Halasana (Arkla poza)
<h2> Halasana. Arkla poza</h2><p>No vārda "hala" - arkls, kuram šajā pozā līdzinās ķermenis. Asana ir Sarvangasanas daļa un tās turpinājums.</p><p><strong> Halasanas īss apraksts </strong></p><p>1. Ieejiet Sarvangasanā.</p><p>2. Nolaidiet kājas pāri galvai no to vertikālā stāvokļa, nedaudz atvirzot krūtis un gūžas atpakaļ, lai saglabātu ķermeņa izstiepumu.</p><p>3. Izelpojiet, neliecot ceļgalus, izstiepiet kājas vēl vairāk un nolieciet kāju pirkstgalus uz grīdas.</p><p>4. Noņemiet rokas no gurniem un izstiepiet tās aiz galvas. Neliecet elkoņus. Plaukstas vērstas pret griestiem.</p><p>5. Palieciet šajā gala stāvoklī 3-5 minūtes, elpojot normāli. Ilgumu pakāpeniski palieliniet. Turklāt:</p><p>(1) stiepiet rumpi pret griestiem;</p><p>(2) saspringstiet ceļgalus tā, lai starp seju un augšstilbiem būtu ievērojama sprauga;</p><p>(3) spiediet kāju pirkstgalus stingri grīdā un stiepiet augšstilbu aizmugures cīpslas tā, lai augšstilbi, sēžamvieta un mugura būtu pacelti.</p><p>6. Atvirziet sēžamvietu atpakaļ, salieciet kājas un paceliet pēdas uz augšu.</p><p>7. Vienmērīgi nolaidieties lejā, turot plaukstas gar sāniem. Izstiepiet kājas.</p><p><strong> Īpašas piezīmes: </strong></p><p>(1) Tiem, kas ir smagāka auguma un nespēj nolikt pēdas uz grīdas vai nespēj noturēt rumpi vertikāli, kad pēdas ir lejā, jāizmanto zemāk aprakstītā tehnika:</p><p>(a) novietojiet blakus galvai 45-60 cm augstu ķeblīti;</p><p>(b) apgulieties uz muguras taisni;</p><p>(c) salieciet ceļgalus un pievelciet augšstilbus pie vēdera; veiciet dažas ieelpas un izelpas;</p><p>(d) izelpojiet un paceliet sēžamvietu un muguru no grīdas; turiet rokas uz muguras;</p><p>(e) nolieciet kāju pirkstgalus uz ķeblīša; turiet rokas izstieptas aiz galvas vai atpakaļ vai satveriet ar rokām segas malu un spiediet ar rokām lejup, lai paceltu rumpi;</p><p>(f) palieciet tā 3-5 minūtes, elpojot normāli;</p><p>(g) novietojiet rokas uz muguras, salieciet ceļgalus un atvirziet sēžamvietu atpakaļ;</p><p>(h) paceliet pēdas no krēsla un uzmanīgi, vienmērīgi nolaidieties lejā.</p><p>(2) Tādos stāvokļos, kad ap vēderu vai gurniem ir daudz tauku nogulsnējumu, kā arī tad, ja ir galvassāpes, migrēna, apgrūtināta elpošana, augsts asinsspiediens, spēcīga asiņošana vai kad nerviem nepieciešama atpūta, Halasana jāizpilda šādi - ar aizvērtām acīm. Augšstilbi pilnībā balstās uz ķeblīša. Tas novērš spiedienu uz diafragmu un saspringuma sajūtu galvā. Ja jums ir smagas krūtis, ir noderīgi paklāt uz grīdas segu, kā tas aprakstīts pie Sarvangasanas. Rokām jābūt vērstām pēdu virzienā.</p><p>(3) Kad jūsu prasme pieaugs un jūs spēsiet praktizēt pilnu Halasanu, abām rokām jābūt izstieptām aiz muguras, prom no pēdām. Vispirms satveriet segas malu un izstiepiet rokas. Šajā stāvoklī pleci ir izstiepti un krūtis paplašinātas.</p><p>(4) Asins pieplūduma gadījumā izpildiet Halasanu, izmantojot paliktni.</p><p><strong> Halasanu nedrīkst izpildīt, ja ir: </strong></p><p>paaugstināts asinsspiediens;</p><p>arterioskleroze;</p><p>kakla skriemeļu bojājums vai starpskriemeļu diska nobīde;</p><p>sāpes mugurkaula kakla daļā un plecu joslā;</p><p>otīts;</p><p>sinusīts;</p><p>oftalmija;</p><p>migrēna vai stipras galvassāpes;</p><p>menstruācijas;</p><p>grūtniecība;</p><p>kuņģa darbības traucējumi;</p><p>vairogdziedzera (goitera), sirds un liesas slimības.</p><p><strong> Halasanas detalizēts apraksts </strong></p><p>Halasanai un Sarvangasanai (Plecu stājai) ir līdzīgs rezultāts. Tās labvēlīgi ietekmē iekšējos orgānus un dziedzerus, uzlabo elpošanas sistēmas darbu, atbrīvo no galvassāpēm, paaugstināta spiediena un bezmiega. B. K. S. Aijengārs sola, ka, pateicoties šīm divām pozām, "prieks un enerģija ieplūdīs jūsu dzīvē bezgalīgā plūsmā". Diemžēl šis lieliskais duets ir kontrindicēts tiem, kas cieš no hipertonijas, glaukomas vai kakla problēmām. Tāpat atturieties no apgrieztajām pozām menstruāciju laikā. Ja esat iesācējs vai jums bijis ilgs pārtraukums praksē, veiciet šīs asanas pieredzējuša skolotāja vadībā.</p><p>Pat ja esat pieradis izpildīt Halasanu uz kailas grīdas, iesakām tomēr izmantot palīglīdzekļus. Kakla skriemeļi prasa saudzīgu apiešanos, un, lai izvairītos no lieka spiediena uz tiem, ir nepieciešams atbalsts. Ja novietosiet plecus uz segu kaudzes, rīkle paliks mīksta, bet kakla aizmugure - izstiepta. Turklāt, ja plecu josla nav atvērta, stāvēt uz pleciem izrādīsies visai grūti: jūs nespēsiet ievilkt muguras augšdaļu, tā nemitīgi tieksies pret grīdu, un jums nāksies pielikt visu roku spēku, lai noturētu muguru vertikālā stāvoklī. Atbalsts palīdzēs izvairīties no lieka sasprindzinājuma un labāk izstiepties augšup.</p><p>Parasti izmanto trīs blīvas, biezas segas. Salokiet tās tā, lai iegūtu 60x90 cm lielu taisnstūri, un novietojiet citu uz citas. Pleciem jāatrodas tajā segas malā, kur ir locījuma līnija. Lai saprastu, kādam jābūt ķermeņa stāvoklim Arkla pozā, izpildiet Dandasanu (Nūjas pozu). Apsēdieties uz grīdas un izstiepiet kājas sev priekšā. Nedaudz nolieciet rumpi uz priekšu, tad atgriezieties sākuma stāvoklī. Ietiniet augšstilbus uz iekšu un piespiediet tos pie grīdas. Strādājiet ar pēdām, stumjot papēžus prom no sevis.<br /> </p><table><tr><td><p><strong>pareizi</strong><br />Izplētiet plaukstas uz muguras</p></td><td><p><strong>nepareizi</strong><br />Nespiediet zodu un krūšu kaulu vienu pret otru</p></td></tr></table><p>Novietojiet pirkstu galus uz grīdas abpus iegurnim un ievelciet lāpstiņas. Paceliet krūšu kaula augšdaļu, bet nestumiet uz priekšu tā pamatni - tas saspiedīs vēdera augšdaļu un jostas daļu. Gluži otrādi, virziet krūšu kaula pamatni nedaudz uz iekšu un lejup, nabas virzienā. Var rasties sajūta, ka krūšu kurvis nav pietiekami labi atvērts. Taču, ja virzīsiet krūšu kaula augšdaļu augšup, novedot to stāvoklī perpendikulāri grīdai, uzreiz sajutīsiet vieglumu galvā un sirdī.</p><p>Nolaidiet zodu pret krūšu augšdaļu, bet nespiediet tos vienu pret otru. Neļaujiet galvai nokrist lejup, turpiniet stiept visu mugurkaulu augšup. Palieciet šajā stāvoklī. Izpletiet rokas uz sāniem un nedaudz salieciet tās elkoņos, plaukstas "skatās" uz augšu. Tagad grieziet rokas uz āru tā, lai plaukstas pagrieztos pret sienu aiz jums, bet īkšķi - pret grīdu. Palieciet šajā stāvoklī vienu minūti. Sajūtiet, kā roku pagrieziens palīdz ievilkt un nolaist lejup lāpstiņas, bet krūšu kaulu pacelt augšup.</p><p>Lai labāk atvērtu krūšu kurvi un pagarinātu plecu muskuļus, izpildiet šādu vingrinājumu. No Dandasanas stāvokļa atlieciet ķermeni atpakaļ, novietojiet plaukstas aizmugurē 15 cm attālumā no iegurņa un piespiediet tās pie grīdas. Rokas plecu platumā, pirksti vērsti pret sienu aiz muguras. Pagrieziet plecus uz āru un ievelciet lāpstiņas. Pēc tam paplašiniet muguras augšdaļu, virzot lāpstiņas uz sāniem prom no mugurkaula. Tas nostabilizē rumpja stāvokli un dos tam labu atbalstu.</p><p>Paceliet krūšu kaula augšgalu un palieciet šajā stāvoklī 1-2 minūtes. Elpojiet mierīgi. Neļaujiet galvai nokrist lejup un skatieties sev priekšā: zods ir nolaists, bet nepieskaras krūšu kaulam. Ar ieelpu atgriezieties Dandasanā. Daudziem iesācējiem, izpildot Halasanu, ir neērti nolaist pēdas uz grīdas. Iemesls tam ir ne tik daudz plecu joslas stīvums, cik nepietiekama augšstilba aizmugures cīpslu elastība. Šādā gadījumā pēdas jānovieto uz atbalsta, piemēram, uz krēsla. Attālums no segu taisnās malas līdz krēslam ir mazliet mazāks par kāju garumu. Lai pēdu atbalsts būtu stabils, novietojiet to pie sienas vai uz paklāja.</p><p>Lai ieietu pozā, apsēdieties uz paklājiņa ar muguru pret krēslu un segām. Salieciet kājas ceļgalos un piespiediet pēdas pie grīdas. Atlieciet ķermeni atpakaļ un nolaidiet rumpi un plecus uz segām, bet galvu uz grīdas. Pleciem jāatrodas aptuveni 3 cm no segas malas. Izstiepiet rokas gar rumpi ar plaukstām uz leju. Atspiežoties ar rokām no grīdas, ar izelpu pievelciet ceļgalus pie sevis. Noapaļojiet mugurkaulu, iztaisnojiet kājas un pārnesiet tās pāri galvai. Nolaidiet kāju pirkstus uz grīdas vai uz krēsla. Atrodoties asanā, nekādā gadījumā negrieziet galvu uz sāniem. Skatieties uz augšstilbu priekšpusi.</p><p>Piespiediet pirkstu galus pie grīdas, pagrieziet augšdelmus no iekšpuses uz āru un pabāziet plecus zem sevis - ja tos vienkārši attālinās no galvas, kaklā radīsies lieks sasprindzinājums. Nezaudējot šo pagriezienu, novietojiet plaukstas uz muguras. Izplētiet un pagariniet plaukstas. Kārtīgi piespiediet zeltnešus un mazos pirkstiņus. Cik vien spēcīgi iespējams, piespiediet elkoņu ārējo daļu pie atbalsta. Ja pleci izšķiras uz sāniem, palieciet zem tiem sarullētu paklājiņu.</p><p>Rokas var arī izstiept aiz rumpja un vai nu savienot pirkstus slēdzenē, vai piespiest plaukstas pie grīdas. Turiet iegurni tieši virs pleciem un stiepiet mugurkaulu garumā. Ievelciet krūšu kaula pamatni. Strādājiet ar augšstilbiem un pēdām. Atslābiniet kaklu un žokli. Lai izietu no pozas, salieciet kājas ceļgalos un ar izelpu lēni nolaidiet iegurni uz grīdas. Ja slodze uz kaklu ir pārāk liela, jūs piesarkstat un pozā ir grūti elpot, palieliniet atbalsta augstumu zem pleciem. Iesācējiem asanā jāpaliek 15-30 sekundes, pakāpeniski palielinot laiku līdz 3 minūtēm. (Yoga Journal)</p><p><strong> Halasanas papildu apraksts </strong></p><p>Halasanas kontrindikācijas ir tādas pašas kā citām apgrieztajām pozām, taču turklāt šīs asanas izpildes iespējas stipri ietekmē muguras vispārējais stāvoklis. Tam, kam slikti padodas Paschimottanasana, būs grūti tikt galā ar arkla pozu. Mugurkaula kakla daļa te tiek noslogota ievērojami vairāk nekā jebkur citur. Iesācējiem tehnika būs tāda pati kā Sarvangasanas sākumā. Ieņemot sev pieejamo formu, jums jānovērtē sasprindzinājuma pakāpe kaklā, mugurā un jostas daļā. Ja sākumā uz grīdas var nolaist tikai nedaudz ceļgalos saliektas kājas - lai tā arī paliek. Galvenais, lai šajā stāvoklī jūs spētu atslābināt ķermeni un brīvi elpot, tas ir, lai būtu iespēja atslābināt arī apziņu, atrodoties, kaut arī pagaidām «sabojātā» Halasanā, bet bez sajūtām.</p><p>Lieki piebilst, ka viss aprakstītais norit uz laukuma tipa paliktņa, kura lietojums sīki izklāstīts šīs nodaļas sākumā. Tiklīdz parādās sajūtas, no pozas jāiziet, stipri atspiežoties ar rokām pret grīdu, lai strauji neuzkristu uz muguras. Vispār nolaisties vēlams tādā tempā, lai nepatikšanas nerastos. Ja mugurkauls kādā no saviem posmiem ir pārāk «koka», tad labāk vispār nemēģināt ar spēku nolikt kājas aiz galvas uz grīdas, bet atbalstīt tās uz kaut kā, kas ir augstāk par galvas līmeni, teiksim, uz krēsla sēdekļa</p><p>Dažiem Halasana tieši ar to arī jāsāk. Pa to laiku, kad kājas pamazām sāks nolaisties zemāk, par atbalstu var pielāgot kaut ko citu, piemēram - pietiekami masīvu grāmatu kaudzi. Tad, sekojot dabiskajam formas apgūšanas tempam, tās var noņemt vienu pēc otras, un jūs pamazām sāksiet ar kāju pirkstiem aizsniegt grīdu, brīvi uz tās atbalstīties, virzīt rumpi atpakaļ, līdz mugura ar grīdu veidos mazāku leņķi par deviņdesmit grādiem, likt ceļgalus uz grīdas pie ausīm («Karnapidasana»), uz grīdas aiz galvas utt.</p><p>Visās starpstadijās ceļā uz Halasanas tradicionālo formu mērķis ir viens: nekad neturēt ķermeņa svaru ar muguras muskuļiem, tie nedrīkst traucēt mugurkaula specifiskajam darbam, jo mugurkauls tiek noslogots pasīvi. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai ikdienā nebūtu ķermeņa sajūtu, ko varētu būt izraisījusi «arkla pozas» prakse (starp citu, tas attiecas uz visām trim apgrieztajām pozām). Ja šādas sajūtas radušās, īpaši kaklā, nekavējoties jāpārtrauc to asanu prakse, kas tās izraisa, un jāizdara sev skaidrs secinājums: kaut kas tiek darīts nepareizi vai arī esat pārslogojies.</p><p>Pēc visu trīs apgriezto asanu izpildes pēc kārtas (pamatvariantā vai ar variācijām) jāievēro šādi ieteikumi: nekad strauji necelties augšā, pēc katras pozas mierīgi apgulties Savasanā uz pusotru līdz divām minūtēm (to secība vienmēr ir viena un tā pati: Sirsasana, Sarvangasana, Halasana). Ja galvas stāja noturēta desmit līdz piecpadsmit minūtes, atpūtai pirms «Sarvangasanas» jābūt vismaz trīs minūtes ilgai. Ja «svece» ilga desmit minūtes - atpūta pirms «Halasanas» arī ir trīs minūtes.</p><p>Ja kaut kādu apsvērumu dēļ vēlaties izpildīt «galvas stāju» pēc «sveces» un «arkla», tad starp tām jābūt vismaz piecpadsmit minūtēm, kas piepildītas ar citām pozām.</p><p><strong> Halasanas prakses ietekme </strong></p><p>Halasanas iedarbība ir tāda pati kā Sarvangasanai, taču turklāt vēdera apvidus saspiešanas dēļ iekšējie orgāni atjaunojas. Mugurkauls, pateicoties noliecei uz priekšu, saņem pastiprinātu asins pieplūdumu, kas mazina muguras sāpes. Krampji plaukstās izzūd, pateicoties plaukstu izstiepšanai un pirkstu savīšanai. Atvieglojumu gūst arī tie, kas cieš no plecu un elkoņu stīvuma, no muguras lumbago un artrīta. Beidzas arī vēdera sāpes no gāzu uzkrāšanās - atvieglojums jūtams nekavējoties. Halasana ir noderīga galvassāpju un noguruma gadījumā; tā nomierina nervus un smadzenes, novērš asins pieplūdumu galvā. Tā dod ārstniecisku efektu menstruālo traucējumu un urīnizvades sistēmas slimību gadījumā. Tā ir laba pret artrītu un plecu un roku stīvumu.</p><p><strong> Halasanas fizioloģija. Arkla poza </strong></p><p>- AKNAS ir majestātisks orgāns. Senatnē Austrumos tās bija pielūgsmes objekts. Viduslaiku jogas rokrakstos tiek pieminēta halasana (arkla poza), - stāsta jogas pētnieks, bioloģijas zinātņu kandidāts Rinads Sultanovičs MINVAĻEJEVS. - Šī asana palīdz pārvarēt dažādas aknu mazspējas formas, aknu taukaino deģenerāciju, kas alkoholiķiem ir cirozes priekštecis, un pārciesta hepatīta sekas rehabilitācijas posmā. Ar to var aizstāt aknu sildīšanu (sildīšanas spilventiņu uz aknām), tā aizvieto hepatoprotektoru lietošanu. Turklāt halasana ir ārkārtīgi iedarbīga cirkšņa apvidus sastrēgumu un prostatīta profilakse. Proti, kad kādu nomāc erotiski pārdzīvojumi, bet nav to piepildījuma, halasana palīdzēs "savaldīt" dzīvniecisko temperamentu un atjaunos dvēseles un miesas līdzsvaru.</p><p>Lai halasanu izpildītu pareizi, jāapguļas uz muguras, rokas brīvi jāizstiepj gar ķermeni (ar plaukstām uz leju), kājas jāpārmet pāri galvai. Pēc tam - "jāiztēlojas sevi par arklu", it kā galva būtu lemesis, kas iecērtas zemē; rokas - balsts arājam; bet kājas - tas, pie kā tiek pielikts vilkmes spēks: traktors, zirgs, bifelis vai... arāja sieva.</p><p><strong>- Tad iznāk, ka pēdas arī ir tā "sieva", mūsu papēži - "sievas galva", bet pirksti - "viņas kājas".</strong></p><p>- Pilnīgi pareizi.</p><p><strong>- Bet šajā stāvoklī pirkstgals automātiski izstiepjas, gluži kā baletā - savu lomu spēlē slikti izstieptas saites. Un iznāk, ka "varonīgās zemnieces rumpis" ir atgāzts atpakaļ. Kaut gan "ērtāk viņai" būtu gluži otrādi - noliekt galvu uz priekšu, "gājiena virzienā".</strong></p><p>- Viss pareizi. Tāpēc halasanas klasiskā izpilde prasa nevis izstiept pirkstgalu, bet gluži otrādi - vilkt to galvas virzienā, savukārt papēžus izvirzīt, vilkt prom no galvas vai vismaz censties tos izbīdīt. Turklāt nav tik svarīgi, lai kājas nolaistos līdz grīdai. Ne katram taču ir vajadzīgā lokanība. Galvenajam pārlocījumam jānotiek vidukļa, nevis kakla apvidū. Ja jau pirmajā mēģinājumā nespējat nolaist taisnas kājas uz grīdas, tad tām jākarājas gaisā. Izpildes gaitā saites mazliet mobilizējas, un kājas pamazām nolaidīsies zemāk. Bet, ja "raustīsieties" (te iztaisnojot kājas, te pieskaroties ar tām grīdai), no tā nebūs nekāda labuma.</p><p>Hatha jogā tiek atbalstītas vienlaidu kustības ar pieaugošu piepūli. Pēc asanas pabeigšanas netraucēs apēst kaut ko treknu, piemēram, biezpienu ar skābo krējumu, šķiņķi vai izdzert glāzi kefīra. Skaidrojums tam ir ļoti vienkāršs: aktivizētās aknas intensīvi izdala žulti, un tai jādod kaut kas, ko "sagremot".</p><p><strong>- Kādas sajūtas pavada šo pozu?</strong></p><p>- Galvenā ir sasilšana paribes apvidū. Tas nozīmē, ka "process ir sācies".</p><p><strong>- Un elpošana? Pietiek paskatīties uz šo pozu, lai saprastu: elpošana apjuks.</strong></p><p>- Tā var būt, taču ne tāpēc, ka šī poza būtu grūti izpildāma, bet drīzāk tauku slāņa dēļ, kas nereti moka mūsdienu pilsētas iedzīvotāju. Tas ir jāpacieš, šajā situācijā tas nav kaitīgi. Nepieļaujamas ir sāpes. Tās var rasties, ja kādreiz bijušas specifiskas muguras vai mugurkaula kakla daļas traumas. Principā var būt arī kādas citas, ar traumu nesaistītas patoloģijas, kuru dēļ cilvēks fiziski nespēj izpildīt halasanu. Turklāt ir arī cita rakstura kontrindikācija: to aknu slimību akūtā fāze, kuras jūs gatavojaties ārstēt. Krīzes brīžos halasana ar īpašu efektivitāti neizceļas, un vēl vairāk - tā ir bīstama. Labākais halasanas lietošanas laiks ir atveseļošanās posms.</p><p><strong>- Kas nosaka tās dzīvinošo iedarbību?</strong></p><p>- Asinsrites uzlabošanās, aknu šūnu darbības paātrināšanās, temperatūras paaugstināšanās aknu iekšienē, bioķīmisko reakciju paātrināšanās.</p><p><strong>- Pateicoties kam tas viss "uzlabojas un paātrinās"?</strong></p><p>- Pateicoties aknu saspiešanai, vēdera iekšējā spiediena palielinājumam, venozās atteces izmaiņām.</p><p><strong>- Venozā attece - tā ir asiņu kustība pa vēnām? Un kā tā var mainīties? Vai asinis plūdīs uz otru pusi?</strong></p><p>- Nē. Tās ies pa to pašu ceļu: no aknām uz sirdi. Bet lieta tāda, ka veselam cilvēkam šī asins plūsma nav vienmērīga (kā, piemēram, ūdens no krāna), bet pulsējoša. Asinis plūst te spēcīgi, te vājāk, te vispār nekustas. Turklāt šī pulsācija notiek noteiktā ritmā, jo to nosaka sirds muskuļa raustīšanās. Bet, teiksim, tam, kurš pārcietis vienu vai otru hepatīta formu, venozā attece no aknām ir izmainīta: asinis nepulsē. Mēs piedāvājām pacientiem, kas pārcietuši hepatītu, katru vakaru izpildīt halasanu. Uzreiz pēc pareizas halasanas izpildes vēnu pulss aknu vēnā parādījās!</p><p><strong>- Tas ir, jūs iesakāt visiem dzeltenās kaites pārslimotājiem ieņemt šādu pozu un neiziet no tās, kamēr šīs pulsācijas neatjaunojas?</strong></p><p>- Halasana pieder pie tām pozām, no kurām tieši ir "jāiziet". Uzturēties tajā ilgāk par 2-3 minūtēm nevajadzētu. Mēs pētījām halasanas ietekmi arī uz veselām aknām. Tika izmeklēti 33 veseli cilvēki (no tiem 24 sievietes) vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Asinis "mērīja" ar pulsējošā viļņa doplera ehogrāfijas metodi. Tika izmantotas eho iekārtas HITACHI EUB-525 (Japāna) un KONTRON "Sigma-44" (Francija). Katram izmeklējamajam mēs asins plūsmu reģistrējām trīs reizes: pirms asanas horizontālā stāvoklī uz muguras, tālāk arkla pozas izpildes laikā un, visbeidzot, uzreiz pēc iziešanas no tās. (Katrā no šīm trim fiksācijām mēs ievērojām vienu un to pašu zondējošā stara kontrolējamā tilpuma dziļumu.) Un izrādījās, ka normālā - pulsējošā - asins plūsma halasanas izpildes laikā mainās. Tā kļūst monofāziska, nepulsējoša - tāda pati kā tiem, kuri agrāk slimojuši ar hepatītu...</p><p><strong>- Kas tur tad ir labs?</strong></p><p>- Bet pēc iziešanas no pozas pulsācijas atjaunojas.</p><p><strong>- Tas ir, jūs gribat teikt, ka pulsējošā asins plūsma ne tikai atjaunojas, bet it kā "ar jaunu spēku"?</strong></p><p>- Jā. Venozā pulsācija pacientiem, kas pārcietuši hepatītu, bija "notverama" uzreiz pēc halasanas.</p><p><strong>- Jūs teicāt, ka halasanu labāk izpildīt pilnmēness laikā.</strong></p><p>- Pilnmēnesī un "dilstošā Mēness laikā".</p><p><strong>- Cik gadus jānodarbojas ar jogu, lai šāds treniņš darbotos nekļūdīgi?</strong></p><p>- Visefektīvākais treniņš būs tieši iesācējiem. Galvenais - izdarīt pareizi. Bet ar laiku ķermenis pierod pie šīs iedarbības, un gaidāmais efekts samazināsies. Tas attiecas ne tikai uz arkla pozu, bet uz jebkuru vingrinājumu vispār (ne obligāti no jogas). Lai ķermenim atgrieztu uztveres spēju, "prasmi brīnīties", jogā ir īpaša asana - mirušā poza.</p>