Joga pēc Iyengar sistēmas
<h2>JOGA PĒC AIENGĀRA SISTĒMAS</h2><p>Aiengāra jogā tā ir rūpīga katras, pat visvienkāršākās asanas izbūve. Kamēr ķermenis vēl nav pietiekami atvērts, skolēniem jāizmanto atbalsta piederumi, lai ķermeni novestu vajadzīgajā stāvoklī un sasniegtu maksimumu. Atbalsta piederumi dod labumu un palīdz izvairīties no traumām. Piemēram, klucīši (ķieģelīši) padarīs apkārtējo telpu jums ērtāku un palīdzēs noturēt pozas, kurās jūsu rokas nesniedzas līdz grīdai. Saritinātas segas kalpo par atbalstu, uz kura nodarbību laikā sēdēt un gulēt. Siksnas ir īpaši noderīgas saistītajās pozās, ja jūsu rokas nesasniedz viena otru, kā arī pozās, kurās jums jāsatver savas pēdas, bet jūs nespējat aizsniegties līdz vajadzīgajai vietai.</p><p>Aiengāra joga ir pirmām kārtām izlīdzināšana: pakāpeniska virzība uz ķermeņa un prāta harmoniju, vienmērīgi un maigi izstiepjot vienas ķermeņa daļas un atslābinot citas. Caur ķermeņa fizisko izlīdzināšanu sāk veidoties saskaņa arī fizioloģijas jomā, un galu galā katra jūsu organisma šūniņa vērš savu darbu uz attīrīšanos. Pakāpeniski pārveidojot savu ķermeni, kļūstot vesels un labvēlīgs, jūs no jauna sajutīsiet brīvību un prieku, pamanot, kā pārveidojas pasaule jums apkārt.</p><p>Vēl viena Aiengāra metodes īpatnība ir prakses pakāpeniska attīstība - pāreja no vienkāršākām pozām uz sarežģītākām pozām un pranajāmu tādā mērā, kādā ķermenis un apziņa kļūst gatavi to izpildei. Prakses sākuma posmos Aiengārs neiesaka izpildīt sarežģītas pozas, jo ķermenim vēl nepiemīt nepieciešamais spēks un stabilitāte, bet prāts nav pietiekami vērīgs un koncentrēts. Nenovērtējama loma iesācēju praksē ir stāvpozām; Aiengāra jogā tās ieņem īpašu vietu. Lai gan šīs pozas pastāvēja jau ļoti sen, pirms Aiengāra tām nepiešķīra lielu nozīmi, uzskatot tās par kaut ko otršķirīgu. Šrī B.K.S. Aiengārs veltīja daudz uzmanības stāvpozu padziļināšanai un smalkākai izpildei, saskatot tajās neizsmeļamu ķermeņa nostiprināšanas un atvēršanas avotu, sagatavošanos progresīvākiem prakses posmiem. Stāvpozas bez pārspīlējuma var uzskatīt par Aiengāra metodes pamatu.</p><p>Tikai pareizi izpildītas pozas dod vēlamo rezultātu. Ne katrs spēj novietot ķermeni pareizā stāvoklī, kas pēc tam noteiktu laiku ir jānotur. Sākumā tas sagādā grūtības pat jauniem un veseliem cilvēkiem: diemžēl mūsu mazkustīgais dzīvesveids neveicina labas fiziskās formas saglabāšanu, padarot ķermeni stīvu, saspringtu un vienlaikus vāju. Vēl viena Aiengāra metodes īpatnība ir dažādu palīgmateriālu izmantošana (mīksti ruļļi, koka klucīši, dažāda augstuma un formas paliktņi, segas, raupjas virsmas paklājiņi, krēsli, siksnas un virves), kas ļauj jau no paša sākuma pareizi izvietot ķermeni telpā. Pateicoties tiem, ķermenis saņem atbalstu, kas ir absolūti nepieciešams pozas pareizai attīstībai un stabilitātei. Plašā materiālu izvēle un praktiski neierobežotās to apvienošanas iespējas ļauj ņemt vērā ķermeņa uzbūves individuālās īpatnības un sagatavotības pakāpi. Atbilstoši tam tiek izraudzīts slodzes līmenis un nodrošināts tās pareizs sadalījums.</p><p>Panākumus jogā gūs ikviens,</p><p>kas spēs pārvarēt savu slinkumu.</p><p>Un nav svarīgi, vai viņš ir jauns vai vecs,</p><p>slims, vājš vai pat novārdzis.</p><p>Kaut tikai viņa prakse būtu neatlaidīga.</p><p>Svātmārāma, «Hatha Joga Pradīpika», 1. nodaļa</p><p><a href="joga/osnovnye-napravleniya-jogi/ajengar-joga/b-k-s-ajengar-osnovatel-shkoly/">Uzziniet vairāk par B.K.S. Aiengāru, skolas dibinātāju</a></p><p>Šie vārdi tika uzrakstīti pirms daudziem gadsimtiem, taču tie labāk par visu atspoguļo Aiengāra metodes būtību. 20. gadsimtā joga - sena ezotēriska tradīcija, kas bija pieejama tikai nedaudziem izredzētajiem un praktiski neizgāja ārpus Indijas robežām - piedzīvo savu otro dzimšanu un iekaro pasauli, kļūstot par visas cilvēces mantojumu. Šrī B.K.S. Aiengāram šajā procesā bija nozīmīga loma. Viņš māca jogu vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no viņu vecuma, veselības stāvokļa, izcelsmes, tautības un ticības, pamatoti uzskatot, ka visi cilvēki tiecas izvairīties no slimībām un ciešanām, iegūt harmoniju un iekšēju mieru, un ka joga var palīdzēt ikvienam.</p><p>Joga ir vienota un visaptveroša mācība, kuras ietvaros pastāv daudzas dažādas skolas. Skolas cita no citas atšķiras ar uzsvaru izvietojumu, ar pievēršanos viena un tā paša priekšmeta dažādiem aspektiem. Aiengāra joga ir klasiskā hatha joga, kuras pirmsākumi sniedzas gadsimtu dziļumā. Šrī B.K.S. Aiengārs radīja savu jogas mācīšanas metodi, kas, pateicoties savām īpatnībām, ieguvusi milzīgu popularitāti un šodien ir viena no visplašāk izplatītajām pasaulē.</p><p>Šrī B.K.S. Aiengārs māca jogu vairāk nekā sešdesmit gadu, un visā šajā laikā viņa metode attīstās un padziļinās. Jogas prakse jau no paša sākuma prasīja no viņa milzīgas pūles un uzmanību, jo viņa veselība bija vāja. Prakses gadi ne tikai padarīja viņa ķermeni izturīgu un spēcīgu, bet arī deva unikālu pozu izpratni - jo to iedarbības rezultāti bija pārbaudīti paša pieredzē. Viņš izskaidroja un ar piemēriem pamatoja visus tradicionālos jogas aspektus… no jauna atklāja un sistematizēja veselu virkni pozu un elpošanas metožu… veica plašus pētījumus par jogas terapeitisko iedarbību.</p><p>Jaunais Aiengārs deva priekšroku dinamiskai, spēcīgai un pat mazliet skarbai praksei, kurai pirmām kārtām bija jānostiprina ķermenis. Aiengāra guru T. Krišnamačārja tā mācīja jaunos aristokrātus no karotāju kārtas (cits Krišnamačārjas skolnieks - Patabhi Džoiss - kļuva par šīs metodes turpinātāju, un vēlāk to nosauca par Aštanga Vinjasa jogu).</p><p>Tomēr ar laiku Aiengārs saprata, ka šāda prakse ir iedarbīga tikai jauniem un veseliem cilvēkiem. Vecums vai veselības problēmas kļuva par šķērsli jogas nodarbībām. Aiengārs sāk veltīt arvien vairāk uzmanības dziļam un smalkam darbam pozā. Prakse kļūst statiskāka; ilgstoša atrašanās pozā pastiprina tās iedarbību ne tikai uz muskuļiem, locītavām un saitēm, bet arī uz iekšējiem orgāniem, sistēmām un pat šūnām, uz emocionālo stāvokli un prātu. Tādējādi poza iedarbojas ne tikai virspusējā, fiziskajā, bet arī iekšējā, fizioloģiskajā līmenī, kas ir viena no metodes pamatiezīmēm.</p><p>Ar to cieši saistīta ir vēl viena īpatnība: prakses gaitā ķermenis kļūst ne tikai spēcīgāks un lokanāks, bet arī simetriskāks un taisnāks. Ķermeņa taisnuma un izlīdzinājuma jēdzieni pozā ir Aiengāra jogas atslēgas jēdzieni. Lieta tāda, ka ķermenis izlīdzinās ne tikai fiziskajā līmenī. Pakāpeniski izmaiņas sāk notikt arī smalkākos un dziļākos līmeņos: izlīdzinās un līdzsvarojas enerģijas kanālu un centru sistēma, kas visnepastarpinātāk ietekmē psihoemocionālo stāvokli un apziņu, prātu. Asana - tas nozīmē poza, kas ir māksla novietot ķermeni kā vienotu veselumu: fiziski, mentāli un garīgi… kad asana tiek izpildīta pareizi, atšķirībām starp ķermeni un prātu, prātu un dvēseli ir jāizzūd. … Ja ar pareizu asanu praksi tiek saglabāta šūnu veselība, vesels kļūst arī fizioloģiskais apvalks, un prāts tuvojas dvēselei. (B.K.S. Aiengārs, «Jogas koks», Maskava, «Medsi XXI», 1998, 81.-82. lpp.)</p>