Dhyana
<h2> Dhjāna</h2><p>/Pēc Ijengāra grāmatas "Joga dīpika"/</p><p>Kā ūdens pieņem trauka veidolu, tā arī prāts, vērojot objektu, pieņem šī objekta formu. Prāts, kas sakopots visuresošās Dievības godināšanā, ilgstošas pielūgsmes rezultātā beidzot pārtop par šīs Dievības līdzinieku.</p><p>Pārlejot eļļu no viena trauka otrā, var vērot nepārtraukti plūstošu strūklu. Kad koncentrācijas strūkla ir nepārtraukta, rodas dhjānas (meditācijas) stāvoklis. Kā kvēldiegs elektriskajā spuldzē uzkarst un spīd tikai tad, ja elektriskā strāva pienāk nepārtraukti, tā dhjāna apgaismo joga prātu. Viņa ķermenis, elpa, jūtas, prāts, saprāts un ego - viss saplūst vērojuma objektā, Vispasaules Garā. Viņš mīt apziņas stāvoklī, kas nav definējams. Zūd visas sajūtas, paliek vienīgi Augstākās Svētlaimes izjūta. Kā zibens uzliesmojumu jogs ierauga Gaismu, kas mirdz aiz zemes un debesu robežām. Viņš redz gaismu, kas mirdz viņa paša sirdī. Viņš pats kļūst par gaismu sev un citiem.</p><p>Progresa pazīmes jogas ceļā ir veselība, fiziska viegluma sajūta, noturība, skaidra runa, labskanīga balss, patīkama ķermeņa smarža un brīvība no iekārēm. Prāts ir līdzsvarots, rāms un mierīgs. Cilvēks kļūst par pazemības iemiesojumu. Viņš velta visus savus darbus Dievam, rod Viņā patvērumu un atbrīvojas no karmas (darbības) saitēm, kļūdams par Džīvanmuktu (Atbrīvoto Dvēseli).</p><p><em>"Ne askēts, bet ticības bagātais,<br /></em></p><p><em>kas jogā sirdi nenoturēja,<br /></em></p><p><em>kas tajā pilnību nesasniedza - <br /></em></p><p><em>pa kādu ceļu viņš soļo?"</em></p><p><em>Uz šo Ardžunas jautājumu Šrī Krišna atbild:</em></p><p><em>"Viņš neies bojā ne šajā, Pārtha,<br /></em></p><p><em>ne citā, pēc nāves, pasaulē, <br /></em></p><p><em>jo neviens nenonāk ļaunā galā, <br /></em></p><p><em>kas šeit dara labu, mans prieks!</em></p><p><em>Bet, sasniedzis labās karmas pasaules, <br /></em></p><p><em>tur pavadījis neskaitāmus gadus,<br /></em></p><p><em>šķīstā un svētītā namā<br /></em></p><p><em>no jauna piedzims jogā apmaldījies.</em></p><p><em>Vai arī viņš askētu namā<br /></em></p><p><em>atdzims, kas zināšanām bagāti,<br /></em></p><p><em>jo tāda dzimšana, Pārtha,<br /></em></p><p><em>pasaulē tiek turēta par ļoti grūtu.</em></p><p><em>Tā, nācis pasaulē, valdot<br /></em></p><p><em>pār savu buddhi no iepriekšējā ķermeņa,<br /></em></p><p><em>viņš strādās ar lielāku centību,<br /></em></p><p><em>lai tagad sasniegtu pilnību.</em></p><p><em>Jo iepriekšējo dzimšanu nopelni<br /></em></p><p><em>viņu vareni rauj uz priekšu,<br /></em></p><p><em>jo tas, kas alkst izzināt jogu,<br /></em></p><p><em>pārspēj Brahmana vārdu.</em></p><p><em>Ar neatlaidīgu vingrināšanos tas jogs,<br /></em></p><p><em>n</em><em>o visiem grēkiem sevi šķīstīdams,<br /></em></p><p><em>kāpjot no dzimšanas uz dzimšanu,<br /></em></p><p><em>tad sasniedz augstāko mērķi</em></p><p><em>Jogs pārspēj askētus,<br /></em></p><p><em>jogs ir augstāks par to, kas zina,<br /></em></p><p><em>jogs ir augstāks par upura veicēju;<br /></em></p><p><em>tad tiecies pēc jogas, Ardžuna!</em></p><p><em>Bet arī jogus pārspēj tas,<br /></em></p><p><em>kas, uz Mani ar visu savu dvēseli<br /></em></p><p><em>nostiprinājies, ticības pilns,<br /></em></p><p><em>godina Mani ar mīlestību".</em></p><p>("Bhagavadgīta", VI, 37,40-47.)</p>