiediet apakšstilbus pie grīdas, bet ar ieelpu stiepieties augšup, pagarinot mugurkaulu.</p>
<p>Izstiepiet labo kāju pa labi. Nolieciet pēdu uz grīdas vienā līnijā ar kreisās kājas ceļgalu. Labais ceļgals un augšstilba priekšējā virsma ir pagriezti pret griestiem. Centieties pēc iespējas ciešāk piespiest labās pēdas zoli pie grīdas. Atspiežoties ar labo pēdu, velciet labās kājas muskuļus uz iegurņa pusi un ievelciet augšstilba kaula galviņu gūžas locītavā. Turiet kreiso augšstilbu perpendikulāri grīdai, piespiediet kreisās kājas ceļgalu, apakšstilbu un pirkstus pie grīdas.</p>
<p>Ar ieelpu izstiepiet rokas uz sāniem ar plaukstām uz leju. Maksimāli paplašiniet krūškurvi, taču sekojiet, lai apakšējās ribas neizvirzītos uz priekšu. Saglabājot mugurkaulu garu, nolieciet rumpi pa labi, veicot noliekšanos no gūžas locītavas. Padziļiniet priekšējā cirkšņa kroku, palīdzot sev ar labās rokas plaukstu. Maigi skatieties uz priekšu. Virziet plecus prom no galvas. Tuviniet nabas iedobes apvidu mugurkaulam un vienlaikus pagariniet muguras lejasdaļu, virzot astes kaulu pret grīdu.</p>
<p>Nolaidiet labo plaukstu uz augšstilba, apakšstilba, potītes vai ķieģeļa. Izvēlieties to stāvokli, kurā jums būs ērti. Turklāt sekojiet, lai labais sāns nesaspiestos. Tagad izstiepiet kreiso roku augšup un nolaidiet to pāri galvai ar plaukstu uz leju. Elpojiet dziļi un mierīgi, vērojot, kā paplašinās krūškurvis. Pakāpeniski lieciet zemāk, tuvinot rumpi labajam ceļgalam. Ar katru ieelpu pagariniet mugurkaulu un vērojiet, kā zemes pievilkšanās spēka ietekmē noliekšanās kļūst dziļāka.</p>
<p>Tagad, kad esat sasnieguši maksimālo izstiepumu, sāciet maigi skrūvēties no mugurkaula pamatnes, palīdzot sev ar labo roku. Neļaujiet iegurnim krist uz priekšu vai atgāzties atpakaļ. Izvērsiet rumpi, sākot ar vēdera apvidu, pēc tam pagrieziet pret griestiem krūškurvi un tikai pašās beigās pagrieziet galvu un paskatieties uz kreiso bicepsu. Palieciet šajā stāvoklī, virzot izelpas uz kreiso apakšējo ribu apvidu.</p>
<p>Tagad ar izelpu izejiet no pozas. Pilnībā atslābinieties Bērna pozā. Pēc tam pieceļieties, salīdziniet sajūtas ķermeņa labajā un kreisajā pusē un sagatavojieties izpildīt Parighasanu uz otru pusi. (Yoga Journal)</p>
<strong> Parighasanas variācijas </strong>
<strong>1. variācija</strong>
<p>Lai pastiprinātu augšstilba aizmugures muskuļu un cirkšņu izstiepumu, izpildiet Parighasanas variāciju. Iegājuši pozā, nolieciet izstieptās kājas pēdu uz papēža. Ja ķermenis ir lokans, satveriet pēdas pirkstus. Pavelciet tos uz sevi, padziļinot noliecienu. Lai būtu vieglāk noturēt rumpi vienā plaknē, pamēģiniet izpildīt pozu ar seju pret sienu.</p>
<p>Iespējams, izpildīt asanu pa labi būs vieglāk un patīkamāk nekā pa kreisi vai otrādi. Iemesls var būt iekšējo orgānu stāvoklis: izstiepums pa labi stimulē aknas, bet pa kreisi - liesu. Īpaši spēcīga sajūtu atšķirība mēdz būt skoliozes gadījumā. Poza palīdzēs koriģēt izliekumu, ja jūs uzmanīgi ieklausīsieties savā ķermenī, izvairoties no sasprindzinājuma. (Yoga Journal)</p>
<strong>2. variācija</strong>
<p>Sākuma stāvoklis: viena kāja ir saliekta ceļgalā un ar to balstās pret grīdu. Turklāt rumpis un balsta augšstilbs atrodas vertikālā stāvoklī. Pretējā kāja ir atstatīta sāniski rumpja plaknē, paliekot ceļgalā taisna, tās pēda slīpi stāv uz grīdas. Pēc tam tās pašas puses roka jānolaiž uz ceļgalā taisnās kājas, bet otra jāpaceļ augšup. Saglabājot rumpi kāju plaknē ar minimālu tā sašķiebumu, jālaižas lejup uz taisnās kājas pusi. Tās pašas puses roka slīd pa kāju uz tās pēdu. Otra roka no augšējā stāvokļa nolaižas uz to pašu, ceļgalā taisno kāju un uz rokas, kas pa to slīd. (V. Boiko, JIK)</p>
<strong>3. variācija - Aštanga jogā</strong>
<p>Šī variācija ir ļoti līdzīga Parivritta Janu Sirsasanai (Izvērstajai galvas-pie-ceļgala pozai). Galvenā atšķirība ir tā, ka šajā Parighasanas variācijā saliektās kājas apakšstilbs atrodas aiz ķermeņa, turpretī Parivritta Janu Sirsasanā šī pati kāja atrodas priekšā.</p>
<strong>4. variācija - Viparita Virabhadrasana (Apgrieztā karotāja poza)</strong>
<strong> Parighasanas prakses efekts </strong>
<p>Parighasanā ķermenis iegūst dīvainu formu, kas tomēr iesaista muguras lejasdaļas un iegurņa savienojumu muskuļus un saites tā, kā tie nekad un nekur citur nestrādā. Tiek izstiepts iegurņa apvidus. Viena vēdera apvidus puse tiek izstiepta, bet otra no sāniem saspiesta. Tas veicina vēdera dobuma muskuļu un orgānu pareizu darbību un neļauj vēdera ādai nokarāties. Mugurkaula sānu noliekumi palīdz cilvēkiem ar grūti kustīgu muguru.</p>