Joga
<h2>KAS IR JOGA</h2><table><tr><td></td><td><p>Joga ir Jūsu ķermeņa veselība, spēks un lokanība.</p><p>Joga ir sensena zinātne, kas gadu tūkstošiem ilgi nodarbojas ar cilvēka fizisko, mentālo un garīgo labsajūtu kopumā, un mūsdienu cilvēkam tā ir interesanta galvenokārt kā iedarbīgs līdzeklis fiziskā un emocionālā stāvokļa uzlabošanai.</p><p>Joga paredz intelekta, prāta, emociju un gribas disciplinēšanu. Jogas nodarbības pirmām kārtām dod labu veselību un psihoemocionālu noturību.</p><p>Ar jogas palīdzību iespējams atjaunot enerģijas līdzsvaru un dzīvības spēkus, kas zūd stresa un pārpūles dēļ.</p></td></tr></table><p>Pēdējā laikā joga kļūst arvien populārāka, izspiežot no pirmajām vietām aerobiku un fitnesu. Tāpēc rodas tipisks maldīgs priekšstats, ka joga ir tāda pati sporta nodarbošanās kā skriešana, peldēšana vai vingrošana. Tomēr joga prasa ne tikai regulāru praksi veselības uzlabošanai - tā pamazām sāk mainīt praktizētāja dzīvesveidu. Bieži jogu uzskata par hinduisma vai budisma sastāvdaļu, taču tas nav pareizi - joga ir veids, kā sasniegt konkrētus mērķus, nevis reliģija.</p><p>Jogas praktizēšana nenozīmē, ka cilvēkam jākļūst par vientuļnieku un jādzīvo nošķirtībā kalnos. Tas ir pavisam parasts cilvēks, kas dzīvo normālu dzīvi. Jogas nodarbībām nav nozīmes ne profesijai, ne piederībai kādam sabiedrības slānim, ne reliģijai, ne tautībai, ne vecumam. Jogā nav nekā mistiska, tā nav ne reliģiska ticība, ne rituāls. Tie, kas praktizē jogu, stāsta, ka tā palīdz uzlabot dzīvi visos tās aspektos.</p><p>Jogu izmanto, lai atvieglotu problēmas, kas saistītas ar paaugstinātu asinsspiedienu, migrēnu, astmu, augstu holesterīna līmeni, muguras sāpēm, gremošanas traucējumiem, menopauzi, virspusēju elpošanu, sklerozi, varikozām vēnām, karpālā kanāla sindromu un daudzām hroniskām saslimšanām.</p><p>Aiengāra jeb klasiskā joga ir vismierīgākā, un tai nav vecuma ierobežojumu. Tā palīdz iegūt praktiskas atslābināšanās un meditācijas iemaņas, apgūt pamata pozas, kā arī māca uzlādēt organismu ar enerģiju.</p><p>Klasiskās jogas izpratne un apguve parasti sākas ar "asanu" - īpašu vingrinājumu kopuma - apguvi kopā ar elpošanas praksi jeb "pranajāmām". Fiziskajā līmenī jogas pozas, ko sauc par asanām, ir paredzētas tam, lai tonizētu ķermeni un darītu to spēcīgāku un harmoniskāku. Pateicoties šo pozu praksei, mūsu mugurkauls kļūst lokanāks un izturīgāks pret slodzi, palielinās asins pieplūde orgāniem, un tādējādi tiek stiprinātas visas ķermeņa sistēmas. Mentālajā (prāta) līmenī jogā izmanto elpošanas kontroles (pranajāmas) un meditācijas (dhjānas) tehniku, lai nomierinātu, attīrītu un disciplinētu prātu. Un tomēr speciālisti saka, ka joga nav ne reliģija, ne pat filozofija - tas ir dzīvesveids, kurā ķermenis un prāts ir saskaņā un spēj sasniegt izvirzītos mērķus, neizšķiežoties sīkumos.</p><p><a href="joga/assany/">Sīkāk par asanām, pranajāmu un meditāciju</a></p><p>Mūsdienu psiholoģiskie pētījumi ir parādījuši, ka pat nelielas sejas izteiksmes izmaiņas jau netieši ietekmē nervu sistēmu - joga savukārt balstās uz ķermeņa un prāta saikni. Joga ir veidota uz to, ka noteiktas ķermeņa pozas kopā ar elpošanas shēmu spēj ietekmēt cilvēka noskaņojumu un pašsajūtu, tādējādi palīdzot ķermenim atgūt formu un izdziedēt sevi pašam.</p><p>Joga ir labākā apzinātas un harmoniskas cilvēka pilnveidošanās metode, kas atgriež pilnīgu paškontroli un dod dziļu, mierīgu pārliecību par saviem spēkiem; tā ir veselība, harmonisks fizisko un garīgo spēku līdzsvars jebkurā dienā un stundā, tūlītēja gatavība ātrai un precīzai darbībai; tā ir visu organisma elementu dinamiska vienotība; tā ir slaidums un lokanība, skaista stāja; tā ir prasme labi un daudz strādāt un pilnvērtīgi atpūsties. Kā arī iekšēja disciplīna un ilgs mūžs.</p><p>Noderīgas saites:</p>