Stājas disbalansi
<div><p><strong><em>"Šajā nodaļā sīki aplūkots parastais stājas disbalanss. Izmantojiet zemāk doto 1. tabulu, lai noskaidrotu, kuri muskuļi, visticamāk, ir radījuši jūsu stājas nelīdzsvarotību. Tāpat jūs atradīsiet attēlu ar svarīgākajiem virspusējiem muskuļiem, kas aplūkoti šajā grāmatā. </em></strong></p></div> <p><strong><em>Pierakstiet savas stājas izpētes rezultātus tabulā šīs nodaļas beigās. Šie dati kalpos par sākumpunktu, lai noskaidrotu, kā jogas prakse ietekmē jūsu ķermeņa sasprindzinājumu. Detalizētākam novērtējumam uzņemiet visa ķermeņa fotogrāfiju, saglabājiet to un salīdziniet ar to, kas būs redzams pēc 6-8 nedēļām. Atzīmējiet kalendārā atkārtota novērtējuma datumu, kad uzņēmāt foto - tas jums būs atgādinājums. Ieteicamās jogas pozas šī disbalansa izlabošanai aprakstītas grāmatas nākamajās nodaļās. "</em></strong></p> <p><strong>Mukunda Stailss</strong> praktizē jogu kopš 1969. gada. Viņa pirmā saskarsme ar jogu notika laikā, kad viņš mācījās Vestpointas Militārajā akadēmijā. Šajā neticamajā vidē viņš piedzīvoja garīgu atmodu, kas viņa ziņkāri pārvērta par mūža aizraušanos. Viņš ieguva plašu izglītību klasiskajā jogā un meditācijā pie pasaulslaveniem skolotājiem, tostarp pie B.K.S. Aiengāra un Indras Devi. Viņš mācījās dažādu garīgo skolotāju ašramos un Indijā nodarbojās gan ar visslavenākajiem, gan ar plašākai sabiedrībai nezināmiem meistariem. 1976. gadā viņš formulēja Strukturālās jogas terapijas (TM) principus.<br /> <br /> <strong>«Strukturālā jogas terapija» (TM)</strong> ir rakstīta pasniedzējiem un nopietniem praktiķiem, kas izmanto jogu, lai savu ķermeni novestu ideālā līdzsvarā. Mukunda Stailss norāda, kas iesācējam jāņem vērā, izvēloties praksi, tostarp arī to, kā atrast jogas skolotāju. Viņš dalās arī savās pamatīgajās zināšanās anatomijā un kinezioloģijā (par to, kuri tieši muskuļi un kauli ir iesaistīti kustībā), tā ka jūs varat saprast, kā katra asana iedarbojas uz mūsu ķermeni. Stailss iemācīs jums, kā no 24 strukturālās jogas asanām izveidot personisku programmu, lai uzlabotu fizisko stāvokli un izdziedinātos.</p> <h2><strong>PARASTIE STĀJAS TRAUCĒJUMI</strong><br /> <br /> </h2> <h3><em>SĀNU LĪDZSVARS</em></h3> <p>Paskatieties uz cilvēku kopumā, ar vienu vienotu skatienu - tā ir ķermeņa lasīšanas pirmā fāze. Necentieties saskatīt detaļas. Vienkārši uztveriet visa ķermeņa samērīgumu, lai izlemtu, vai tas ir pārbīdīts uz priekšu vai atpakaļ attiecībā pret vertikālo līniju. Novērtējuši kopējo līdzsvaru, mēģiniet pēc iespējas atrast tās ķermeņa daļas, kas ir nobīdījušās, piemēram, iegurņa vai plecu daļu. Skatoties no sāniem, dabiski izveidota, centrēta stāja izskatās tā, kā parādīts fotoattēlā. Vertikālā līnija iet caur auss centru, plecu, gūžu, ceļgalu un beidzas nedaudz uz priekšu no potītes.<br /> <br /> Priekšējā jeb uz priekšu pārbīdītā stāja ir visbiežāk sastopamā sānu novirze; parasti tā vērojama iegurņa apvidū vai vēdera lejasdaļā, ja tie ir pārbīdīti uz priekšu attiecībā pret krūšu kurvi.<br /> <br /> Aizmugurējā jeb atpakaļ pārbīdītā stāja sastopama retāk. Šādā stājā rodas iespaids, ka ķermeņa augšdaļa krīt atpakaļ attiecībā pret vidukli.</p> <p> <em><br /> </em></p> <h3><em>GALVA UN PLECI</em></h3> <p>Noapaļotu plecu gadījumā telpā starp pleciem un krūšu kurvi var būt iedobums jeb padziļinājums. Muskuļi starp lāpstiņām ir atslābuši, turpretī krūšu muskuļi, lielais krūšu muskulis, ir saspringti. Turklāt galva var noliekties uz priekšu. Rokām ir tieksme nokarāties uz priekšu attiecībā pret viduslīniju, bieži vērojama to rotācija uz iekšu ar plaukstām, kas vērstas atpakaļ. Šādu stāju un paceltus plecus bieži pavada hronisks kakla sasprindzinājums vai galvassāpes. <br /> <br /> Cita bieži sastopama novirze ir pacelts plecs. Attēlā kreisais plecs ir manāmi augstāk nekā labais. Bieži plecs ir pacelts ne tikai uz augšu, bet arī uz iekšu, liekot augšdelmam karāties nostāk no rumpja. Ja plecs ir pacelts, augšējais trapecveida muskulis ir hroniski saspringts. Ja tas atklājas, cilvēkam jāpieseko arī galvas, kakla vai muguras augšdaļas nobīdēm, jo šie faktori var norādīt uz kakla sānu izliekumu vai vidēju skoliozi. Kopumā labi līdzsvaroti pleci nodrošina visas līnijas izlīdzināšanos lejup no kakla pamatnes.</p> <h3><em>MUGURKAULS UN MUGURA</em></h3> <p>Ja plecu plaknes ir pagrieztas (nav parādīts), lāpstiņas cieši nepieguļ krūšu kurvja aizmugurējai virsmai. Šajā gadījumā lāpstiņas augšējā mala atrodas aiz roku aizmugurējās virsmas. Ja nostājas ar muguru pret sienu, pleci būs priekšā, un sienai pieskarsies tikai neliela pleca iekšējās virsmas daļa. Romba veida un vidējiem trapecveida muskuļiem ir tieksme novājināties. Tāpat var būt vērojami noapaļoti pleci. Šis apstāklis bieži ierobežo pilnu elpošanu ar krūtīm un palielina vēdera elpošanu, kas darbojas atslābinoši. <br /> <br /> Plakanas muguras stāja rodas tad, kad mugurkaulam ķermeņa augšējās divās trešdaļās trūkst tā dabiskā izliekuma uz aizmuguri. Mugurkauls var izskatīties pakāpeniski iztaisnots no muguras lejasdaļas un mugurkaula jostas daļas līdz pat kaklam. Lai gan parasti tā ir iedzimta īpatnība, tā bieži var izveidoties arī intensīvu baleta nodarbību gaitā jaunības gados. Visbiežāk sastopamais šādas stājas blakusefekts ir mugurkaula krūšu daļas mazkustīgums un sasprindzinājums kakla apvidū. <br /> <br /> Sānu izliekums jeb skolioze biežāk sastopama sievietēm. Tai ir vairākas raksturīgas pazīmes. Visbiežāk atzīmē dubultu vai pat trīskāršu izmaiņu mugurkaula staba stāvoklī. Cita pazīme var būt pacelts plecs, izvirzīta krūšu kurvja daļa un nevienādas gūžas. Ja neesat pārliecināts, vai jums ir skolioze, veiciet sīkāku analīzi: palūdziet kādam vērot jūs, pakāpeniski noliecoties uz priekšu, un pārbaudīt, vai mugurkauls nobīdās vai paliek taisns, posmu pa posmam. Attēlā pa labi cilvēkam ir labās puses krūšu daļas skolioze, kurā labais plecs ir augstāk, labā roka ir nedaudz izvirzīta uz priekšu attiecībā pret rumpi, galva pagriežas pa labi, un, noliecoties uz priekšu, krūšu vidusdaļas labā puse ir augstāk nekā kreisā (sk. attēlu pa kreisi).<br /> <br /> Ir divi skoliozes veidi. Strukturālā skolioze ir iedzimta pazīme.<br /> Bieži tā paša dzimuma vecākam ir līdzīgs izliekums. Šāda veida skoliozes smaguma pakāpe ar gadiem var palielināties. Sliktākajā gadījumā - kaut arī tas gadās diezgan reti - izliektais mugurkauls sašķiebj krūšu kurvja formu tiktāl, ka ribas kļūst saspiestas. Tad nozīmē ķirurģisku iejaukšanos metāla stieņa implantēšanai, lai novērstu izliekuma tālāku pasliktināšanos vairāk nekā par 40 grādiem. Pēc manas pieredzes, izliekumus, kas nesasniedz šo pakāpi, ar Strukturālās jogas terapijas palīdzību var manāmi izlīdzināt par 30-50%. Vislabākie rezultāti vēroti klientiem, kuri mērķtiecīgi centās apgūt tieši tās strukturālās jogas asanas, kas nepieciešamas viņu skeleta uzbūves mainīšanai.<br /> <br /> Otru skoliozes veidu sauc par funkcionālo skoliozi, un tā attīstās vienpusējas darbības dēļ - tādas kā, piemēram, galdu apkalpošana un paplāšu nešana uz viena sāna, boulings, golfs, teniss, metiens beisbolā. Šajos gadījumos cilvēki, kas ilgas stundas pavadījuši, attīstot savas iemaņas, rada mugurkaula izliekumu un ribu nobīdi, kas viņus padara specializētākus savā nodarbē. Šo veidu ir vieglāk izlabot uzreiz pēc tam, kad cilvēks pabeidz savu sporta treniņu. Ir iespējams mazināt šī sasprindzinājuma paliekošās sekas, kas seko skrūvējošām kustībām, vienlaikus saglabājot sportiskā snieguma rezultātus. <br /> <br /> Kifoze, ko parasti sauc par kupri, atklājas kā liels izliekums uz aizmuguri, parasti krūšu daļas augšposmā. Šajā izliekumā ir izkropļota gan ribu, gan mugurkaula forma. Rezultātā stāja var izskatīties kā iekritušas krūtis ar nomāktu elpošanu un pārmērīgi noapaļotiem pleciem. Mērķtiecīgs skolnieks šādu stāju var izlabot, taču pēc 30 gadu vecuma tas kļūst arvien grūtāk. <br /> <br /> Lordoze, pārmērīgs izliekums muguras lejasdaļā, jostasvietā, ir acīmredzama tad, kad muguras lejasdaļas forma no sāniem nav redzama. Rokas aizsedz muguras aprises. Izliekuma dziļums ir daudz lielāks nekā normā. Šajā gadījumā ir iesaistīti visdažādākie muskuļi, tostarp gurnu, sānu un vēdera muskuļi. Lielākais no iesaistītajiem muskuļiem rada jostasvietas saspringumu; tas iet no cirkšņa, no iekšpuses, caur iegurni uz mugurkaula jostas daļas priekšpusi. Iespējamās korekcijas apjoms atkarīgs no konkrētā gadījuma.</p> <h3> </h3><h3><em>CEĻGALI</em></h3> <p>Ceļgalus uzskata par pārstieptiem, kad skats no sāniem atklāj ceļa locītavas aizmugurējo līniju (sk. attēlu pa kreisi). Šāds ceļgalu stāvoklis var būt iedzimts vai izveidojies tāpēc, ka jaunības gados tika iedrošināta ceļgalu spiešana atpakaļ. Šādā gadījumā var būt pārstieptas ceļa locītavas saites, nevis muskulatūra. Šo stāvokli bieži raksturo saspringti augšstilba aizmugures muskuļi un novājināta kvadricepsa apakšdaļa. To bieži pavada palielināts jostas izliekums un vāji vēdera muskuļi un/vai gūžas saliecēji. Dažiem cilvēkiem ar šādu pazīmi ir pārmērīgs kustīgums arī citās locītavās, īpaši elkoņos. Ceļgalu deformācija uz iekšu izpaužas tad, kad ceļgali saskaras ar iekšējām virsmām, bet potītes no iekšpuses nesaskaras (sk. attēlu centrā). Bieži arī augšstilbu iekšējās virsmas pilnībā saskaras. Pievilcējmuskuļiem ir tieksme būt sasprindzinātiem, bet gūžas atvilcējmuskuļi (vidējais sēžas muskulis un platās fascijas sasprindzinātājs) ir atslābuši. Vairumā gadījumu ir izmainīta kaulu forma, lai gan arī to ir iespējams izlabot ar centīgu praksi, kā tas bija manā paša gadījumā.<br /> <br /> Par līkām kājas sauc tad, kad ceļgalu iekšējās puses savstarpēji nesaskaras, potītēm saskaroties (sk. attēlu pa labi). Tas ir pretēji iepriekšējam gadījumam, proti, iekšējās puses muskuļiem, pievilcējiem, ir tieksme novājināties, bet gurnu ārējās puses muskuļi, atvilcēji, ir saspringti. Novājināto muskuļu spēka izmaiņa ļauj palielināt locītavu lokanību, un ar zināmu neatlaidību šos stājas trūkumus var manāmi izlabot.<br /> <br /> Apakšstilbu sagriezums (nav parādīts) izpaužas tā, ka ceļgali skatās uz iekšu, kamēr pēdas skatās taisni uz priekšu. Lai to pārbaudītu, uzmanīgi paskatieties uz ceļa kauliņa plakano virsmu, lai redzētu, ka tā ir paralēla ķermeņa viduslīnijai. Šis stāvoklis rodas kaulu uzbūves dēļ un nav atkarīgs no muskulatūras izstiepšanās vai saraušanās.<br /> <br /> Gūžu rotācija (nav parādīta) atklājas tad, kad stāvēšana šķiet ērtāka, kājas pagriežot uz āru, ar purngaliem uz sāniem, kamēr ceļgali ir izlīdzināti taisni uz priekšu. Tas atšķiras no apakšstilbu sagriezuma, kaut gan attiecība starp ceļgalu un gūžu šķiet tāda pati. Šo stāju var mainīt ar Strukturālās jogas terapijas pārbūves procesu.<br /> <br /> Kājas uz iekšu (nav parādīts) ir pamanāmas tad, kad dabiskais stāvoklis ir ar pēdām, kas pagrieztas uz iekšu; to parasti sauc par baložpurngaļu stāvokli. Šāds stāvoklis rodas pastiprinātas gūžas rotācijas uz iekšu dēļ, un to var izlabot, stiepjot gūžu ārējos rotatorus, kas atrodas dziļi sēžas apvidū un jostasvietā.</p> <h3> </h3><h3><em><strong>POTĪTES UN PĒDAS</strong></em></h3> <p>Pronētām potītēm ir tieksme izliekties uz iekšu, kas izraisa ķermeņa svara pārnesi no pēdām uz iekšējām potītēm (sk. attēlu pa kreisi). Priekšējais stilba muskulis kļūst vājš. To var izlabot, sasprindzinot un izplešot kāju pirkstus un tādējādi palielinot pēdas velvi. Dažkārt cilvēkiem ar pronētām potītēm vērojama plakanā pēda. <br /> <br /> Īsta plakanā pēda neļauj sasprindzināt pēdas muskuļus. Ja tā tomēr saistīta ar pronētām potītēm, velvi var pacelt. Plakanās pēdas jeb tā sauktās nolaistās velves gadījumā pēdas velve atrodas daudz tuvāk grīdai, nekā tai vajadzētu būt. Pretējais defekts, tas ir, pacelta velve, izpaužas tā, ka pēdas priekšējā daļa paceļas kopā ar velvi.</p>