Niyama
<h2> Nijama</h2><p>“Nijama” nav savaldīšana, bet gan ceļi; tās ir mūsu īpašības, kuras jāattīsta un kurās jāvirza enerģija. Apgūstot Jamu, apziņa atbrīvojas no nepareiziem stāvokļiem, kļūst tukšāka, un "netikumu" vietā nāk "Nijamas" tikumi</p><p><strong>Pieci “Nijamas” pamatprincipi: </strong></p><p><strong>Šauča</strong> - tīrība</p><p><strong>Santoša</strong> - apmierinātība</p><p><strong>Tapasja</strong> - pašierobežošanās</p><p><strong>Svādhjāja</strong> - sevis izzināšana</p><p><strong>Īšvara pranidhāna</strong> - Dieva pielūgšana (dievbijība)</p><p><strong>S</strong><strong>eptiņi "Nijamas" papildprincipi:</strong></p><p>Saumanasja (saumanasya) - Labvēlības princips</p><p>Man-dhatar (man-dhatar) - Pārdomātības princips</p><p>Nirāga (niraga) - Bezkaislības princips</p><p>Avaša (avasa) - Neatkarības princips</p><p>Mantra-vid (mantra-vid) - Mantru zināšanas princips</p><p>Damsanavant (damsanavant) - Neparasta spēka piemitības princips</p><p>Nišpratidvandva (nispratidvamdva) - Pretinieku neesamības princips</p><p><strong> Pirmā Nijama Šauča (tīrība) </strong></p><p>Ķermeņa, prāta un apkārtējās vides tīrība ir ļoti svarīga enerģijas saskaņošanai. Kāds Indijas svētais, Svāmi Čidānanda, reiz apciemoja Anandu un, ieraudzījis dārzā nomestu sarūsējušu lejkannu, piezīmēja: “Jums to vajadzētu pacelt un nokrāsot. Zemākās būtnes pievelk atkritumi.” Spēks, kas nāk līdz ar nevainojamu tīrību, ir dievišķa vienaldzība pret lietām, kas attiecas uz ķermeni.</p><p><strong> Otrā Nijama - Santoša (apmierinātība) </strong><br />Pieņemt lietas tādas, kādas tās ir, un būt apmierinātam - tā ir augstākā tikuma pakāpe. Tomēr tas nenozīmē, ka jākļūst apātiskiem vai slinkiem. Spēks, kas nāk līdz ar nevainojamu apmierinātību, ir augstākā svētlaimes pakāpe.</p><p><strong> Trešā Nijama - Tapasja (pašierobežošanās) </strong></p><p>Mums jāiemācās būt savu “gribu” un “negribu” saimniekam un jāprot novest iesākto līdz galam. Tradicionāli šī nijama nozīmē mūsu pašierobežošanās un askēzes spēju pilnveidošanu - Indijas rakstos ir daudz stāstu par svētajiem, kas, pildot šo nijamu, ieguva maģiskus spēkus. Taču, kaut arī pirmajā mirklī šķiet, ka domāts spēks attiecībā pret apkārtējo pasauli, dziļāk ieskatoties kļūst skaidrs, ka viņi runāja par spēku attiecībā pret savu neziņu. Nevainojami pildot šo nijamu, nāk dažādi psihiski spēki.</p><p><strong> Ceturtā Nijama - Svādhjāja (sevis izzināšana) </strong></p><p>Sevis vērošana ļauj mums ieraudzīt Dievu sevī. Nav vajadzības sevi un savas īpašības nosodīt; vienkārši jāizkopj spēja saglabāt pilnīgi skaidru prātu un objektivitāti. Bez sevis vērošanas virzība garīgajā ceļā ir gandrīz neiespējama. Spēks, kas nāk līdz ar nevainojamu sevis izzināšanu, ir tā Dieva aspekta redzēšana, kuru jūs pielūdzat.</p><p><strong> Piektā Nijama - Īšvara pranidhāna (dievbijība) </strong></p><p>Dievbijība novirza sirds dabisko mīlestību no pasaulīgiem objektiem uz Dievu. Garīgajā ceļā tā ir pilnīgi nepieciešama īpašība. Ja dievbijība ir pietiekami spēcīga, mērķi iespējams sasniegt pat bez tehnikām, kā to darīja kristīgie svētie. Ar nevainojamu dievbijību mēs nonākam “Samādhi” stāvoklī jeb Dievišķajā svētlaimē.</p><p>Kā teica Patandžali, jamas un nijamas nedrīkst būt atkarīgas no stāvokļa sabiedrībā, no vietas, laika vai apstākļiem. Viņš uzstāja, ka mums nav jāmeklē attaisnojumi, lai no to pildīšanas izvairītos. Ja mēs sāksim šīs īpašības sirsnīgi praktizēt, neizbēgami radīsies situācija, kad parādīsies šaubas, vai prakse vispār ir iespējama. Taču, ja būsim neatlaidīgi, pielāgoties sāks Visums, nevis mēs. Šī ir dziļa un smalka zinātne, kas runā par brīnumu likumiem. Mūsu apziņa, darbodamās pēc smalkā magnētisma likumiem, rada situācijas tieši tāpat, kā Dieva apziņa rada Visumu. Galvenā loma pieder apziņai, nevis formai. Dievišķā apziņa, kas darbojas pa tīru kanālu (tādu, kāds izveidots jamās un nijamās), var radīt jebkuru brīnumu.</p><p>Šo 10 likumu (jamu un nijamu) izpētei un praksei ir vērts veltīt dzīvi; tas to būtiski izmainīs. Iedomājieties, kāda paradīze iestātos uz Zemes, ja visi cilvēki veltītu sevi šiem principiem.</p>