Kādas ir meditācijas stadijas?

Meditācija nozīmē būt stāvoklī, kurā nav domu, pilnībā apzinoties. Tikai sākotnējas izpratnes labad dažādās secīgās meditācijas stadijas var iezīmēt šādi: 1. Jūs sākat ar dabiskā elpošanas procesa apzinātu vērošanu. Tas ir pazīstams kā anapanasati. (Elpošanas procesu nav nepieciešams vadīt vai kaut kā mainīt.) Ja kāda doma novērš jūsu uzmanību no elpošanas procesa, atgriezieties pie elpas vērošanas, necīnoties ar šo domu. 2. Nākamajā stadijā līdzās elpošanas procesam savā apzinātajā vērošanā iekļaujiet arī sirdsdarbību. Šī ir divu aspektu apzināšanās. Pēc tam līdzās elpošanas procesam nāk visa ķermeņa vērošana. Tā ir pazīstama kā kajanupassana. Šeit jūs apzināties ikvienu notikumu sava ķermeņa iekšienē. 3. Nākamajā stadijā paplašiniet savu apzināšanos vēl vairāk, pievienojot tai visu skaņu vērošanu - gan ārējās, gan iekšējās pasaules skaņu. Ļaujiet savai apzināšanās kļūt vēl intensīvākai un plašākai. Ļaujiet tai izaugt par daudzaspektu apzināšanos, kas nozīmē apzināties daudzus aspektus vienlaikus. Jūs apzināties savu elpu, savu sirdsdarbību, sajūtas savā ķermenī, dažādas skaņas gan iekšpusē, gan ārpusē. Jūs apzināties arī to, kā gaiss skar jūsu ādu, dažādus aromātus telpā utt. Kad jūs vienkārši nostiprināties šajā stāvoklī, trešā acs atveras pati no sevis, un jūs sākat redzēt lietas tieši. Tas ir pazīstams kā vipassana jeb "īpašā redzēšana". Daudzi meditētāji šajā stadijā ziņo par dažādiem pārdzīvojumiem, kas pazīstami kā ar trešo aci saistītie pārdzīvojumi. 4. Vērojot domas un šo apzināšanos vēl vairāk asinot, nostiprināties stāvoklī, kurā nav domu, kļūst viegli. Turklāt izveidojas enerģijas rezervuārs, jo domājošais prāts enerģiju vairs neizkliedē. Kad jūs arvien vairāk vienkārši paliekat šajā stāvoklī, enerģija ceļ virsotnes, un tad tā nokrīt atpakaļ pati sevī. Šis ir apskaidrības pārdzīvojums, kurā apzināšanās sāk apzināties pati sevi. Pateicoties tam, kļūst iespējama daudzdimensiju apzināšanās, un jūs ar savu "daudzkārtīgo redzējumu" varat redzēt dažādus vibrējošus visumus (ēterisko, astrālo, kauzālo (cēlonisko) utt.), kuri visi pastāv līdzās vienlaikus. Tas sniedz izpratni par dažādo vibrējošo visumu daudzveidību - rupjajiem, smalkajiem un vissmalkākajiem. Jūs saprotat visas šīs "saskaņotās realitātes" kā pagaidu, ilūzijas radītas parādības un atmetat visus šos pagātnes pārdzīvojumus, paliekot pilnībā sakņoti pašreizējā mirklī. Tā ir nibbana (pāli valodā) jeb nirvāna (sanskritā) - stāvoklis, kurā nav vēlmju. Jo lielāka ir intensitāte, jo mazāk laika nepieciešams, lai meditācijā virzītos uz priekšu.